0
Jāmeklē alternatīva ES naudai
Sakarība starp ES fondu plūsmu un ekonomikas attīstību ir biedējoša, brīdina Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase. “2016. gadā skaidri redzam, ka, samazinoties ES fondu apjomam, mums krītas ekonomikas izaugsmes temps. 70% publisko investīciju nāk no ES fondiem. Mēs esam kā bērni klucīšu spēlē, kur tornis jābūvē arvien augstāk, no tā izvelkot klucīšus tā, lai tas nesagāztos. ES fondu ietekmei jābūt tādai, lai, to apjomam samazinoties, tie palīdzētu ekonomikai. Šodienas ieguldījumam jāpalīdz rītdienai.”
Tomēr neviens no diskusijas dalībniekiem pat nepieļauj domu, ka ES fondu nauda vispār varētu izsīkt vai nepienākties Latvijai. Mainīties varot tikai atbalsta lielums.
Ir skaidrs, ka pēc 2020. gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk, norāda Baiba Traidase. Pretēji Latvijas pieredzei citās ES dalībvalstīs Latvijai tik svarīgā kohēzijas un lauksaimniecības politika netiek īstenota tik efektīvi, un nav izslēgts, ka tā tiks būtiski pārskatīta – vairākums dalībvalstu varētu turpmāk sliekties par ES fondu līdzekļu novirzīšanu, piemēram, cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai. Līdz ar to prognozējams, ka Latvijai turpmāk būs ļoti jācīnās par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu. Tikai 8% no ES naudas, kas nonāk Latvijā, ir ārpus lauku attīstības un kohēzijas politikas. Bankas eksperte norāda uz Latvijas kaimiņvalstu spēju jau līdz šim rast alternatīvu finansējumu un aicina to darīt arī Latvijai: ārvalstu investīciju piesaisti, citus ES budžeta līdzekļus un atbalsta instrumentus, kreditēšanu un pašu uzņēmumu līdzekļus.
VIEDOKĻI
Jens Geijers, EP sociāldemokrātu deputāts no Vācijas, ziņotājs par budžetu: “2017.gada ES budžets ir skaidri mērķēts uz mūsu prioritātēm veicināt izaugsmi un radīt darbavietas, īpaši – jauniešiem, kā arī risināt migrācijas krīzi. Papildu 500 miljoni eiro, ko panācām jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, ir skaidrs signāls. Mēs arī daudz esam darījuši, lai cīnītos ar bēgļu krīzes cēloņiem.”
Edgars Šadris, Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors: “Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kas visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā. Tā mums katru gadu devusi 1,3% pieauguma iekšzemes kopproduktam, un no investīcijām skaidri redzams ilgtermiņa efekts. Lielākais izaicinājums pašlaik – kā neiestrēgt un turpināt šādā garā.”
Ginta Jākobsone, LOSP vadošā eksperte: “Raugoties uz piena krīzi, jāsecina, ka krīzes kļūst arvien dziļākas un ilgākas, tāpēc papildus piešķirtie 500 miljoni ES 2017. gada budžetā ir būtisks atspaids. ES dod ne tikai naudu, bet arī ierobežojumus. Piemēram, zemes pieejamībā ražošanai. Esošais KLP finansējums jāsaglabā, bet nodrošinot taisnīgu un godīgu konkurenci.”
