Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs pēc 100 000 eiro drošības naudas iemaksas tiek atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.
Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs pēc 100 000 eiro drošības naudas iemaksas tiek atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Neizprotamā tiesas labvēlība Lembergam 0

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Rīgas apgabaltiesa, kur apelācijas kārtībā tiek izskatīta smagos koruptīvos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lieta, nesen nolēma apmierināt viņa advokāta lūgumu atļaut apsūdzētajam izbraukt ārpus Latvijas, proti, uz Minheni, lai viņš tur varētu ārstēties.

Pirmās instances tiesa 2021. gada 22. februārī Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā. Viņam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju, kā arī piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu, jo tiesa uzskatīja, ka apsūdzētais Lembergs turpinās apzināti vilcināt tiesas procesu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nepārliecinās par iespējām ārstēt Latvijā

Apelācijas tiesa šā gada februārī Lembergu pret 100 000 eiro drošības naudu izlaida no apcietinājuma, kur viņš bija pavadījis gadu. Un tikko tiesa pārsteigusi ar vēl lielāku pretimnākšanu apsūdzētajam – ļāvusi izbraukt no Latvijas. Vai tiesa ir pārliecinājusies, ka tepat nav iespējams nodrošināt attiecīgo ārstēšanu?

Kad “Latvijas Avīze” to vaicāja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesei Sandrai Amolai, kura kopā ar tiesnešiem Valdi Vazdiķi un Signi Kalniņu skata Lemberga pārsūdzēto lietu, atbilde netika saņemta, jo tiesai nebija ko atbildēt.

Kāpēc tiesa nepiemēroja Lembergam drošības līdzekli, kas liedz viņam izbraukt no valsts? (Jāatgādina, ka pirmās instances tiesa iepriekš tiesvedības laikā bija nolēmusi to piemērot līdz brīdim, kamēr Lembergs nonāca apcietinājumā.) Tiesnese S. Amola atbild: “Ņemot vērā, ka bija paredzams, ka gan pagājušajā nedēļā, gan arī šonedēļ vairākas tiesas sēdes nenotiks rezerves tiesneses darbnespējas dēļ, tiesas kolēģija atrada par iespējamu apmierināt aizstāvja lūgumu (braukt ārstēties uz Minheni. – M. L.).

Ja būs pamats uzskatīt, ka nepieciešams piemērot vēl kādu citu drošības līdzekli, tad tiesas kolēģija to darīs. Līdz šim tiesas kolēģijai nav bijis pamata uzskatīt, ka apsūdzētais varētu nepiedalīties tiesas sēdē neattaisnojošu iemeslu dēļ. Papildus atgādinām, ka apelācijas instances tiesa nav mainījusi apsūdzētajam ar pirmās instances tiesas spriedumu piemēroto drošības līdzekli, tikai aizstājusi to ar drošības naudu, jo piekrīt pirmās instances tiesas spriedumā paustajai argumentācijai.

Reklāma
Reklāma

Taču tiesas kolēģija secināja, ka, “vērtējot tiesas rīcībā esošās ziņas par apsūdzētā veselību, konstatējams, ka Aivaram Lembergam ir vairākas saslimšanas, kas kopumā norāda uz nopietniem veselības traucējumiem.

Izvērtējot apsūdzētā Aivara Lemberga sūdzības par veselības stāvokli laika posmā no 2021. gada 22. februāra, ziņas par ieslodzījuma vietā un ārpus tās sniegtās medicīniskās palīdzības apjomu, tiesas kolēģija atzīst, ka šobrīd ir radušies tādi veselības apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma aizstāšanai ar drošības naudu.””

Rīgas apgabaltiesa Lemberga krimināllietu plāno turpināt iztiesāt 22. martā. Iepriekš bijis plānots lietu skatīt 15. martā, taču rezerves tiesneses darbnespējas dēļ krimināllietas izskatīšana atlikta.

Kāpēc nebija  mājas aresta?

Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Aivis Zalužinskis jau iepriekš iebilda, ka neesot nekāda pamata grozīt drošības līdzekli.

“Paradokss ir arī tas, ka apelācijas tiesa uzskata, ka apcietinājums ir pamatots, bet tajā pašā laikā nospriež, ka mājas arests nav piemērojams. Galvenais akcents tika likts uz veselības stāvokli. Bet tad, lūdzu, lai apsūdzētais sēž mājās! Ārsts taču viņam varētu brīvi piekļūt un ārstēt. Lemberga advokāts Māris Grudulis bija pieteicis lūgumu tiesai, ka Lembergam ir nepieciešams braukt tieši uz Minheni.

Tiesa taču varēja izvērtēt un pateikt, ka ir paredzētas tiesas sēdes un ka tiesa neredz tādus argumentus, ka apsūdzētajam ir jābrauc tieši uz Minheni. Diemžēl tiesa neprasīja iesniegt tādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Latvijā nevar veikt apsūdzētajam nepieciešamās medicīniskās manipulācijas. Grūti saprast to, ka tiesai pietika tikai ar vienkāršu lūgumu,” spriež prokurors.

“Ja Lembergs sāks neierasties uz tiesas sēdēm, tad tas tiks traktēts kā procesuālo pienākumu pārkāpums. Šādā gadījumā tiks piemērots stingrāks drošības līdzeklis, un jāņem vērā arī tas, ka viņam var atņemt iemaksāto drošības naudu,” par tālāko gaitu versijas izsaka prokurors.

Vaškeviča gadījums

Prokurors atsauca atmiņā precedentu ar kukuļdošanā apsūdzēto bijušo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju Vladimiru Vaškeviču, kuram Rīgas apgabaltiesa atļāva pēc apcietinājuma izbraukt no valsts, lai ārstētos Austrijā. Toreiz tiesvedība uz laiku nonāca strupceļā. Atgādinām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētais Vaškevičs tika apcietināts 2011. gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam ar tiesas atļauju aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies.

Advokāte toreiz teica, ka strauji esot pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, tādēļ esot bijusi nepieciešama akūta operācija un pēc tam – ārstēšanās. Tobrīd tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta. 2018. gadā Austrijas prokuratūra paziņoja, ka Vaškeviča izdošana uz Latviju nav iespējama, jo viņa veselības stāvoklis izslēdzot jebkāda veida transportēšanu. TV3 “Nekā personīga” gan bija atraduši faktus, kas lika apšaubīt stāstu par slikto veselības stāvokli. Vaškeviča lietā tiesvedība vēlāk tika atjaunota, un tagad tiesā lieta tiek skatīta bez paša apsūdzētā klātbūtnes.

Vēstule no “vacietisoal”

Latvijas Radio ziņoja, ka Lemberga aizstāvis Māris Grudulis lūgumu atcelt tiesas sēdes laikā no 15. līdz 18. martam tiesai iesniedzis 9. martā. Tāpat radio ziņoja, ka kāds aculiecinieks Lembergu ar sievu manījis Minhenes lidostā. Jautāts, vai Lemberga gadījumā nevar atkārtoties Vaškeviča scenārijs, advokāts Latvijas Radio atbildējis: “Absolūti ne!” Grudulis sacījis, ka klients būs atpakaļ Latvijā vēl pirms noliktās tiesas sēdes.

Jāpiebilst, ka “Latvijas Avīzes” redakcija elektroniskajā pastā 15. martā saņēma vēstuli (ne elektroniski parakstītu) no e-pasta adreses “[email protected]” un vēstuli bija parakstījis kāds, kas sevi sauc par Aivaru Lembergu. Vēstulē šis cilvēks vēršas pie redakcijas ar iebildēm par medijos atspoguļoto ziņu par to, ka biedrības “4. maija deklarācijas klubs” valde lēmusi rosināt kopsapulcē lemt par Aivara Lemberga izslēgšanu no biedrības.

E-pasta vēstules autors raksta, ka “kluba valde izsaka nekaunīgus melus, nepatiesas jeb fake ziņas”, jo viņš intervijā “Ventas Balsī” neesot attaisnojis kara noziegumus Ukrainā, bet teicis, ka jāveic sarunas. “Un mani no biedrības “4. maija deklarācijas klubs” nevar izslēgt, jo neesmu tajā nekad iestājies,” raksta Lembergs.

Kāpēc Lembergu ielika cietumā

Apelācijas tiesas lēmums par drošības naudu un atļauju Lembergam izbraukt no valsts vēl jo vairāk šķiet nesaprotams, ja ņem vērā pirmās instances tiesas motivāciju, kāpēc apsūdzētais pirms gada tika apcietināts tiesas zālē un nogādāts cietumā.

Tiesa tiesneses Irīnas Jansones vadībā toreiz rūpīgi izvērtēja apcietinājuma piemērošanu, ņēma vērā kriminālprocesa komentārus, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustās atziņas un, pirmkārt, atzina, ka “apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas atzīstami par smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu. Otrkārt, apcietinājumu motivēja ar to, ka Lembergam ir piespriests brīvības atņemšanas sods, kas ir personas tiesības nozīmīgi ierobežojošs, [..] un tas ir pamats uzskatam, ka apsūdzētajam var rasties nodoms no šā soda izvairīties. [..] Tiesa ir konstatējusi, ka apsūdzētais apzināti ir vilcinājis tiesas procesu, tādējādi mēģinot izvairīties no kriminālatbildības un soda.”

Tiesai bijis pamats secināt, ka apsūdzētais turpinās apzināti vilcināt tiesas procesu, tādējādi izvairoties no noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Tāpat tiesa, ņemot vērā izmeklēšanas gaitā iegūtos pierādījumus, konstatēja, ka Lembergs ir centies ietekmēt gan procesa virzītājus, gan liecinošās personas – izsakot draudus un publiski veicot reputācijas graušanas kampaņas. Tāpēc pirmās instances tiesa uzskatīja, ka “ir pamats apsūdzētajam piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu, jo cita drošības līdzekļa esamība nevar nodrošināt, ka apsūdzētais netraucēs vai neizvairīsies no sprieduma izpildes”.

“Latvijas Avīze” nevarēja iegūt pirmās instances tiesneses Irīnas Jansones viedokli par otrās instances tiesas lēmumu, jo viņa nav tiesīga komentēt apelācijas instances tiesas sastāva rīcību (lēmumu), kura izlemšanā nav piedalījusies.