Džefrijs Laifs, kas 81 gada vecumā jūtas labāk nekā 59 gados: Būt veselam nekad nav par vēlu 0
Publicējam fragmentu no Vija Beinertes raksta “Dzīves skaistākais laiks”, kurā autore dalās pārdomās un dažādu cilvēku pieredzes stāstos par to, vai ir dzīve pēc piecdesmit.
Man uz galda ir grāmata – Jeffrey Life, “The Life Plan”. Džefrijs Laifs, “Dzīves (jeb Laifa) plāns”. Kad ģimenes ārstam Džefrijam Laifam bija piecdesmit deviņi, kādu rītu viņš pamodās un saprata, ka jūtas vecs, noguris un nekam nederīgs. Ko var ieteikt pacientiem tas, kurš pats jūtas tik nožēlojami? Vīrieša fizisko un psihisko veselību lielā mērā nosaka divi rādītāji – tas, kā viņš īsteno sevi profesionāli un kā jūtas gultā. Džefrijam bija liekais svars, otrā tipa diabēts un erektālā disfunkcija. Viņu bija pametusi sieva un viņš cieta no depresijas. Tajā rītā viņš paskatījās spogulī un šausmās sastinga. Taču šoreiz roka nepasniedzās pēc zālēm vai viskija pudeles. Viņš nolēma radikāli mainīt savus paradumus. Vispirms pārskatīja ēdienkarti un izslēdza no tās visu trekno un nevajadzīgo, arī alkoholu. Tad devās uz sporta zāli, kur iepazinās ar treneri, bijušo jūras kājnieku, kas divus termiņus bija nodienējis Vjetnamā. Treneris kritiski nopētīja Džefriju un meta izaicinājumu: ja izturēsi programmu, ko jau šodien tev salikšu, būs rezultāts, taču nez vai tu izturēsi…
Trīs reizes nedēļā Džefrijs cēlās četros, lai pirms darba divas stundas varētu pavadīt sporta zālē. Programma patiešām izrādījās “balls-to-wall” jeb “pauti-pret-sienu”. Taču drīz vien viņš palielināja treniņu skaitu līdz piecām reizēm nedēļā un sāka vingrināties arī mājās.
Sabalansēts uzturs, fiziska slodze un trenera viedais skarbums nepilna gada laikā pārvērta Džefriju no apātiska resnvēdera par enerģisku atlētiskas miesas būves vīrieti. Džefrijs izbaudīja savu jauno ķermeni un turpināja trenēties.
Sešdesmit četros gados viņš jutās labāk nekā piecdesmit deviņos. Vēl jo vairāk – viņš jutās mundrāks nekā jaunībā. Viņš apprecējās, uzrakstīja grāmatu, sāka lasīt lekcijas un noturēt seminārus, kļūstot par liecību tam, ka dzīve vecumā 60+ var būt interesanta un aizraujoša. Vēl jo vairāk – viņš jutās mundrāks nekā jaunībā. Džefrijs pierādīja, ka vecums un slimības nav sinonīmi. Katrs vīrietis, ja vien patiešām grib, var atgūt veselību, skaistu un spēcīgu ķermeni un kvalitatīvu seksu.
Tagad doktoram Laifam ir astoņdesmit viens gads. Viņam ir atlētisks ķermenis un laimīga cilvēka acis. Viņa devīze: “Būt veselam nekad nav par vēlu un nekad nav par agru.”
Un viņš nav vienīgais, kas šādi domā. Astoņdesmit trīs gadus vecais profesors Hristo Mermerskis, bulgāru ģenētiķis un dziednieks, vairāku grāmatu autors, kas lasījis lekcijas divsimt universitātēs sešdesmit trijās valstīs, ir pārliecināts, ka vecums ir slimība, ko cilvēki paši izraisa ar aplamiem uzvedības un ēšanas paradumiem.
