Nelieto zāles, jo neredz no tām jēgu. Neizpērk ceturto daļu recepšu 0
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija, vērtējot, kuri posmi Latvijas kardioloģijas jomā ir atstāti novārtā, konstatēja, ka daudzi pacienti nelieto ārstu izrakstītās kompensējamās zāles. Agrāk to bijis grūti konstatēt, bet, kopš ieviesta e-recepte, situācija izgaismojas pilnībā. Saeimas deputāte un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska informēja, ka ceturtā daļa izrakstīto e-recepšu medikamentu neesot izpirkti. Daudzi pacienti neizņemot aptiekās, piemēram, lētās zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, bet, ja to neārstē, pastāv liels risks sasirgt ar insultu vai infarktu. L. Kozlovska uzsvēra, ka viņa strādā trūcīgā reģionā, kur daudzi cilvēki nespēj samaksāt pat 25% līdzmaksājumu valsts kompensējamām zālēm.
Slimnieki naudas trūkuma dēļ neizpērk arīaritmiju ārstējošos medikamentus.
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja, ka šogad ar papildus piešķirtajiem trīs miljoniem eiro kompensējamiem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai tiekot atrisināta tikai neliela daļa no problēmām. Cilvēki stāstot, ka viņi netiek pie ārsta, jo esot garas rindas un bieži maksājot par vizīti no savas kabatas, ja vien to varot atļauties. Daudziem trūkst naudas zāļu iegādei, tāpēc pārtraucot tās lietot.
“Tiklīdz parādījās ziņa, ka ir piešķirts vairāk naudas medikamentiem, man zvanīja viens pacients pēc otra, kuriem ir ievietots kardiostimulators vai veikta radiofrekvences katetra ablācijas, bet viņi neietilpst to pacientu grupā, kuriem pienākas valsts apmaksātās zāles. Tas nozīmē vai nu gaidīt insultu, vai pirkt zāles par savu naudu. Šo cilvēku loks kļūst arvien lielāks, un mēs rakstīsim vēstuli gan Veselības ministrijai, gan Saeimai,” pastāstīja biedrības vadītāja.
Savukārt Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka jāsāk diskusija par farmakoekonomiski izdevīgām zālēm. A. Ērglis: “Daudzi cilvēki nelieto izrakstītās zāles, jo redz, ka no tām nav nekādas jēgas. Ja dzer zāles pret augstu asinsspiedienu, bet tās nepalīdz, tad tās labāk nelietot un naudu lieki netērēt. Un nestāstīt cilvēkiem, ka viņiem ir izpletnis, kad viņi lec no lidmašīnas, ja izpletņa nav. Mēs labi zinām, kuras zāles palīdz un kuras – nepalīdz. Mums drīzāk jādiskutē, ka valsts apmaksāto zāļu sarakstā jāatstāj maksimāli efektīvas zāles, bet vajadzētu izmest no kompensējamo zāļu saraksta visu to, kas, es atvainojos, ir pilnīgs mēsls. Jo tās cilvēkam nepalīdz.”
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens aizrādīja, ka ārstiem ir pienākums ziņot aģentūrai par neefektīvām zālēm un ka Latvija Baltijas valstu vidū izceļoties ar zemāko ziņojumu skaitu. ZVA ir saslēgta vienotā datu tīklā ar pārējām Eiropas Savienības valstu zāļu aģentūrām, un šī informācija nonāktu starptautiskajā apritē.
Bet Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidroja – ja zāles ir reģistrētas, tad nav pamata apšaubīt zāļu terapeitisko efektivitāti. Ja ārsti ziņotu par neefektīviem medikamentiem, tad rastos pamats izņemt šīs zāles no reģistra un līdz ar to arī no kompensējamo zāļu saraksta.
“Ik pa laikam jautājam Valsts zāļu aģentūrai, cik ziņojumu no ārstiem esat saņēmuši par to, ka valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļautajām zālēm nav pietiekams efekts. Ziņojumu nav. Aicinu ārstus informēt par zālēm, kurām nav efekta, un nemocīt cilvēkus ar šādām zālēm,” sacīja departamenta direktore Kaupere.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks mudināja Kardiologu asociāciju “izraisīt sprādzienu” un iesniegt neefektīvo zāļu sarakstu. “Diskusija būs asiņaina, bet, iespējams, ka būs arī rezultāts,” teica Ražuks.
Jāatgādina Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) prezidenta, Teksasas universitātes asociētā profesora endokrinologa Uģa Gruntmaņa pērn teiktais, ka Latvija ir sasniegusi augstu vietu pasaulē pēc asinsvadu paplašināšanas ar stentu, taču mirstība no sirds un asinsvadu slimībām nesamazinās, jo daudziem pacientiem nav pieejami holesterīnu pazeminošie medikamenti. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati rāda, ka Latvija mirstības ziņā mēnesi pēc pārslimota infarkta ir 2. vietā pasaulē aiz Meksikas.
