Māris Antonevičs: “Neizstambulēt” himnu! 42
Pēc tam, kad katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs bija paviesojies Zaļo un zemnieku savienības frakcijā un pārliecinājis tās deputātus neatbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju, par šo jautājumu sākās neliela “šūmēšanās”. Precizējums – neliela tā izskatās uz kopējā sabiedrības darbakārtības fona, bet dažās šaurās aprindās ir pat diezgan karsta. Proti, viena puse (“liberāļi”) apgalvo, ka bez šīs konvencijas Latvijā visas sievietes ir apdraudētas un pakļautas vardarbībai (aizsargāt viņas it kā ir konvencijas galvenais mērķis, ko apliecina tās oficiālais nosaukums “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, par Stambulas konvenciju tā tiek dēvēta pēc tās pieņemšanas vietas). Savukārt otra puse (“konservatīvie”) ir pārliecināta, ka cīņa pret vardarbību (ko visi nosoda un apņemas apkarot ar citiem paņēmieniem) te ir tikai izkārtne un patiesais mērķis ir uzspiest jaunu ideoloģiju, kas saistīta ar tādu jēdzienu kā “dzimums”, “ģimene” un citi būtisku pārskatīšanu.
Reālistisku diagnozi, kāpēc tas tagad notiek un ar ko varētu beigties, nesen intervijā laikrakstam “Diena” bija devis politologs Ivars Ījabs: “Vēlēšanu laikā jebkura tēma ir laba, lai profilētos. Kaut kādā ziņā tas ļauj iezīmēties nosacīti liberālajiem spēkiem, bet rezultāts, es domāju, visiem ir pašsaprotami skaidrs – konvenciju neratificēs. Un es domāju, ka to vajag vienreiz pateikt skaidri un gaiši, beigt par to taisīt histēriju. Galu galā ir pietiekami daudz citu lietu, par ko domāt.”
Kopumā piekrītot politologa atzinumam, tomēr gribētos vairāk uzmanības pievērst vienam no konvencijas pantiem, kas dara uzmanīgu, pat neatkarīgi no tā, vai šis dokuments tiek ratificēts vai ne – runa te nav par burtu, bet gan par garu. Tas ir konvencijas 12.1 pants, kas paredz: “Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.” Te paveras ļoti plašas iespējas interpretācijām, jo ko nu kurš saprot ar aizspriedumiem un stereotipiem. Piemēram, agrāk nevienam netraucēja, ka pirms “F1” autosacīkstēm gar auto nedaudz pastaigājas modeles augstpapēžu kurpēs – tāda neliela modes skate, pirms trasi piepilda dūmi un rūkoņa. Taču nu šis pasākums esot atcelts, jo nepatika feministu organizācijām. Tām īpaši neinteresēja, ko domā pasākumā iesaistītās sievietes – aizliegt un viss. Tā kā “F1” nav vienīgais sporta veids, kur līdzdarbojas modeles (riteņbraukšana, bokss…) vai karsējmeitenes (basketbols u. c.), jādomā, ka šī vēl ir tikai iesildīšanās pirms lielākām kampaņām.
Saistībā ar minēto Stambulas konvencijas pantu jau tiek spriests, vai netiks aizliegtas (vai pārrakstītas), piemēram, Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, kur attēlota arī sievas pēršanas aina. Taču “sieviešu un vīriešu lomas, kas padarītas par stereotipiem”, ja papūlas, var atrast arī ļoti daudzos citos latviešu daiļdarbos. Arī mūsu himnā! Nu pag, nevajag pārspīlēt, jūs teiksiet, Latvijas himnai jau nu gan neviens liberālis neuzdrošināsies ķerties klāt! Pagaidām ne. Taču, lūk, nesena ziņa no Kanādas – turienes parlaments aizvadītajā nedēļā esot labojis valsts himnu ar mērķi to padarīt “dzimumneitrālu” (“gender-neutral”). “O Canada! Our home and native land! True patriot love in all thy sons command.” (“Kanāda! Mūsu mājas un dzimtā zeme! Patiesa patriota mīlestība visā, ko tavi dēli dara”) – no šā teksta (himna pieņemta 1914. gadā, Pirmā pasaules kara laikā), tagad paredzēts izņemt vārdiņu “dēli” un nomainīt ar “mēs visi”… Prieku par izmaiņām paudis liberālais Kanādas premjers Džastins Trudo, kurš “tviterī” ierakstījis, ka tas ir “vēl viens pozitīvs solis ceļā uz dzimumlīdztiesību”. Vai tiešām sievietes jutās nevērtīgākas himnas teksta dēļ?
Bet “stereotipu” Kanādas himnas vārdos ir pat mazāk nekā Latvijas himnā: “Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” Ko nu? Tā var “aizstambulēties” ļoti tālu.
