Eiropa Latvijai krata ar pirkstu. Kuras dzīvotnes un sugas sargājam nepietiekami? 1
Eiropas Komisija (EK) nosūtījusi Latvijai vēstuli ar pārmetumiem par nepietiekamu rīcību dabas aizsardzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šobrīd iepazīstas ar vēstules saturu un publiski pagaidām plašāku informāciju nesniedz.
“Tikai pēc pilnīgas iepazīšanās ar vēstules saturu un pēc datu apkopošanas varēs pateikt par konkrētiem aizsardzības pasākumiem, tajā skaitā par jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanu,” informē ministrijā.
Zināms, ka būtiskākie EK aizrādījumi attiecas uz trim īpaši aizsargājamiem biotopiem – palieņu zālājiem, sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī staignāju mežiem. Un tāpat aizrādījumi attiecas uz trim sugām – Eiropas platausu sikspārni, lapukoku praulgrauzi un biezo perlamutreni.
Latvijai divu mēnešu laikā, tas ir, līdz 2020. gada februārim, jāsniedz atbilde uz EK paustajiem iebildumiem.
Pēc tam EK lems par argumentēta atzinuma nosūtīšanu Latvijai. Paziņojuma vēstule ir pirmais solis garā procedūrā, kas ES tiesu praksē apzīmēta kā “pārkāpumu procedūra”.
Novēlots brīdinājums
Kamēr valsts iestādes runā maz, tikmēr situāciju komentē nevalstiskās organizācijas. Piemēram, Latvijas Dabas fondā (LDF) uzskata, ka šādas vēstules saņemšana nav pārsteigums, jo Latvijas dabas aizsardzības situācija esot tālu no vēlamās. Tā Latvijā ir trešais mazākais “Natura 2000” teritoriju īpatsvars Eiropas Savienībā – vēl mazāk ir tikai Dānijai un Apvienotajai Karalistei.
“Reizēm ir nepieciešams stingrs atgādinājums no malas un soda sankciju risks, lai mēs sasparotos un atrisinātu ieilgušās problēmas. Tas, ka Latvija nav zaļa savos darbos, nav pārsteigums nevienam, kas iedziļinājies mūsu dabas problēmās. Nu uz to norāda arī Eiropas Komisija,” teic LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska.
EK vēstule apstiprinot, ka Latvija nepietiekami sargā dzīvotnes un sugas.
“Komisijas vēstuli var uzskatīt par novēlotu brīdinājumu par mājasdarba neizpildīšanu – jo pilnvērtīga “Natura 2000″ tīkla izveide bija viens no priekšnosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā,” piebilst I. Račinska. ES dalībvalstis ir vienojušās izveidot vienotu dabas teritoriju “Natura 2000” tīklu ar aizsargājamas dabas teritorijām. Bet Latvija, kā uzskata EK, nav iekļāvusi “Natura 2000” tīklā visas nepieciešamās teritorijas, un pastāvošajā “Natura 2000” tīklā nav pienācīgi aptverti dažādie biotopu un sugu veidi, kuriem nepieciešama aizsardzība.
Staignāju meži – visvairāk apdraudētie
“EK bažas attiecībā uz staignāju mežu aizsardzību Latvijā ir pamatotas. Kaut arī melnalkšņu mežus mēs sastopam visā Latvijā, tomēr to atbilstība augstai kvalitātei no dabas daudzveidības viedokļa nav tik bieža, jo tie ir jauni, nepiemīt vecākam mežam raksturīgās īpatnības, trūkst īpašu sugu klātbūtne. Reālākā šādu mežu aizsardzība notiek īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, savukārt ārpus aizsargājamām teritorijām šo mežu saglabāšana visbiežāk paliek uz meža apsaimniekotāja sirdsapziņas, tādējādi nereti Latvijā tie tiek nocirsti kailcirtēs vai negatīvi ietekmēti ar meliorācijas sistēmas izveidi vai ar esošo grāvju sistēmu renovāciju un rekonstrukciju. Nosusināšanas ietekmē izmainās mežaudzes struktūra un augu sastāvs,” uzskata Pasaules dabas fonda (PDF) mežu eksperts Jānis Rozītis.
Atgādināsim, ka “Latvijas Avīze” rakstīja par mežsaimnieku bažām, ka jaunie Briseles aizrādījumi varētu ierobežot viņu biznesu mežā (“Mežinieki vēršas pie amatpersonām”, “LA”, 29.11. 2019.).
Mežsaimnieki aicināja Valsts prezidentu un premjeru izvērtēt, cik procentus no mežu platībām varam atvēlēt dabas aizsardzībai un cik – saimnieciskajai darbībai.
Tomēr PDF eksperts iebilst mežsaimniekiem – šobrīd Latvija esot ar vienu no mazākajiem dabas daudzveidības saglabāšanai teritoriju īpatsvariem Eiropas Savienībā.
Turklāt Latvijā ir aizsargājamās teritorijas, kurās atļauts veikt pat kailcirti.
Saskaņā ar Pasaules dabas fonda datiem, šobrīd Latvijā no visiem mežiem tikai ap 7% ir aizliegta galvenā cirte, kopšanas cirte vai mežsaimnieciskā darbība kopumā, bet privātajos mežos šis īpatsvars sastāda tikai ap 2%.
“Tas prasīs no mums jau tuvākā nākotnē arvien nopietnāku attieksmi pret dabas daudzveidības saglabāšanai nepieciešamo pasākumu ieviešanu. Pievienojot kokrūpnieku saasināto diskusiju par vēl intensīvāku koksnes ieguvi Latvijā, ir nepieciešama nopietna dabas aizsardzības sistēmas revīzija gan mežsaimniecības plānošanā un praksē, gan aizsargājamo teritoriju tīkla efektivitātē, gan attieksmē pret citiem jauniem pasākumiem, pievēršot uzmanību īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošinājumam,” uzskata J. Rozītis.
Platausim – sausokni, naktssikspārnim – baznīcu
Eiropas Komisija uztraucas par Eiropas platausu sikspārņa nepietiekamu aizsardzību, taču Latvijā dzīvo ne tikai šis, bet vēl 15 citas sikspārņu sugas.
Sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons uzsver, ka sikspārņu aizsardzībā vislielākā loma ir tieši cilvēku izpratnei. “Sikspārņi ir īpaši daudzējādā ziņā, bet no aizsardzības viedokļa īpaši arī ar to, ka 100% visas sugas ir aizsargājamas gan Latvijā, gan Eiropā,” viņš piebilst. Viens no lielākajiem sikspārņu apdraudētājiem esot vēja ģeneratori, pie kuriem bojā iet ļoti daudz sikspārņu. Sikspārņi apzināti tuvojas propelleru lāpstām, iespējams, tas saistīts ar kukaiņiem, kuru tur ir vairāk.
Latvija šobrīd izstrādā sugu aizsardzības plānus divām sikspārņu sugām, tās ir “īpaši, īpaši” aizsargājamās – dīķu naktssikspārnim un Eiropas platausim.
“Izstrādājot šos plānus, domājam arī, kas nepieciešams pārējo sikspārņu aizsardzībai,” piebilst G. Pētersons. Dīķa naktssikspārņa plāns jau ir sagatavots, bet platauša aizsardzības plānu cer pabeigt 2020. gada vidū. Tad, kad plāns būs apstiprināts, domājams, EK varēs uzskatīt, ka Latvija “savu mājasdarbu” attiecībā pret sikspārņiem izpildījusi.
“Sugu aizsardzības plāni ir ar ieteikumu raksturu, tas nozīmē, ka ne viss tajā iekļautais ir uzreiz saistošs. Šie plāni ir svarīgi, lai saprastu, kā nodrošināt labvēlīgo aizsardzības stāvokli sugām, par kurām esam uzņēmušies starptautiskās saistības un kuras ir nozīmīgas arī no tautsaimniecības viedokļa,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošās Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Eiropas platausis Latvijā ir reti sastopams, jo šeit ir šī sikspārņa ziemeļu izplatības robeža, respektīvi, tālāk uz ziemeļiem tas vairs nav sastopams.
Līdz šim tika uzskatīts, ka Eiropas platausis mājvietu izvēlas dobumainos kokos vecos un nekoptos muižas parkos, taču pērnvasar konstatēts, ka tie dzīvo necilos, parastos saimnieciskos mežos. “Šiem sikspārņiem nepieciešami stāvoši, nokaltuši koki ar atlupušu mizu. Viņi citus neizmanto. Visu sarežģī fakts, ka šie sikspārņi maina mītnes katru otro dienu, tas nozīmē, ka nepietiek mežā kvartālā atstāt vienu koku,” sikspārņu pētnieks G. Pētersons ieskicē faktorus, ar kuriem jārēķinās sugas aizsardzībā.
Lai uzzinātu jaunus datus par Latvijas sikspārņu dzīvi, pētnieki pērnvasar izmantoja radiotelemetriju – Kokneses un Pļaviņu novados ar raidītājiem aprīkoja astoņus sikspārņus un nedēļu sekoja līdzi to dzīvei. Šobrīd Latvijā ir zināmas tikai 10–15 platauša ziemošanas vietas un ap 20 vietu, kur šī suga ir vismaz vienu reizi novērota vasaras laikā.
Savukārt dīķu naktssikspārnis Latvijā ir bieži sastopams. Esam otrajā vietā visā Eiropas Savienībā pēc šī sikspārņu skaita.
“Ar dīķu naktssikspārni varam lepoties tāpat kā ornitologi ar melno stārķi vai mazo ērgli,” teic G. Pētersons. Šīs sugas sikspārņu mātītes vasarā veido lielas kolonijas, kur var sapulcēties simts un pat divi simti mātīšu un katrai viens mazulis. “Latvijā pagaidām zināmas 30 ēkas, kuras šie sikspārņi izvēlējušies savām kolonijām. 25 no šīm ēkām ir baznīcas un muižas. Sikspārnis ēkā ir ļoti ciešā saskarē ar cilvēku, tāpēc reizēm rodas interešu konflikti.
Piemēram, ko darīt tad, ja ēka ir jāremontē, bet tajā dzīvo sikspārņi?
Sikspārņi būtībā ir ieinteresēti ēkas remontā, lai tā nesagrūtu un viņiem būtu kur dzīvot, bet viņi nav ieinteresēti remontā laikā, kad viņiem ir nelidojoši mazuļi. Ja lielie sikspārņi aizlidos, mazuļi ies bojā,” stāsta G. Pētersons. Sugas aizsardzības plāns paredz informēt ēku īpašniekus par to, kā pareizi taisīt ēku remontu, lai sikspārņiem būtu iespēja šo ēku apdzīvot. Sikspārņus apdraud arī kultūrvēsturisko ēku apgaismošana ar prožektoriem, kas ļoti bieži tiem liek meklēt mājas citur.
Alejas un straujās upītes – vērtīgas dzīvotnes
Lapkoku praulgrauzis ir otra suga, par ko uztraucas EK.
Tā ir viena no visvairāk aizsargājamām kukaiņu sugām pasaulē, jo to stipri apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās. Latvijā tas ir novērots parasto ozolu, liepu, kļavu, zirgkastaņu un citu platlapju koku dobumos. Kāpurs vairākus gadus, kamēr izaug līdz pieaugušas vaboles stadijai, barojas ar prauliem un koku vispār nepamet. Arī pieaugušas vaboles nav lielas ceļotājas, tāpēc dabā ir grūti novērojamas. Lai aizsargātu lapkoku praulgrauža atradnes, ir jāveido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas jeb mikroliegumi vietās, kur suga ir sastopama.
“Iespējams, var apstiprināt kādas jaunas alejas kā praulgrauzim nozīmīgas dzīvesvietas. Vēl viens risinājums varētu būt veco koku ilgmūžības palielināšana, samazinot to vainagu, lai lielie, masīvie zari neplēš stumbru. Visi dobumainie koki ir bīstami, jo kādreiz sagāzīsies. Ja veiksim vainagu kopšanu, uzlabosies gan koka mehāniskā stabilitāte, gan būs potenciālā dzīves vieta praulgrauzim,” iespējamos risinājumus ieskicē Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Andrejs Svilāns.
Savukārt biezo perlamutreni, tāpat kā upju pērļgliemeni visvairāk apdraud upju piesārņojums ar nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, bebri un mazās hidroelektrostacijas.
