Stiprie cilvēki, kuriem sveša vergu valoda 0
Mans draugs reiz jautāja, kas ir mani klienti? Es teicu, ka galvenokārt tās ir nelaimīgas meitenes un sievietes, kas cieš. Viņš teica, ka tas ir nepareizi. Klientiem vajadzētu būt veiksmīgiem cilvēkiem, kuriem kādā dzīves posmā nepieciešama īslaicīga psihologa palīdzība. Palīdzot, jūtot līdzi un izrādot empātiju nelaimīgiem cilvēkiem, neko labu nesaņemsi. Ne materiāli, ne profesionāli.
Es daudz esmu domājis par šo jautājumu. Un pēdējo punktu pieliku, strādājot pēdējās vēlēšanās ar politiķiem. Divu mēnešu laikā gandrīz ik dienas tiekoties ar cilvēkiem no dažādiem sabiedrības slāņiem: no spēcīgajiem pašreizējiem deputātiem līdz lauku iedzīvotājiem, kas vēlējās kļūt par savas mazās teritorijas deputātiem, es sapratu, ka draugam bija taisnība. Lielāko negatīvo stresu es piedzīvoju strādājot ar “vājajiem” cilvēkiem, kas tikai izlikās, ka vēlas mainīt pasauli. Daudzi no viņiem nevēlas papūlēties pat savā labā. Un šī niecība vēlas mainīt valsti uz labo pusi? Nekad dzīvē! Tādu cilvēku bija vairāki simti. Es godīgi centos palīdzēt viņiem tāpat kā stiprajiem. Bet viss velti. Es biju neapmierināts, dusmīgs uz sevi un viņiem. Es meklēju pieeju viņiem. Bet man bija jāatzīst: ja cilvēks nevēlas darīt labu pat sev (jā, tas prasīs piepūli) – es neesmu nepieciešams.
Vai jūs zināt, kā jāizturas pret vājajiem? – Viņi ir jākomandē. Truli jākomandē. Jāsaka – dari tā un šitā. Bez dialoga, bez jebkādām pārdomām. Neprasot, ko viņi domā, ko jūt. Kad sāc iesaistīt viņus dialogā, viņiem rodas aizdomas, ka vēlies atņemt viņu svēto bezdarbību. Tāpēc es saku – komandē! Vienkārši komandē vājos cilvēkus. Nedomā, vai tu viņu ievainosi ar tādu attieksmi vai nē. Neuztraucies. Komandē! Vadi. Viņiem tas patīk. Viņi saprot tikai šo valodu. Tā ir vergu valoda. Tā ir viņu dzimtā valoda.
