RADOŠĀ VIZĪTKARTE 1
Sers Toms Stopards (Sir Tom Stoppard, 1937)
Dzimis kā Tomāšs Strauslers – Morāvijas ebreju izcelsmes britu dramaturgs un scenāriju autors; “Oskara” un četru “Tony” balvu ieguvējs.
Dzimis Zlīnā ebreju ģimenē; īsi pirms Čehoslovākijas okupācijas 1938. gadā, pateicoties Stoparda darba devējam, ģimene pārcēlās uz Singapūru; Stoparda tēvs Eižens Strauslers kara laikā gāja bojā, bet māte 1946. gadā apprecēja britu armijas majoru Kenetu Stopardu. Kara gadus pavadīja skolā Indijā, bet pēc tam ģimene pārcēlās uz Apvienoto Karalisti.
20. gs. 50. gados strādāja par žurnālistu, 1960. gadā pabeidza pirmo lugu. Plašu atpazīstamību ieguva 1966. gadā ar lugu “Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši” (Rosencrantz and Guildenstern Are Dead), kopš tā laika ražīgi strādā teātrī, kino, TV un radio.
Uzskatīts par britu spožāko dramaturgu pēc Šekspīra; neskaitāmu izcilu lugu un stāstu autors, prestižu prēmiju ieguvējs, starp pazīstamākajām lugām – “Rosencrantz and Guildenstern Are Dead” (1966), “Arcadia” (1993), “The Coast of Utopia” (2002) u. c.
Scenārija autors 12 filmām – arī Terija Giljama filmām “Brazil” (1985), “The Russia House” (1990), Džona Medena filmai “Iemīlējies Šekspīrs” (“Shakespeare in Love”) – par scenāriju šai filmai ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu; par režiju filmai “Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši” “Zelta lauva” Venēcijas kinofestivālā (1990).
1997. gadā karaliene Elizabete II iecēla Stopardu bruņinieka kārtā, Karaliskās literatūras biedrības loceklis.
Stoparda lugas uzvestas 150 pasaules teātros, daži no iestudējumiem Latvijā – “Arkādija” JRT (1998, režisors Alvis Hermanis), “Tas īstais, tā īstā” Dailes teātrī (2012, Mihails Gruzdovs), “Mākslinieki” Rīgas Krievu teātrī (1998, Jeļena Nevežina), “Pēc Magrita” Ausekļa Limbažu teātrī (2009, Didzis Jonovs) u. c.
1965. gadā apprecas pirmo reizi ar Josi Ingli, kas sešus gadus ilgušajā laulībā dāvā divus dēlus. 1972. gadā — otrreiz — ar dr. Miriamu Mūru-Robinsoni, un atkal laulībā dzimst divi dēli.
Dēls Eds (1974) ir aktieris, vedekla Linsija (1979) – vijolniece.