Neizslēdz pastāvīgu bāzu izvietošanu ES austrumos 4
Krievijas agresijas pastiprināšanās gadījumā Eiropas austrumos būtu jāizvieto pastāvīgas NATO militārās bāzes, uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
NATO samitos pieņemtie lēmumi par NATO militārās klātbūtnes palielināšanu Baltijas reģionā ir bijuši ļoti nozīmīgi un pareizi, Rīgā notiekošajā drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference” uzsvēra Rasmusens. Taču viņš neizslēdz varbūtību, ka gadījumā, ja Krievija turpinās provocēt citas valstis, šī militārā klātbūtne jāpastiprina vēl vairāk.
“Neizslēdzu, ka noteiktās valstīs nepieciešamas pastāvīgas bāzes, lai ātri rīkotos un ātri reaģētu, ja kāds uzbruktu NATO sabiedrotajam,” teica Rasmusens.
Vienlaikus viņš pauda neizpratni par atsevišķu Eiropas Savienības valstu viedokli par atbalsta sniegšanu Baltijas valstu reģionam. Proti, viņš neizprot, kāpēc Vācijā, Francijā un Itālijā valda viedoklis, ka šāda atbalsta sniegšana nav nepieciešama. Bijušais NATO ģenerālsekretārs atgādināja, ka NATO būtība ir reaģēšana, ja tiek radīti draudi kādai no alianses dalībvalstīm. Gadījumā, ja šāda reakcija netiek sagaidīta, tas nozīmē, ka NATO nepastāv un izjuks.
Liela loma kolektīvās aizsardzības nodrošināšanā ir ASV, un Rasmusens pauda pārliecību, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām tiks piedzīvota striktāka un spēcīgāka pozīcija, lai mazinātu autokrātiskos spēkus pasaulē.
Vienlaikus Eiropas valstīm ir jāpalielina savi ieguldījumi aizsardzības budžetā, norādīja Rasmusens. Viņš apsveica Latvijas lēmumu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ir dažādi veidi, kā tērēt valsts budžeta līdzekļus, bet nedrīkst aizmirst, ka aizsardzība ir būtiskākais un vislabākais valsts līdzekļu tērēšanas lēmums. Viņas ieskatā, kopējā aizsardzības telpa ir jāpaplašina un jāiekļauj valstis, kuras ir paudušas pamatotu vēlmi iestāties aliansē.
Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans pauda, ka NATO ir jāuzlabo savas spējas radikālisma pamanīšanā, lai laikus to var izskaust. Šīm spējām ir jābūt tādām, lai radikālismam nebūtu iespēju izaugt līdz tādam līmenim, kad ar to jau ir jākaro, uzskata ministrs. Viņa ieskatā, tas nozīmē arī sabiedrību pārveidošanu, kas ir visu kopējā atbildība. “Ir jāpatur prātā, ka visas nācijas strādā kopā un aizsargā viena otru. Mums ir jākļūst labākiem radikālisma izpausmju pamanīšanā,” noteica Sadžans.
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Hannes Hanso aicināja aizsardzības jomā neveidot divas paralēlas struktūras Eiropas Savienības un NATO līmenī – organizācijām vienai otru šajā ziņā ir jāpapildina. Tas nozīmē, ka abām organizācijām ir atšķirīgas lomas, uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā ir sācies drošības un ārpolitikas forums “Rīgas konference”.
Šogad konferencē tiek diskutēts par Eiropas Savienības lomu globālajā ekonomikā, “Brexit” ietekmi uz Eiropas Savienības nākotni, NATO spējām pielāgoties 21.gadsimta izaicinājumiem, kā arī par Rietumu attiecībām ar Krieviju un Austrumu partnerības valstu izaicinājumiem.
