Toms Stopards: Nekad neuzticieties spoguļiem un laikrakstiem! 1
Sers Toms Stopards. Diženākais britu dramaturgs tūlīt pēc Šekspīra. Spilgts intelektuālās literatūras pārstāvis. Nenoliedzami – viena no spilgtākajām mūsdienu kultūras personībām, kura darbi nav iedomājami bez vārdu spēlēm un intelektuālajiem rēbusiem, kuros ilūzija un realitāte nesaraujami saistītas. Viņa lugu personāžu ironiskajās, asprātīgi paviršajās sarunās – it kā starp citu, it kā ne par ko – risinās cilvēku likteņi, un svarīgs allaž ir zemteksts, kas pavēsta daudz vairāk nekā vārdi. Nupat, augusta sākumā, pasaulē visatpazīstamākais angliski rakstošais autors viesojās privātā vizītē Jūrmalā un daļu sava laika viņš veltīja arī sarunai ar “Kultūrzīmēm”.
Katrs izejas punkts ir ieeja kaut kur
Toms Stopards pavisam noteikti nav no tiem dīkajiem ārvalstu atpūtniekiem, kuri lāgā pat nesaprot, kurā valstī nonākuši. Mūsu saruna noritēja kādā no seno laiku Jūrmalas vasarnīcām, un, tāpat kā izcilā britu dramaturga lugās, tās laikā hronoloģiskajam laikam bija pašam sava virsvērtība. Reizēm laiks likās apstājies vēl cariskās Krievijas impērijas gaisotnē, reizēm pieminējām iespējamos notikumus Jūrmalā Otrā pasaules kara laikā. Ieinteresētā viesa vērīgajam skatam garām nepaslīdēja gandrīz nekas — ne Jūrmalas vilcienu senlaicīgā klaboņa, ne turpat dārzā lēnām briestošie āboli. Sarunā piedalījās arī žurnālists Arkādijs Ostrovskis, kurš savulaik tulkojis krievu valodā Toma Stoparda lugu “Arkādija” (1998. gadā iestudēta JRT – režisors Alvis Hermanis, scenogrāfs Andris Freibergs).
Šai lugā, piemēram, aprakstīta vide. “Uz galda atrodas viss: ģeometriskie ķermeņi, kompjūters, karafīte, glāzes un pokāli, krūziņa, “vienkārši” grāmatas un dienasgrāmatas, arī mācību grāmatas, divas mapes, Tomasīnas (galvenā varone) svece, eļļas lampiņa, dāliju podiņš, svētdienas avīzes… Lietas.” Nesenajās brokastīs Jūrmalā tieši tāpat uz galda atradās viss — vairākas kafijas kanniņas, tvanīgi smaržojošu flokšu buķete, Latvijas karte ar dzelzceļa sliežu līnijām, dažas Londonas avīzes, Homēra “Odiseja” angļu valodā, dažas pusizdegušas sveces no iepriekšējā vakara…. Lietas.
Nemāku teikt, kurš no mums vairāk izvaicāja un kurš garāk atbildēja. Tāpēc šo nevar saukt par tradicionālu interviju.
“Savulaik nolēmu nekļūt par žurnālistu, jo nebiju sev pratis pamatot tiesības uzdot citiem jautājumus,” man teica Toms Stopards. “Nekad neuzticieties spoguļiem un laikrakstiem. Katrs izejas punkts ir ieeja kaut kur.” Tagad gan viesis ieinteresēti un rūpīgi centās iztaustīt, kādas ir Baltijas kultūras aktualitātes, kāda ir dzīve šeit, pēc neatkarības atgūšanas. “Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs…” notikušā ilustrācijai citēju seram Tomam Stopardam Edvarta Virzas 1939. gadā sarakstītā pravietojošā dzejoļa rindu.
