Politiķi strīdas, kā sagādāt papildu finansējumu ceļu būvei. “LA” diskusija Bauskā 4
Kāpēc neatjauno ceļu fondu? Kāpēc Bauskai nebūvē apvedceļu? Kā lobēt ceļu būvi? Kāpēc ceļus nelabo naktīs? Šos un citus jautājumus “Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Kā pārvietoties pa lauku ceļiem?” baušķenieki uzdeva Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Viktoram Valainim (“Vienotība”), Vladimiram Reskājam (“Latvijas attīstībai”), Aigaram Kalvītim (“Vienoti Latvijai”) un Jelgavas domes deputātam Dainim Liepiņam (Latvijas Reģionu apvienība).
“51% no asfaltētajiem ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, apmēram 39% no grantētajiem ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Ja īstenos to, kas plānots turpmākajos sešos gados, salabos tikai trešdaļu no reģionālajiem ceļiem,” sarēķinājis Vladimirs Reskājs. “Bet vajadzētu katru gadu piešķirt 450 miljonus eiro. Lielākā daļa no akcīzes nodokļa un lielākā daļa no ceļu uzturēšanas nodokļa aiziet citiem mērķiem. Turpretim, ja mēs dubultotu finansējumu ceļiem, ceļu būves kompānijas to nemaz nespētu apgūt,” situāciju iezīmēja Reskājs.
Viktoram Valainim kā Satiksmes ministrijas pārstāvim vēlāk no zāles pavaicāja, cik iekasēts no automašīnām un motocikliem. Nevarēja atbildēt. Reskājs steidzās palīgā un nosauca 93 miljonus. “Cik daudz no tā tiek ceļiem?” Politiķi savā starpā brītiņu paminēja, Reskājs zināja, ka 20%. Kur pārējais? “Skolotājiem, policistiem,” steidza atbildēt Valainis. “Ja ceļiem paliek tik maz, tad pēc 30 gadiem tās vīzijas par Bauskas apvedceļu nebūs vajadzīgas,” secināja jautātāja. Reskājs piekrita. Tāpēc viņa partija iestājoties par uzņēmējdarbības veicināšanu, kas “nav mērķis, bet metode, kā atrisināt jautājumus, kuros trūkst finanšu – citas metodes nav”. Dainis Liepiņš iebilda, ka nauda ir, tikai pašreizējā vara to neprot apsaimniekot, turklāt trūkst atklātības un tas rada neticību.
Kāpēc neatjauno ceļu fondu?
“Es biju valdības vadītājs un no Repšes valdības saņēmu jau likvidētu Ceļu attīstības fondu. Tolaik likās: kāda starpība, kurā kabatiņā nauda stāv. Ir tomēr viena nianse: ja tā stāv speciālā budžetā, nevis kopējā, tad to var plānot. Tāpēc tagad Ceļu attīstības fonda atjaunošana mums ir viena no prioritātēm, lai iezīmētu naudu, tāpat kā sociālajā budžetā,” norādīja ekspremjers Aigars Kalvītis. “Ceļu fondu vajag atjaunot arī tāpēc, ka mazajiem lauku ceļiem ES fondu nauda iet garām,” viņš vēlāk piemetināja.
Arī Reģionu apvienība iestājas par ceļu fonda atjaunošanu, lai nauda tajā būtu garantēti un prognozējami. “Taču pēc Valsts nacionālā attīstības plāna mums vairs nav 119 pašvaldību, jo tas paredz attīstīt tikai deviņas pilsētas un 21 attīstības centru. Tas mums nav pieņemami. Ja paliks tukši reģioni, paliks tukša valsts,” pauda Liepiņš.
Auditorijas pratināts, Vladimirs Reskājs atzina Repšes savulaik pieļauto kļūdu, bet retoriski pavaicāja: “Kāpēc tie, kas uzskata fondu par atjaunojamu, nav līdz šim to izdarījuši, bet sola pēc vēlēšanām?”
Viktors Valainis gan bilda, ka “mēģinājuši šādu fondu izveidot, bet sarunas par tā izveidi bija tik sarežģītas un nekas nesanāca”. Ko es dzirdu?” sauca Liepiņš. “Vienas partijas satiksmes ministrs kopā ar savas partijas premjeru un tās pašas partijas finanšu ministru nevar vienoties par to, kā ceļu fonds atjaunojams!”
“Mēs nolēmām iet citu ceļu,” skaidroja Valainis. “Ceļu sakārtošanas programmā konkrētiem ceļu posmiem nolēmām ieviest citu finansēšanas modeli. Šogad to izmēģinājām 1000 km sakārtošanai. Uzņēmēji samazināja plānotās izmaksas, un tāpēc varam sakārtot 1300 km.”
Kā ceļu būves pārzinātājs Dainis Liepiņš iestājās par privātās partnerības atjaunošanu. “Lauksaimnieki un mežsaimnieki ar tehniku varētu labi dalīties, ziemā attīrot sniegu.” “Sniegs snieg, ceļi ciet, valsts nav gatava tos attīrīt, bet zemnieki nedrīkst. Mēs baidāmies iesaistīt privātpersonas, jo tad pēc tam seko sūdzības, KNAB izmeklēšanas u. t. jpr. Privāto iesaistīšana nākotnē ir svarīga,” papildināja Kalvītis.
“Ir bijusi vienošanās ar zemniekiem, ka jaunu tehniku “Latvijas autoceļu uzturētājs” (“LAU”) drīkst pirkt tikai tad, kad lauksaimnieki nespēj palīdzēt,” par izmaiņām vēstīja Valainis. “Nupat kā bija “LAU” pieprasījums jaunai tehnikai, un mēs to apturējām, jo nebija noskaidrots, kādas tehnikas iespējas šajā reģionā nodrošina vietējie uzņēmēji.”
“Bet ar to naudas jautājumu neatrisināsim. Jāizveido citi fondi, kas ieguldītu naudu valsts infrastruktūrā,” atgādināja Reskājs.
Atbildība par kvalitāti
Reskājs kā autobraucējs uz jaunuzbūvētā ceļa Daugavas kreisajā krastā no Aizkraukles uz Jēkabpili jau pamanījis pirmās plaisas: “Esmu nonācis pie secinājuma, ka, lai būvētu kvalitatīvus ceļus, jāatsakās no zemākās cenas principa valsts iepirkuma konkursos.”
“Pēc būtības par ceļu nav īsti atbildīgs ne ceļu būvētājs, ne projektētājs, ne tas ierēdnis, kurš lemj, kuru ceļu un kā būvēt,” secināja Liepiņš.
“Šogad trīsreiz vairāk – 8000! – kvalitātes pārbaužu uz ceļiem,” noskaitīja Valainis. “Pēc pārbaudēm ieturēti vairāk nekā 20 miljoni eiro, kas pagaidām būvniekiem netiek izmaksāti. Nākamais solis – asfaltā tiks iestrādāti sensori, kas pārbaudīs transportlīdzekļu svaru. Šādu automašīnu fotoradari nofotografēs un īpašniekam tiks piesūtīts sods. Nupat kā iegādāts jauns skeneris, kas grunti “redz” septiņu metru dziļumā – ar to ne tikai pārbaudīs būvdarbu kvalitāti, bet arī varēs noskenēt ceļu vēl pirms projekta pasūtīšanas,” viņš vēstīja Satiksmes ministrijas jaunumus.
Kā lobēt ceļus
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība) atbraukušajiem politiķiem norādīja, ka pašlaik Bauskā ir sastrēgumi tranzītceļa “Via Baltica” remonta dēļ. “Taču Bauskas pašvaldībai jāsedz puse no šī ceļa izmaksām. Arī Mūsas tilta pārbūvi līdzfinansējām. Kāpēc? Ķekavā par tranzītceļu maksāja no valsts budžeta,” neizpratnē mērs. “Iedzīvotāji taujā: kad beidzot būs apvedceļš? Satiksmes ministrija man atbildējusi, ka pašreizējos plānos tas nav iekļauts.”
Valainis atgādināja, ka arī šis tranzītielas remonts nav bijis nekādos plānos un ka to izdevies īstenot no ietaupītajiem līdzekļiem. Bet šobrīd nav plānu jaunu ceļu būvniecībai. “Ja mums 20 tūkstoši kilometru jāsaved kārtībā, vai mēs varam atļauties būvēt vēl tādu pašu maģistrāli kā Tīnūži–Koknese? Par miljonu kilometram? Lauku ceļi no tā cietīs,” viņš pamatoja.
“Savulaik ļoti ātri noraidīja ideju par publisko un privāto partnerību (PPP) ceļu būvē. Latvijas varas pārstāvji savās izpausmēs ir bijuši par gļēvu, lai atrastu godīgu un vajadzīgu formulu ceļu finansēšanā. Bez šāda instrumenta tik lielu projektu nav iespējams īstenot,” pārmeta Liepiņš. “PPP finansējumu varētu atrisināt trīs četros gados un tad ķerties pie projektēšanas. Finansējumu uz 50 gadiem varētu dabūt.”
“Jā, pasaulē ir daudz šādu projektu, un daudz ir arī izgāšanos, kā, piemēram, Grieķijā,” iebilda Valainis. “Bet pirmais PPP modelis ir izstrādāts un šobrīd tiek saskaņots ar citām ministrijām. Domāju, ka vēl šī valdība paspēs to pieņemt,” viņš tomēr pasolīja.
“Ja reiz arī turpmākajos septiņos gados šis projekts nav ieplānots, tad jau šodien jāsāk plānot, lai to būvētu pēc septiņiem, nu labi, pēc desmit gadiem. Ja tagad nesāksit plānot, tad arī pēc 20 gadiem nebūs,” noskaldīja Kalvītis.
Valainis aicināja ministrijas mājas lapā paskatīties visus ceļus, ko plānots būvēt līdz 2020. gadam. Viņš arī atklāja, kā notiek lobēšana: “Ir politiskās cīņas par to, kurus ceļus labot. Šogad no ietaupījumiem radās iespēja remontēt papildus 300 kilometrus. Aizkulišu cīņās katrs ministrs iestājās par savu ceļu. Man kā Zemgales patriotam izdevies panākt divu ceļu posmu remontu – Bauskas–Uzvaras ceļu un Elejas ceļu. Es to izcīnīju un ar to lepojos!” Valainis palielījās un… iekrita. “Jūs savulaik pārmetāt Tautas partijai, ka tā atbalsta savējos. Kad jūs panācāt lēmumu par Uzvaras ceļu un pēc tam pieņēmāt ziedojumu partijai – kā to lai sauc!?” to tūdaļ izmantoja Kalvītis.
