“Nekad mūžā nepiekrāpšu!” Vai lauku uzņēmējs godīgā ceļā nopirka īpašumu no garīgi slimas sievietes? 24
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Brigita Balode jau kopš 2018. gada cenšas panākt, lai policija uzsāktu kriminālprocesu un izmeklētu, vai godīgs un likumam atbilstošs bijis nekustamā īpašuma iegādes darījums, kurā Talsu puses uzņēmējs, zemnieku saimniecības “Priednieki” īpašnieks Jānis Silgals no Brigitas māsas Līgas nopirka nekustamo īpašumu “Saulieši”.
Līga ir otrās grupas invalīde garīga rakstura traucējumu dēļ, un viņas rīcībspēja ir ierobežota. Brigita uzskata, ka īpašums izkrāpts, jo, pirmkārt, patiesībā tas maksā vairāk, otrkārt, naudas māsai nav, jo par zemi samaksāto summu J. Silgals uzreiz atkal no Līgas aizņēmies.
Tikmēr J. Silgals uzskata, ka darījums bijis godīgs, un mantkārībā apsūdz pašu Līgas māsu.
Nesaprata savas darbības nozīmi
Līga gan joprojām dzīvo mājā “Saulieši”, ko viņa pārdevusi J. Silgalam kopā ar 10,5 hektāriem lauksaimniecības zemes, kas iekļauj seno ēku.
Brigita saka: tās ir viņu vecmāmiņas mājas, kur abas māsas uzaugušas, tāpēc vēl jo vairāk žēl, ka nonākušas svešās rokās. Līga īpašumu mantoja, tāpēc ka dzīvoja “Sauliešos” kopā ar vecmāmiņu līdz pat viņas mūža galam.
Vēl gadsimta sākumā Līga turējusi aitas un govis, taču saražotais piens ar laiku vairs nav atbildis iepircēju prasībām un nācies saimniekošanu beigt. Tā Līga palikusi teju bez ienākumiem, jo pabalsts par invaliditātes grupu ir vien nedaudz virs simts eiro.
Zemi viņa iznomājusi J. Silgalam, kas tobrīd saimniekojis kaimiņos un jau iepriekš bija nopircis daļu no “Sauliešu” zemes.
Atlikušo nekustamo īpašumu Līga pārdevusi 2016. gadā. Toreiz viņas rīcībspēja vēl nebija ierobežota un māsa nebija iecelta par Līgas aizgādni, taču otrā invaliditātes grupa Līgai piešķirta jau 2013. gadā. 2014. gadā psihiatrs atzinis, ka Līgai ir psihiski traucējumi no mazotnes.
Atzīts, ka Līga nav spējīga patstāvīgi funkcionēt sociālajā vidē. 2018. gadā veiktā ekspertīze apliecināja, ka rīcībā ar mantu un naudu, darījumu veikšanā Līgai trūkst spējas saprast savas darbības nozīmi.
Psihiatriskajā ekspertīzē cita starpā norādīts, ka Līgai ir pazeminātas darba un sociālās adaptācijas spējas. Tajā pašā laikā kontakts ar psihiatru labs, Līga orientējas laikā un telpā, sadzīvē uzvedība adekvāta.
Psihiatre ekspertīzes laikā Līgai vaicājusi arī par pārdoto nekustamo īpašumu. Par šo tēmu Līga runājusi “trauksmaini, baidoties no sekām”. Tomēr arī psihiatrei apgalvojusi, ka ar darījumu esot apmierināta.
Ekspertīzē gan secināts, ka 2016. gada 15. decembrī, kad slēgts pirkuma līgums, Līga “nevarēja pilnībā saprast savas darbības nozīmi un to vadīt”.
Tiesa nolēma Līgas rīcībspēju ierobežot, ļaujot viņai pašai tikai veikt maksājumus, kas nepārsniedz 103 eiro.
Ik mēnesi – 300 eiro
Taču īpašums jau bija pārdots. 2016. gada nogalē J. Silgals to iegādājās par 19 500 eiro, ņemot aizņēmumu programmā “Altum”. Kā stāsta Brigita, no šīs naudas māsa pēc zemes pārdošanas saņēmusi tikai 1500 eiro, jo mēnesi pēc darījuma J. Silgals prasījis, lai Līga aizdod viņam 18 000 eiro.
Uzņēmējs gan pamazām parādu dzēš, ik mēnesi Līgai atmaksājot 300 eiro. J. Silgals arī ļāvis Līgai palikt pārdotajā mājā.
Brigita gan raizējas – var sanākt arī tā, ka māsa paliks bez jumta virs galvas: “Ja nu Silgals pēkšņi nespēj atmaksāt aizdevumu “Altum”, viņam atņems gan zemi, gan māju un Līga paliks uz ielas.”
To, ka zeme ar māju pārdota, Brigita uzzinājusi tikai 2017. gadā, kad sākusi kārtot dokumentus, lai kļūtu par māsas aizgādni.
“Kad aizbraucu pie māsas, redzēju, ka viņa pārāk lēti, par kādiem simts eiro, pārdevusi mūsu dzimtas veclaiku mēbeles. Tad sapratu, ka jāsāk kārtot aizbildniecību, lai nebūtu tā, ka nekā vairs nav. Taču bija jau par vēlu,” atceras Brigita.
Jāpiebilst, ka arī J. Silgals bija pieteicies Talsu bāriņtiesā, pauzdams vēlmi kļūt par Līgas aizgādni. Bāriņtiesa izlēma, ka par māsas aizgādni jākļūst Brigitai.
Kāpēc Brigita jau agrāk nekārtoja dokumentus, lai kļūtu par māsas aizgādni? “Laikam biju pārāk naiva, uzticējos cilvēkiem… Silgals Līgu gadiem pazina, labi zināja, ka cilvēks ir slims.
Ja būtu gribējis godīgi pirkt zemi, vajadzēja runāt ar mani, nevis pa kluso vest Līgu pie notāra,” spriež Brigita.
Zvērināta notāre Inguna Bakanauska, kas apstiprinājusi darījumu starp Līgu un J. Silgalu, sarunā ar “Latvijas Avīzi” teica, ka atbilstoši likumam nedrīkst komentēt nekādus darījumus lietā neiesaistītām personām.
Jautāta, vai notāram ir jāpārliecinās, ka līgumu slēdzējs ir adekvāts, notāre norādīja, ka, protams, pārbauda personu rīcībspēju un sarunā arī pārliecinās par līgumslēdzēju patieso gribu.
“Manā klātbūtnē nekad kāds no darījuma veicējiem nav ietekmēts rīkoties pret savu gribu. Kas notiek ārpus mana kabineta, to es nevaru zināt,” teica I. Bakanauska.
Katrā ziņā notāre visiem iesaka laikus sakārtot mantiskos jautājumus un, ja ir aizdomas par tuvinieku rīcībspēju, nekavējoties vērsties tiesā par tās ierobežošanu.
“Gribēju palīdzēt”
“Jā, Brigita mani sauc par krāpnieku un reiz pat ar kulakiem metās man virsū,” sākot sarunu ar “Latvijas Avīzi” par darījumu, saka J. Silgals. “Patiesībā es Līgai gribēju palīdzēt.”
Viņš stāsta, ka ar Līgu iepazinies pirms aptuveni 20 gadiem, kad Līgai pašai vēl bijusi zemnieku saimniecība, bet J. Silgals strādājis Lauku konsultāciju dienestā un palīdzējis uzrakstīt projektu piena mājas celtniecībai.
Ap to laiku J. Silgals jau nopircis daļu Līgas zemes. Arī tolaik naudu maksājis pamazām, un tikai tad, kad viss bija nomaksāts, zeme pārgājusi J. Silgaļa īpašumā.
2016. gadā Līga pati gribējusi saimniecību pārdot, jo vajadzējis naudu.
Uzņēmējs uzskata, ka bijis godīgs pircējs un nav izmantojis Līgas veselības problēmas savā labā. Taču to, ka apzinās Līgas nespēju par sevi pastāvēt, netieši apliecina ar šādiem vārdiem: “Ja es būtu gribējis to zemi nopirkt, piemēram, par 7000 eiro, būtu to varējis. Līga īsti nesaprot naudas vērtību.”
Tā bijis jau tad, kad J. Silgals pircis no Līgas zemi pirmoreiz. Taču tieši tāpēc izvēlēts uzticams zemes vērtētājs, jau nojaušot, ka māsa pret darījumu varētu iebilst.
“Altum” piesaistes dēļ darījums aizkavējies, tas varētu izskaidrot to, kāpēc darījums pamatots uz pusgadu vecu vērtējumu.
“Tas ir fakts, ka zemes vērtība nemitīgi aug, bet tieši tāpēc zemesgrāmatā tiek nostiprināta summa, par kuru īpašums pārdots, lai netiktu nākotnē celtas kaut kādas prasības,” teic īpašuma pircējs.
Tiesa, arī pirkumā izmantotajā vērtējumā teikts, ka attiecīgā īpašuma nosacītā vērtība ir 23 000 eiro.
“Jā, tā ir tirgus cena, bet vērtējumā arī teikts, ka piespiedu pārdošanas vērtība ir 17 000. Tas ir tad, ja ļoti vajag naudu. Tad nu nospriedām, ka pirkšu par 20 000 eiro,” tā cenu skaidro J. Silgals. “Mājai faktiski vērtības nav, jo tā ir ļoti švakā stāvoklī.”
Centrālās statistikas pārvaldes dati gan liecina: vidējā aramzemes pārdošanas cena Kurzemes reģionā 2016. gadā bija vēl augstāka, nekā teikts vērtējumā: desmit hektāri vidēji maksāja 26 570 eiro.
Turklāt J. Silgala piesaukto piespiedu pārdošanu parasti veic tiesu izpildītājs, piedzenot parādus. Līgas īpašuma pārdošana nenotika parādu dēļ.
Sargājis Līgas naudu?
Iegūto naudu Līga J. Silgalam aizdevusi tāpēc, ka pretējā gadījumā “nauda izkūpētu”. Proti, Līgu ik pa laikam apceļot negodīgi cilvēki. Piemēram, atbraucot kaut ko notirgot par nesamērīgu cenu. Tāpēc J. Silgals naudu viņai iemaksā pamazām.
Aizdevuma līgums starp abiem ir, taču ne notariāli apstiprināts.
“Tā ir mūsu savstarpējā uzticība. Es Līgai esmu teicis: es tevi nekad mūžā nepiekrāpšu,” skaidro J. Silgals.
Saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku 2022. gadā J. Silgals būs Līgai visu atmaksājis. Uzņēmējs norāda: viņam pārāk svarīga sava reputācija, lai to bojātu dēļ nepilniem divdesmit tūkstošiem eiro.
Jautāju, kāpēc, nostiprinot no Līgas nopirkto īpašumu zemesgrāmatā, nav tajā nostiprinājis to, ka Līgai ir tiesības dzīvot “Sauliešos” līdz mūža galam. “Jā, tā ir problēma,” atzīst J. Silgals.
“Taču to nepieļāva “Altum” programma. Taču esmu Līgai devis vārdu un nodrošināšu viņu ar dzīvesvietu, ja nu kas notiks. Turklāt, tikko aizdevums “Altum” būs apmaksāts, Līgas tiesības zemesgrāmatā nostiprināšu.”
Naudas izspiešanā J. Silgals vaino pašu Brigitu, kura māsai prasot naudu gan advokātiem, gan apdrošināšanai, gan dzīvokļa pirkšanai. Tieši tāpēc J. Silgals gribējis būt Līgas aizgādnis – lai pasargātu no māsas.
“Par māsas aizgādni Brigita sagribēja būt tikai tad, kad Līgai kontā parādījās liela nauda,” apgalvo J. Silgals.
“Ja Līgai rokās būtu visa tā nauda, varu derēt, ka no tās nekas vairs nebūtu palicis. Brigita pati gribēja pārdot māsas zemi, tieši tad arī uzzināja, ka zeme jau pārdota.”
Brigita toties norāda, ka viņa kā aizgādne neko brīvi nevar darīt: viss jāsaskaņo ar bāriņtiesu. Zemes pārdošanu apsvērusi, jo J. Silgals bija panācis, ka Līga iznomāja viņam zemi tikai par 70 eiro mēnesī: pat nekustamā īpašuma nodoklis bijis lielāks.
Riņķa dancis policijā un prokuratūrā
Uzzinot, ka “Saulieši” Līgai vairs nepieder, Brigita vērsās policijā. Tā atteicās uzsākt kriminālprocesu, apgalvojot, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Policijas lēmumu Brigita pārsūdzēja Talsu rajona prokuratūrā, taču tā neatcēla policijas lēmumu neuzsākt kriminālprocesu, jo neesot pierādījumu, ka J. Silgals apzināti maldinājis citu personu.
Savukārt notāre esot pārbaudījusi gan Līgas rīcībspēju (kas tobrīd vēl nebija ierobežota), gan arī vizuāli novērtējusi darījuma slēdzējus.
Brigita uzskata, ka policijā un prokuratūrā nav izvērtēti visi lietā esošie fakti un apstākļi.
“Talsi ir maza vieta, tur visi viens otru piesedz,” tā Brigita. Sūdzējusies arī Ģenerālprokuratūrā, taču tā sūdzību novirzīja uz to pašu Talsu rajona prokuratūru. Arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra atzinusi, ka piekrīt Talsu rajona prokuratūrai.
Galu galā Brigita pat saņēmusi Ģenerālprokuratūras Kriminālistiskā departamenta pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores V. Opincānes atbildi, kurā izteikti pārmetumi par sūdzību rakstīšanu.
Vienīgi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pommere, atbildot uz Brigitas sūdzību, rakstīja, ka “J. Silgals, iespējams, izmantojot Līgas veselības stāvokli, ļaunprātīgi noslēdzis pirkuma līgumu”.
Ministrijā arī atzīts: bez ievērības nevar atstāt to, ka lielākā daļa Līgai samaksātās naudas nonākusi atpakaļ pie J. Silgala.
Tāpat ministrijas atbildē uzsvērts, ka, slēdzot darījumu, nepietiek ar to, ka tā dalībnieki izsaka savu gribu: svarīgi, lai tā būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem. Kaut ministrija savu viedokli darījusi zināmu arī Valsts policijai, kriminālprocess tā arī nav ierosināts.
Interesanti, ka Talsu rajona prokurore M. Jansone, kas bija klāt tiesas sēdē, kad tika lemts par Līgas rīcībspēju, atzina, ka Līgas veselības stāvokļa dēļ rīcībspēja jāierobežo. Kāpēc tad Talsu rajona prokuratūra uzskata, ka Līga bija spējīga lemt par nekustamā īpašuma pārdošanu?
Gan uz šo, gan citiem “Latvijas Avīzes” uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem, piemēram, par to, kāpēc atšķiras prokuratūras un Tieslietu ministrijas viedoklis par kriminālprocesa nepieciešamību, prokuratūra konkrēti neatbildēja.
Tās pārstāve Aiga Eiduka tikai apliecināja, ka uz sūdzībām esot sniegtas detalizētas atbildes. Arī amatā augstāki prokurori pārbaudījuši sūdzības par zemāka līmeņa prokuroriem un atzinuši, ka viņu rīcība bijusi atbilstoša.
Policijā un prokuratūrā Brigitai ieteikts vērsties pret J. Silgalu civilprocesuālā kārtībā.
To Brigita nevēlas darīt, jo, pirmkārt, tam vajadzētu bāriņtiesas piekrišanu un, otrkārt, tas ir dārgi un riskanti, treškārt, nevēlas gadiem tiesāties.
Valsts nodeva par tiesāšanos ir divi procenti no īpašuma vērtības un, ja tiesā neizdotos uzvarēt, šo summu nāktos zaudēt. Tieslietu ministrijas vēstulē Brigitai gan skaidrots, ka tiesnesim ir tiesības atbrīvot sūdzētāju no tiesas izdevumu samaksas.
