Neiztika bez “netīriem trikiem” un blefošanas 2
Paši likumprojekta autori atzīst, ka pirmajā lasījumā apstiprinātā redakcija bija nepilnīga. Uz to norādīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Latvijas Žurnālistu asociācija. Tādēļ pirms vakardienas balsojuma deputāti kopā ar drošības dienestu un dažādu organizāciju pārstāvjiem grozījumus precizējuši, bet norma, par ko nav izdevies vienoties, no likumprojekta izņemta un atlikta uz vēlāku laiku.
Piemēram, panti par pretvalstisku darbību papildināti ar atsauci uz valsts pamatlikumu. Proti – sodīt varēs tikai par “Satversmē neparedzētu darbību”, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu. Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, draudēs cietumsods no pieciem līdz 15 gadiem. Atsauce uz Satversmi novērsīšot mēģinājumus šo normu piemērot pret cilvēkiem, kas pašreizējo valsts iekārtu kritizē vārda brīvības ietvaros un vēlas panākt politiskās iekārtas pārmaiņas likumīgā ceļā. Piemēram, sodīt nedrīkstēs cilvēkus, kas rosina referendumu par tautas vēlētu prezidentu.
Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Par darbībām, kuru nolūks ir palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.
No likumprojekta pagaidām izslēgts pants, kas paredzēja trīs gadu cietumsodu par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā. Žurnālistu organizācijas bija paudušas bažas, ka šāds regulējums varētu tikt izmantots pret plašsaziņas līdzekļiem un informācijas avotiem. Juridiskā komisija plāno maijā turpināt diskusijas par šo pantu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram bija iebildumi pret sākotnējo likumprojekta versiju, ir gandarīts par galarezultātu un uzslavē likumdevēja darbu. Viņaprāt, šie grozījumi ļaus efektīvāk vērsties pret valsts apdraudējumu. Šobrīd skaļāko brēku par likumprojektu ceļ nevis kādas vārda brīvību un atklātību aizstāvošās organizācijas, bet gan dažādi prokrieviski interneta portāli un atsevišķas politiskas organizācijas. Piemēram, Latvijas Sociālistiskā partija vakar pie Saeimas nama bija sapulcinājusi padsmit vecāka gadagājuma “vārda brīvības aizstāvjus” ar sarkanajiem karogiem, turpat bļaustījās arī “antiglobālists” Sigurds Graudiņš, bet Saeimas namā pret šo likumprojektu visstingrāk iestājās “Saskaņas” pārstāvji. “Ir tikai jautājums – vai viņi atgādina par eiropeisku demokrātisku valstu brīvībām un katras valsts tiesībām aizsargāt savas demokrātijas tiesības un brīvības un cilvēktiesības, vai viņi atgādina par to valsti, kurā plīv sarkanie karogi,” par protestēju patiesajiem motīviem no Saeimas tribīnes sprieda Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Deputāti arī zināja stāstīt, ka likumprojekta pretinieki savu mērķu sasniegšanai izmantojot netīrus trikus un elementāru blefošanu. Tā, piemēram, kāda organizācija “Atvērtās pārvaldības partnerība” izplata vēstules, ka šis likumprojekts neesot saskaņots ar tiesībsargu, Valsts prezidenta kanceleju, Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kaut patiesībā šīs amatpersonas klātienē piedalījās darba grupas un komisiju sēdēs un atbalstīja grozījumu gala versijas. Toties pret likumprojektu komisijas sēdē esot iebildusi kāda juriste, kura uzdevusies par Zvērinātu advokātu padomes pārstāvi, kaut citi padomes locekļi apšaubīja, vai šai personai ir pilnvarojums runāt organizācijas vārdā.
Neskatoties uz šiem trikiem, balsojumā likumprojektu galīgajā lasījumā atbalstīja 65 deputāti, pret bija 19 “Saskaņas” pārstāvji, bet “No sirds Latvijai!” frakcijas vairākums atturējās (izņemot, Ringoldu Balodi, kurš atbalstīja grozījumus).
