– Jūs kā bijušais ES komisārs, kas uzturēja saikni, sniedza palīdzību jaunattīstības valstīm, pazīstot problēmu. Kur cēlās tik liels vilnis, jo līdz šim uz Eiropu tecēja bēgļu straumīte? Varbūt tas ir organizēts pasākums, kā dažiem šķiet – iebrukums Eiropā, nevis bēgšana? 23
– Man liekas ir divi faktori. Viens, ka cilvēki, kas uzturējās bēgļu nometnēs Turcijā, redz – nav ne mazāko cerību, ka pilsoņkarš Sīrijā beigsies un varēs atgriezties mājās. Otrs, ka izplatījās informācija, ka Vācijā, ja esi sīrietis, tev gandrīz bez kaut kā dod patvērumu. Tas bija veicinoši, lai tie, kas gribēja nopelnīt, skubinātu – nu, samaksājiet tik naudu un prom uz Vāciju. Šie organizatori balstījās uz cilvēku izmisumu, kamdēļ viņi bija ar mieru maksāt tūkstošus eiro, lai glābtos ar ģimenes locekļiem. Tālāk ceļš sabremzējās.
– Merkeles kundzei jāuzņemas atbildība par lavīnas izraisīšanu?
– Viņa arī uzņemas. Milzīgu atbildību, kad saka – mēs to izdarīsim. Neņemot pat augšējo robežu, cik Vācija spētu to izdarīt.
– Vai tādējādi neveicina, ka plūsma neapstāsies? Ģimenes gribēs apvienoties, un durvis ir vaļā?
– Musulmaņu ģimenē vidēji ir četri līdz astoņi cilvēki. Latvijai, piemēram, neviens netraucē uzreiz uzņemt ģimeni kvotas ietvaros. Liels daudzums bēgļu nemaz nesaņems patvērumu, domājams, no Balkānu valstīm atbraukušajiem būs jādodas atpakaļ. Cik esmu redzējis datus, no cilvēku masām 25% ir sīrieši, kuru zemē tiešām risinās karadarbība, bet var arī teikt, ka šajā “sprādzienā” ļoti labas statistikas nav. Pēc izanalizēšanas ekonomiskos migrantus sūtīs prom, un tam vajadzētu samazināt pārcelšanās straumi.
– Filozofiski traktējot, vai tā nav pašnāvnieciska politika ielaist Eiropas robežās tādu kvantumu islāmticīgo? Austrumu tautās ģimenēm dzimst daudz vairāk bērnu nekā eiropiešiem, šīs nācijas ir vitālākas par “veco, nogurušo” Eiropu, būs uzskatu atšķirības, konfrontācija, prasības, kas eiropiešiem neliekas pieņemamas. Mūsu dzīves laikā, Piebalga kungs, kontinentu var pārņemt muhamedāņi! Bēdīgi secinājumi vēsta, ka Eiropa nekad vairs nebūs tāda, kā bija.
– Tās bažas, protams, varētu būt mazākas, nekā tiek zīmēts. Pirmkārt, uzņemšana notiks uz to vērtību un likumdošanas bāzes, kāda eksistē esošajā Eiropas sabiedrībā. Plus – uz tās valodas bāzes! Eiropā ir 500 miljoni iedzīvotāju…
– Āfrikā ir miljards.
– Pag, Āfriku liekam mierā. Šobrīd tā ir relatīvi neliela problēma pēc mēroga, un kaut kāda eskalācija varētu būt pēc 15 – 20 gadiem. Pašreizējais migrācijas resurss varētu būt pāris desmiti miljonu cilvēku no austrumzemēm, un Eiropā ieradīsies vēl daudz mazāks skaits. Svarīgi, lai ir skaidri spēles noteikumi – ka nav jāuzņem jebkurš. Runājot, par drošību, vācu vai dāņu specdienesti pieļauj ļoti nelielu varbūtību par terorisma elementu kopējā plūsmā. Tas, ka ienāk cita kultūra – jā, protams. Tas var mainīt Eiropas būtību. Bet pretī ir – kā tu atteiksi cilvēkam, kurš bēg no vajāšanas, asinsizliešanas, un aizcirtīsi ciet durvis? Izņemot ļoti atvērtus ļaudis, vairākums sabiedrības vienmēr ir skeptisks pret bēgļu uzņemšanu. Tomēr patvērumu dod, un sabiedrība pamazām adaptējas notiekošajā.
– Jūs būtu gatavs kā Somijas premjers pieņemt bēgli savā namā?
– Neesmu tik drosmīgs. Es piekrītu, ka labprāt paliktu situācijā, kāda tā ir, bet tas vienkārši nav reāli. Pagaidām bēgļu plūsma vēl nav situsi devīto vilni, un būtu labi, ja mēs procesam labi sagatavotos un zinātu risinājumus. Sistēmai ir jātiek galā ar ienākošo bēgļu skaitu. Tos ko ņemam solidaritātes vārdā, varēsim uzņemt. Kas nāk pie mums uz pašu roku – tur būs bišķi grūtāk.
– Latvijā taču atskan kaunināšana – kāpēc tik maz uzņemam, kāpēc esam tik piesardzīgi!
– Tas ir normāli, ka esam piesardzīgi. Latvieši ir maza tauta, un tas liek būt uzmanīgiem. Manā skatījumā, tas, ko šobrīd esam uzņēmušies darīt, ir pareizi. Lielbritānijai, Dānijai nevajadzēja uzņemt atbraucējus, taču solidaritātes dēļ šīs valstis piekrita ielaist zināmu skaitu bēgļu. Uz Latviju arī dosies daži simti cilvēku, un ir pavisam mazs riska moments, ka nespēsim viņus iekļaut sabiedrībā. Liels risks būs tad, ja nekontrolējams daudzums gājēju nāks pāri austrumu robežām. Kas būs pēc 10 – 15 gadiem, ja situācija nemainīsies, ja saspīlējums Tuvajos Austrumos neatslābs, tas ir cits jautājums.
