Agris Liepiņš: Integrācijā ir vērts ņemt vērā pirmskara Latvijas pieredzi 10
Vērojot kārtējās 9. maija svinības Rīgā, rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai maz ir iespējams šos svinētājus kādreiz integrēt Latvijas valstī? Varbūt mēs dzīvojam pašapmānā, iegalvodami sev, ka spēka pilnie vīrieši ar Doņeckas pašpasludinātās republikas karogiem rokās godina vienīgi Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņu?
Divdesmit četrus gadus pēc neatkarības atjaunošanas ļoti liela sveštautiešu daļa psiholoģiski dzīvo citā valstī, ar sajūsmu uztver agresorvalsts piekopto politiku un neizjūt nekādu vēlēšanos būt piederīgiem Latvijai. Kā turpmāk rīkoties? Ritenis nav jāizdomā no jauna. Pirmās brīvvalsts laikā absolūtais vairākums sveštautiešu bija lojāli Latvijai. Saviem bērniem viņi mācīja latviešu valodu un kultūru, audzināja tos par Latvijas patriotiem. Šodien daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka viņu dievinātie aktieri, rakstnieki vai mūziķi, par kuru latvisko stāju nevienam nav ne vismazāko šaubu un kuri savā Latvijas mīlestībā bija mums paraugs, īstenībā nāk no jauktām vai pat pilnībā sveštautiešu ģimenēm. Aktierim Eduardam Pāvulam māte bija krieviete, baletdejotājam Haraldam Ritenbergam tēvs bija vācietis, bet māte – poliete, bet Aleksandram Čakam māte bija vāciete. Kurš teiks, ka ”vella kalpi” Ērmanis un Andris nav mūsu – latviešu – lepnums? Kurš apgalvos, ka Čaka dzeja nav latviska? Varbūt ir vērts papētīt pirmskara Latvijas brīvvalsts pieredzi, nevis muļļāties, sekojot neefektīvām un mūsu situācijai nederīgām eirokomisāru rekomendācijām? Latviešu valoda kā vienīgā mācību valoda jāievieš, sākot ar valsts bērnudārziem un par skolotājiem pirmsskolas mācību iestādēs drīkst pieņemt vienīgi tādas audzinātājas, kuru valodas prasme ir nevainojama. Valsts finansētajās skolās mācībām jābūt vienīgi valsts valodā. Pietiek bailīgi atskatīties pār kreiso un labo plecu. Ko par to teiks ES komisāri, un kā uz to raudzīsies Krievijā? Tā jau var kaklu izmežģīt! Lietderīgāk ir apjēgt, kāpēc brīvvalsts laikā vācieša un polietes ģimenē izauga latvietis, bet šodienas Latvijā krieva un baltkrievietes ģimenē – Krimas okupācijas apjūsmotājs. Līdztekus skaidri jāapzinās, ka liela daļa krievu izvēlēsies dzīvot pagātnē, padomju laika čaulā iekapsulējušies. Neviens viņus nepāraudzinās! Viņi līdz kapa malai dievinās Putinu, jo Krievijas cars grib atgūt krievu zemes, kuras noklīda, sabrūkot Padomju Savienībai. Šai ļaužu grupai jāpalīdz atgriezties viņu etniskajā dzimtenē. Pāris tuvāko gadu laikā jālikvidē nepilsoņu statuss, un tiem nepilsoņiem, kuri izvēlēsies Krievijas pilsonību, jāprasa izņemt uzturēšanās atļaujas. Daudz stingrākiem jābūt likumiem, uzņemot Latvijas pilsonībā.
