Cilvēki nemainās? 0
Kad biju Psiholoģijas fakultātes students, ļoti ilgu laiku nesapratu, kāpēc klienti gadiem iet uz psihoterapiju. Vai tad tiešām nevar tā “čik-čik” un atrisināt problēmu? Tad es uzzināju, ka atrisināt problēmu ātri ir iespējams. Un nepieciešams. Bet cilvēks no tā nemainās. Viņš dzīvo tāpat, tāpat izturas pret sevi un citiem cilvēkiem un “putru” savā galvā nēsā no viena psihologa pie otra. Tāpēc secinājums, ar kuru es cīnījos 10 gadus, izklausās kā spriedums – cilvēki nemainās. Var mainīties viņu dzīves kvalitāte, viņi var kļūt bagātāki un pat mainīt savas dzīves jēgu. Bet iekšēji viņi paliks uz visiem laikiem tādi, kādus viņus izaudzināja dzīve un vecāki.
Pat narkomāns, pirms tam nelaimīgs, smirdošs un nolaidies, pēc tam pievērsies Dievam un staigājošs izgludinātā kreklā, joprojām paliek tas pats, kas bija. Vājais un atkarīgais! Mainījies tikai viņa atkarības objekts. Tagad par viņa narkotiku kļuvis Dievs.
Cilvēki nemainās.
Tieši 10 gadus man vajadzēja, lai atklātu šo acīmredzamo patiesību.
10 gadus es cīnījos, lai pierādītu, ka cilvēki var mainīties.
Un 10 gadus esmu zaudējis šajā cīņā. Stiprais būs stiprs. Vājais – vājš.