“Nekā Personīga” pēta, vai Kredītiestāžu likuma grozījumus veido viena spēka interesēs 1
Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno atgriezt Saeimā otrreizējai caurlūkošanai šonedēļ pieņemtos grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” Vējonis sacīja, ka nav pieņemami gatavot likumprojektus konkrētām situācijām. “Es pats uzskatu, ka tas [likumprojekts] ir jāatgriež atpakaļ parlamentam, jo mēs netaisām grozījumus jebkurā likumā, mēs likumus neveidojam kaut kādām konkrētām situācijām. Ja ir sasaiste ar “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesa organizēšanu un tā tālāk, tas viennozīmīgi, obligāti ir jāsūta atpakaļ uz parlamentu, lai šādas nepilnības novērstu,” pauda prezidents.
Lūgts komentēt aizdomas, ka konkrētais likumprojekts varētu būt vienas maksātnespējas procesa administratoru grupas un viena politiskā spēka interesēs, Vējonis uzsvēra, ka ir ļoti būtiski valstī kopumā runāt par lobēšanas procesa regulējumu. “Ļoti iespējams, ir nepieciešami stingrāki sodi par ietekmes pirkšanu. Tā kā tas ir jautājums, pie kā būtu jāstrādā,” atzina valsts pirmā persona.
Kā ziņots, Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.
Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), “Saskaņas” un “No sirds Latvijai”. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp “Vienotības” deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, “Vienotības”, Latvijas Reģionu apvienības un “Saskaņas” balsojumā nepiedalījās.
Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.
Partijas “Vienotība” Saeimas frakcija, kā arī Saeimā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija pēc minētā parlamenta lēmuma bija plānojušas vērsties pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra, ka tas ir turpinājums graujošajiem lēmumiem, kas agrāk ir satricinājuši Saeimu – “mutatis mutandis” grozījumi, grozījumi drošības likumos, balsojums neļaut veikt kratīšanu attiecībā uz toreizējo Saeimas deputātu Aināru Šleseru un citiem lēmumiem.
Smiltēns pauda viedokli, ka ar VL-TB/LNNK pārstāvju atbalstīto likumu notiek brutāla un ciniska iejaukšanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un tiesu varas lēmumos, tos mēģinot ar spiedienu no Saeimas pagriezt sev vēlamā virzienā. Politiķis skaidroja, ka Saeimā veiktie grozījumi ir uzrakstīti konkrētam procesam un konkrētiem cilvēkiem, jo tā dēvētais “Sprūda likums” esot sagatavots kopā ar nu jau aizturētajiem maksātnespējas administratoriem Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.
“Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar par “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesu ierosināto kriminālprocesu par summām, kuras varētu pielīdzināt līdzekļu apjomam, kas nepieciešams skolotāju atalgojuma vai veselības nozares reformām.Kā ziņots, Valsts policija šonedēļ aizturēja maksātnespējas procesa administratorus Krūmu un Sprūdu.
Raidījums “Nekā personīga” pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tikuši tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.
Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Tika ziņots par Sprūda atcelšanu no SIA “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesa. Par šo procesu Maksātnespējas administrācija (MNA) administratoram vairākas reizes prasīja paskaidrojumus un informāciju, cita starpā arī saistībā ar naudas līdzekļu novirzīšanu no uzņēmuma bankas konta.
Tāpat plaši izskanēja SIA “Peltes īpašumi” process, par kuru arī notika vairākas tiesvedības, turklāt tajā MNA radās šaubas par administratora objektivitāti, tomēr Sprūds no procesa netika atcelts, jo jau iepriekš notika administratoru maiņa. Ja šajā procesā Sprūds tiktu atcelts no tā administrēšanas, tas varētu nozīmēt administratora sertifikāta zaudēšanu.
