Nejaušības faktors 0
“kim?” Laikmetīgās mākslas centrā līdz 10. janvārim ik ceturtdienu apskatāma Mika Mitrēvica izstāde “Septiņas ceturtdienas”, kas tapusi sadarbībā ar Kristīni Kursišu.
“Destrukcija, provokācija, visu veidu mentālas likstas – tas noteikti nav Mika izziņas priekšmets. Miks ievēro trauslo niansi, ko pārsvarā gadījumu ikdiena rosina neievērot. Tā ir mirklīgu sakritību fiksācija. Līdzīgi kā, noliekot divus pulksteņus blakus, to ciparnīcas noteiktā mirklī sāk darboties sinhroni. Laika sprīdis nav ilgs, jo ir nolemts savam ritmam, tomēr tas ietver eksistences formu, kas spēj pastāvēt arī bez disharmonijas skavām. Vispārzināms samērā drosmīgs apgalvojums, ka dzejnieki ir uzņēmušies visas pasaules ciešanas. Miks, šķiet, ir uzņēmies šo pašu materiālu izkadrēt, atrodot tajā fragmentus, kas var pastāvēt paši par sevi, atļauties būt vienkārši skaisti.” Tā par jaunā mākslinieka M. Mitrēvica darbiem izsakās viņa laikabiedrs, vienaudzis, jaunais mākslinieks Armands Zelčs. Jaunie izsakās par jaunajiem! Bet vai jaunās paaudzes laikmetīgo mākslu spēj izprast, uztvert, pieņemt un emocionāli saprast tikai jaunie? Mākslā nav limita, tās izprašanai nav noteikts vecuma cenzs, ne arī skaistuma kanonu robežas. Tā ir intelekta un emociju saskarsme, pretruna un sadarbība. Tas ir jautājums par spēju pieņemt sev neizprotamo, mulsinošo un pat kaitinošo. Tas ir jautājums par vēlmi meklēt atbildes pat tad, kad šķietami nav izvirzīts jautājums.
Jaunais multimediju mākslinieks M. Mitrēvics ir Latvijā iemīļoto mākslinieku Ievas Iltneres un Jāņa Mitrēvica atvase, kas pretēji savu vecāku izvēlētam mākslas ceļam strādā fotomākslā, video un multimediju instalāciju jomā. Viņš ir personība pati par sevi, kas neticami ātri sasniedzis jebkuram māksliniekam cienīgus profesionāļu novērtējumus – sākot ar laikraksta “Diena” Kultūras balvu, “Swedbank” mākslas balvu, ticis nominēts Purvīša balvai, kā arī 2009. gadā pārstāvēja Latviju 53. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē. Viņš neapstājas pie sasniegtā un neieslīgst pašapmierinātības valgos, bet turpina sevi attīstīt, motivēt, lai ietu uz priekšu un sevi pilnveidotu.
Daudzi bija pārsteigti, kad mākslinieks ar Venēcijas biennāles un Manifestas pieredzi dodas studēt uz Beļģiju. Kā tad viņam vēl trūkst? Bet, kā mākslinieks pats atzīst, viņam trūkst pakāpeniskā attīstība. Studējot HISK (Flandru tēlotājmākslas augstskola), tā ir nenovērtējama pieredze un savādāks domāšanas veids.
M. Mitrēvica izstāde “Septiņas ceturtdienas”, kas tapusi sadarbībā ar dzīvesbiedri mākslinieci Kristīni Kursišu, ir jauns izaicinājums gan skatītājiem, gan arī pašiem izstādes veidotājiem. “Pārsvarā lēmumu pieņemšanai cilvēki neapzināti izmanto jau iepriekš zināmus un pārbaudītus risinājumus, kas agrāk vai vēlāk mūsu iztēlei uzliek zināmas robežas, un risinājumi kļūst paredzami. Septiņas ceturtdienas es veikšu septiņas izlozes, un tādējādi darbu izvēli un ekspozīcijas iekārtojumu noteiks nejaušības faktors,” tā komentē jauno izstādi M. Mitrēvics. Pirmās ceturtdienas vakarā no 44 darbiem tika izlozēti seši darbi. Vadoties pēc katra darba realizācijas plāna, nedēļas laikā taps sestā darbu izstāde, kas būs apskatāma vienu dienu – ceturtdienā. Katras ceturtdienas noslēgumā mākslinieks veiks nākamo izlozi, kas noteiks nākamās nedēļas sešu darbu kombināciju. Šis process tiks atkārtots septiņas ceturtdienas pēc kārtas, tādēļ izstādes atklāšana notiks pēdējā ceturtdienā.
Reiz mākslinieks ir teicis: “Pats svarīgākais ir darīt to, kas tev liekas patiess, un nedomāt par skatītāju. Ja viss sakrīt un rodas kaut kāda patiesība, tad cits to nolasīs bez tavas palīdzības vai skaidrošanas.” Varbūt mums visiem kopā un katram atsevišķi, izdosies atklāt šo septiņu ceturtdienu patiesību.
