Nekā citādi nav iespējams pasargāt valsts valodu! Steigā grozīs Augstskolu likuma pantus 18
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nekā citādi nav iespējams pasargāt valsts valodu augstākajā izglītībā, kā vien liedzot studijas krievu un citās valodās, kas nav oficiālās Eiropas Savienības (ES) valodas. To secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un tāpēc tā ierosina Saeimai būtiski negrozīt tos Augstskolu likuma pantus, kas nosaka studiju valodu un ko pērn jūnijā prasīja atcelt Satversmes tiesa.
Kā zināms, pantus, kas liedz arī privātām augstskolām īstenot studiju valodas svešvalodās (lasi – krievu valodā, jo citās valodās, izņemot ES oficiālās valodas, Latvijā studijas praktiski nenotiek), 2018. gadā atbalstīja Saeima, bet to Satversmes tiesā apstrīdēja Saeimas deputāti no frakcijas “Saskaņa”. Arī privātās augstskolas nebija apmierinātas ar šādu lēmumu, jo, piemēram, 2018. gadā pat 30% Latvijas privāto augstskolu studenti studēja krievu valodā.
Tomēr Satversmes tiesa, atzīstot, ka valstij ir tiesības regulēt arī privāto augstskolu darbību, jo tās izsniedz Latvijas Republikā valstiski atzītus izglītības dokumentus, aicināja meklēt saudzējošākus veidus studiju valodas regulēšanai. Tiesa bija devusi ministrijai un Saeimai gana daudz laika šo saudzējošāko veidu meklēšanai, nosakot, ka apstrīdētās normas zaudēs spēku tikai šā gada maijā.
Taču IZM ar savu piedāvājumu, vai un kā labot situāciju, Saeimā vērsusies tikai šā gada martā, turklāt nu jau prasot par valodu lietojumu augstskolās lemt steigā – tikai divos lasījumos, lai jaunais regulējums stātos spēkā līdz maijam.
Sargās augstskolas no krievu valodas
Jāsaka gan, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesniegtais likumprojekts vismaz attiecībā uz valodām, kas nav oficiālās ES valodas, daudz neatšķiras no iepriekšējās. Iecerēts, ka arī turpmāk krievu valodā Latvijas augstskolās studēt nedrīkstēs. Izņēmums ir tikai studiju programmas valodu un kultūras jomā, jo skaidrs, ka, piemēram, krievu filoloģijas studiju programmā lielākā daļa satura ir krieviski.
Pret šādu IZM nostāju iebilda deputāts saskaņietis Edgars Kucins, kurš uzskata, ka Satversmes tiesa skaidri pateikusi, ka tāds ierobežojums neatbilst valsts pamatlikumam. “Vai nav tā, ka kāpjam atkal uz tiem pašiem grābekļiem? Pastāv riski, ka kāds atkal var vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt šīs likuma normas,” teica deputāts.
Tikmēr IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte apgalvoja, ka pēc izvērtējuma secināts, “ka nav citu līdzekļu, lai aizsargātu valsts valodu”. “Mēs esam Eiropas kultūras un augstākās izglītības telpā. Zinātnē un augstākajā izglītībā dominējošās ir Eiropas Savienības oficiālās valodas. Mēs aizsargājam valsts valodu kā mūsu nacionālo kodolu, kas jāsargā no citu valodu lietošanas augstākajā izglītībā,” sacīja IZM pārstāve.
E. Kucins gan norādīja, ka tieši Saeimā nekāda izvērtēšana nav notikusi: alternatīvas nav meklētas. Līdzīgi izteicās arī Jānis Vucāns no Zaļo un zemnieku savienības un privāto augstskolu pārstāvis, Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis.
Vienīgā IZM piekāpšanās attiecībā uz krievu valodu ir piedāvājums pagarināt termiņu, kurā studijas krieviski var pabeigt tie studenti, kas šajā valodā studijas uzsākuši. Šobrīd likums paredz, ka šādi studenti krieviski varēs studēt tikai līdz nākamā gada beigām. Tagad termiņu iecerēts pagarināt līdz 2025. gada decembrim.
Vienlaikus Augstskolu likumā iecerēts uzlikt pienākumu augstskolām mācīt latviešu valodu ārvalstu studentiem, kuri Latvijā studē ilgāk par sešiem mēnešiem. Kārtība, kādā notiks šī apmācība, saskaņā ar ministrijas ieceri jānosaka valdībai.
Strīds par ES valodām
Tāpat tieši Ministru kabinets varētu regulēt to, kā augstskolas iegūst un zaudē tiesības veidot studiju programmas Eiropas Savienības valstu valodās. Iecerētās izmaiņas likumā gan arī paredz, ka šādas tiesības augstskolām būtu, ja attiecīgajā studiju virzienā visas programmas akreditācijā novērtētas kā izcilas vai labas.
Par šo nosacījumu gan paredzamas diskusijas likumprojekta tālākajā izskatīšanā. Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzskata, ka prasības ir pārāk stingras, jo pietiek vienai studiju programmai tikt novērtētai ar “apmierinoši”, lai svešvalodās nevarētu mācīties arī citās studiju programmās.
Toties Latvijas Neatkarīgās izglītības un zinātnes apvienības valdes loceklis Māris Strads bažījās, ka šī norma tieši paver augstskolām pārāk plašas iespējas mācīt svešvalodās, jo vairs nebūs prasības, ka attiecīgās programmas jāīsteno arī valsts valodā. Turklāt agrāk studijas citās ES valodās bija atļautas lielākoties tajās studiju programmās, kur uzņem ārvalstniekus, bet tagad šādu nosacījumu iecerēts no likuma izņemt.
Kā atzina IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone, ministrija tiešām vēlas vairs nedalīt studentus ārvalstniekos un vietējos, jo “jebkurai studiju programmai jābūt pieejamai jebkuram, kas spēj izpildīt iestāšanās prasības”.
Kāpēc tāda steiga?
Ārpusfrakciju deputāte Inguna Rībena atteicās balsot par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā steidzamā kārtā tikai divos lasījumos. Viņa uzsvēra: par tik nozīmīgiem jautājumiem kā studiju valoda nevar lemt steigā.
Savukārt vairāki citi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti norādīja, ka atbalsta likumprojekta virzību “šobrīd”, kas liek domāt, ka diskusijas tomēr vēl būs.
IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, vaicāts, kāpēc tik svarīgas izmaiņas likumā izskatīšanai Saeimā iesniegtas pēdējā brīdī, atbildēja, ka atbildīgā komisija iepriekš bijusi aizņemta, izskatot citus apjomīgus Augstskolu likuma grozījumus, kas paredz pārvaldības maiņu augstskolās.
Arī ministrijai esot bijušas darba pilnas rokas, “lai īstenotu lielāko augstskolu reformu pēdējo 15 gadu laikā”.Toties J. Bernāts domā, ka IZM kavējusies tīšām, lai nebūtu laika diskusijām. Paredzams, ka 1. lasījumā likumprojektu izskatīs jau šodien un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam varēs tikai līdz 1. aprīlim.
