Nekā spīdoša! Arvils Ašeradens atklāj, cik smagi gadi Latvijas ekonomikā vēl gaidāmi 125
“Šobrīd nodokļu ieņēmumu un ekonomiskās izaugsmes situācija rāda, ka mums priekšā vēl vismaz divi, trīs smagi gadi. Skaidrs, ka publiskajā sektorā izmaksas būs jāmazina, tas ir neizbēgami, valdība jau divus gadus to dara. Mēs, izveidojot jaunu programmu veselības aprūpē, pagājušajā gadā samazinājām visu ministriju izdevumus gandrīz 136 miljoniem eiro. Šogad papildus vēl 50 miljoni, tā ir tāda rezervju samazināšana,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” atklāj Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (JV).
Viņš gan atzīst, ka šogad šo 50 miljonu izdevumu samazināšana nāca smagi, tika pat runāts par atsevišķu vēstniecību slēgšanu. Nākamie soļi būšot saistīti ar valdības struktūras izmaiņām.
“Vai ir cerība samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu?” tā ministram Ašeradenam TV24 raidījumā “Kārtības rullis” jautāja bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris.
Ašereadens atbildēja: “Nākamie soļi būs saistīti ar valdības struktūras izmaiņu, premjere ir paudusi gatavību to darīt. Viens ir skaidrs, ka 287 000 cilvēku, kas strādā publiskajā sektorā, ir daudz un tur ir rezerve, kuru mēs varam samazināt.” Uz jautājumu, kad to varētu realizēt, ministrs atbildēja: “Tāds puslīdz jēdzīgs rīcības plāns varētu būt nākamo sešu mēnešu jautājums.”
Jau ziņots, ka Piedāvātie risinājumi nākamā gada valsts budžetā ir labākie, kādus politiķi šobrīd var “atnest”, pirmdien preses konferencē pēc valdības sēdes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Vaicāta, kāpēc viņa norāda, ka Latvijā, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm, netiek celti nodokļi, lai tiks celts akcīzes nodoklis, tostarp, degvielai, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Siliņa paskaidroja, ka galvenās debates bijušas par pievienotās vērtības (PVN) nodokļa iespējamu celšanu, bet tas nenotiks.
Viņa uzsvēra, ka tas ietekmētu pilnīgi visus, bet pieņemtās izmaiņas neattiekšoties uz visiem.
“Transporta līdzekļa nodeva ir tiem, kas lieto transportu, akcīze degvielai, alkoholam vai tabakai, ir tiem, kas lieto šīs preces. Tā kā tas neattiecas uz pilnīgi visām iedzīvotāju vai uzņēmēju grupām,” savus izteikumus skaidroja premjere, norādot, ka tāpēc valdība nav izvēlējusies celt PVN.
Viņa arī pauda, ka saspringtajā budžeta situācija ir jārod iespējas celt Latvijas konkurētspēju, un PVN celšana konkurētspēju neveicinātu.
“Mums ir ļoti svarīgi sabalansēt visus šos rādītājus, tas nav bijis vienkāršs uzdevums,” sacīja Siliņa.
Vienlaikus premjere norādīja, ka, uzklausot sabiedrības viedokli, valdība ir vienojusies turpināt meklēt risinājumus valsts pārvaldes darba efektivizēšanai.
Ir jāņem vērā privātā sektora sacītais, ka valsts pārvaldē, salīdzinot ar privāto sektoru, atalgojums audzis straujāk, uzsvēra premjere. “Tas rada arī zināmas negatīvas sekas uz mūsu konkurētspēju,” sacīja Siliņa.
Jau ziņots, valdība pirmdien atbalstīja valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.
Lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) klimatneitralitātes mērķus, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem, neieskaitot.
Tāpat paredzēta akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem no 2027.gada.
Līdztekus paredzēti arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, paredzot palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2025.gada. Tāpat plānots palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2027.gada.
