Vai atbalstāt tuviniekus, sevišķi seniorus, ar padomu eiro ieviešanas jautājumos? 0
Vilnis Roze, nodarbojas ar dokumentu digitalizāciju: “Lielos vilcienos man pašam par eiro ieviešanas gaitu viss ir skaidrs. Nevienam padomu neesmu lūdzis, drīzāk pats esmu tos sniedzis saviem radiniekiem. Esmu viņiem izskaidrojis, kā viss notiks, kādas ir iespējamās problēmas un kā tās risināmas. Ar īpašu lūgumu kaut ko konkrēti izskaidrot pie manis gan neviens nav vērsies, vienkārši pārspriežam eiro lietas citu jautājumu starpā. Un no šīm sarunām varu spriest, ka visvairāk cilvēkus interesē valūtas maiņas jautājumi, piemēram: cik ilgi varēs mainīt latus pret eiro; kas notiks ar pensijām; ko darīt ar skaidro naudu, rēķiniem u.tml. To visu arī zināju radiniekiem izskaidrot.”
Zigda Martinsone, mūzikas skolotāja: “Mana mamma daudz ceļojusi, viņa ar eiro jau sen pazīstama, tāpēc eiro ieviešana Latvijā viņai noteikti nesagādās problēmas. Godīgi sakot, arī pati sevišķi nesatraucos par valūtas maiņu. Kad tas pienāks, tad arī par to domāšu. Apzinos, ka man personīgi sākotnēji varētu būt grūti pierast pie eiro kursa. Ātrumā pārrēķināt cenas no vienas valūtas uz otru diez vai varēšu. Taču man par to būs jādomā. Diemžēl eiro diezgan bieži vilto. Man pašai reiz bija gadījums, kad Latvijā samainītu eiro naudu ārzemēs veikalā, pārbaudot ar speciālu iekārtu, atzina par viltotu. Pieļauju, ka tādas pašas problēmas pēc jaunā gada varētu būt arī pie mums.”
Benita Bergmane, pensionāre: “Man ir ekonomiskā izglītība, esmu strādājusi ar naudu, tāpēc šīs lietas mani ne mazākā mērā nesatrauc. Turklāt man bija iespēja būt Vācijā laikā, kad vācu marku nomainīja eiro. Es pati gan jau kādu laiku sniedzu padomus citiem senioriem. Cilvēki interesējas, vai nāksies stāvēt rindās, lai samainītu savus desmit latus, kā varēs samaksāt par elektrību un citiem pakalpojumiem. Vecāki cilvēki satraucas par to, vai vispār janvāra sākumā varēs samaksāt rēķinus, ja uz rokas vēl nebūs eiro banknotes. Vairākas manas draudzenes nu izdomājušas neizņemt no konta decembra pensiju, lai to automātiski konvertētu uz eiro. Arsavām zināšanām citiem jāpalīdz. Priecājos, ka augstākā vara man devusi skaidru galvu līdz pat 87 gadu vecumam.”
Georgs, saimniecības daļas vadītājs: “Eiro ieviešanas sakarā darbojas vienkārša formula – beigsies lati, sāksies eiro. Par neko citu nav nozīmes satraukties. Turklāt vecie ļaudis savā mūžā piedzīvojuši ne vienu vien valūtas maiņu. Mazā pensija, ko saņem mūslaiku pensionārs, parasti mēneša laikā arī tiek iztērēta. Bet nākamā pensija gluži vienkārši būs eiro valūtā. Ja cilvēkam izdevies arī ko iekrāt, parasti jau šī nauda ir bankas kontā, kur tā automātiski tiks pārvērsta eiro.”
Sanita Paegle, studente: “Kamēr eiro vēl nav atnācis, tikmēr par to sevišķi nedomājam. Tā latviešiem tāda ierasta prakse – neko nedarīt, kamēr nekas nav noticis. Mani vecāki gan ir pietiekami informēti, vecvecāki gan, iespējams, ne tik ļoti. Viena vecmāmiņa dzīvo tālu laukos, otra pie manas mammas. Pirmā ir lētticīgāka, otra ļoti piesardzīga un neko nedara bez meitas ziņas. Pieļauju, ka lauku vecmāmiņa varētu iekulties kādās nebūšanās vai izdarīt kaut ko ne tā, tomēr arī viņa parasti pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas piezvana un pakonsultējas ar dēlu. Viena saruna gan man bija ar abām vecmāmiņām, kad es viņas mierināju par naudas mainīšanu. Viņas bija satraukušās, ka ar 1. janvāri vairs nevarēs samainīt naudu. Sevišķi tāpēc, ka pensiju saņem skaidrā naudā, nevis uz kartes.”
Fakti
* Tikai 30% iedzīvotāju informējuši savus vecākus un vecvecākus par eiro ieviešanu.
* 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai viņu vecāki un vecvecāki mainītu latus pret eiro oficiālajās maiņas vietās, nevis uzķertos uz privātpersonu piedāvājumiem.
* Teju katrs otrais (43%) iedzīvotājs domā, ka viņu tuvinieki paši zina par pareizu sagatavošanos eiro ieviešanai, katrs desmitais (9%) vēl plāno aprunāties ar vecākiem, vecvecākiem, bet 7% nemaz neplāno informēt tuviniekus par eiro ieviešanu.
Avots: SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veikta aptauja.
