Neizlietotie medikamenti: indes, kas nonāk dabā. Ministrija norāda – vēlamā rīcība rakstīta zāļu instrukcijā 9
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mājsaimniecību, privātpersonu ārpus veselības aprūpes iestādēm radīto nederīgo zāļu apsaimniekošanu Latvijā neregulē neviens likums vai noteikumi.
Vides eksperti uzsver – neizlietoto zāļu neatbilstoša glabāšana mājās var radīt draudus maziem bērniem un veciem cilvēkiem, bet neatbilstoša utilizācija – nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi.
Ja zāles izmet sadzīves atkritumos, tās var izraisīt saindēšanos dzīvniekiem, kuri tās atrod. Savukārt, ja tās tiek novadītas sadzīves notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmā, tiek radīts piesārņojums virszemes ūdeņos, un tas var nonākt dzīvnieku un cilvēku barības ķēdē. Kā jūsmājās notiek nederīgo medikamentu izmešana?
Ministrijas atbildību neuzņemas
ES projekta “MEDWwater” laikā pirms vairākiem gadiem ir veikti mērījumi, kas uzrāda satraucošu zāļu koncentrāciju gan augsnē, gan arī notekūdeņos. Neviena ministrija nevēlas uzņemties iniciatīvu nederīgo zāļu apsaimniekošanā.
Veselības ministrija (VM) uz redakcijas lūgumu sniegt vērtējumu mājsaimniecību radīto nederīgo zāļu apsaimniekošanai un piesārņojumam norādīja, ka zāļu instrukcijās ir ieteikums tās nemest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā, un vērsa uzmanību, ka šis jautājums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.
Savukārt no VARAM saņēmām atgādinājumu, ka 2025. gada 1. janvārī pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir jānodrošina sadzīves bīstamo atkritumu, tostarp nederīgo zāļu, šķirošana, un aicinājumu vērsties pie pašvaldībām.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam nederīgo zāļu apsaimniekošana nav pat pieminēta, tādējādi valsts netieši norāda uz šā bīstamā atkritumu veida mazsvarīgumu vai neesamību. Latvijā patlaban atsevišķi neuzskaita arī aptiekās savākto nederīgo zāļu daudzumu.
Nederīgās zāles uz aptieku nes maz
Liena Freimane, Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, vērš uzmanību uz pētījumu centra SKDS 2021. gada beigās veikto aptauju, kas rāda – vien 13% Latvijas cilvēku nodod nederīgās zāles aptiekās to pareizai utilizācijai. “Mūsu novērojumi rāda, ka daudzi cilvēki nezina, ko darīt ar nederīgajām zālēm,” saka L. Freimane. Trīs lielāko Latvijas aptieku tīklu “Sentor farm” (zīmols “Mēness aptieka”), “Tamro” (zīmols “Benu aptieka”) un “Apotheka” 2020. gadā pavisam savāca 13 566 kg iedzīvotāju nodotos medikamentus. Gadu vēlāk, 2021. gadā, šis rādītājs bija 16 430 kg.
Pētnieki ir izpētījuši – nederīgie medikamenti nereti nonāk sadzīves atkritumos un kanalizācijā. Jāņem vērā, ka atkritumu poligonu attīrīšanas iekārtas, kā arī komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav projektētas pilnīgai attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām, tāpēc tās var nonākt vidē. Nonākot dabā, veidojas cilvēku veselībai un citiem dzīvajiem organismiem kaitīgi savienojumi.
L. Freimane arī atsaucas uz starptautiskiem zinātniskajiem pētījumiem, kur pierādīts, ka farmaceitiski aktīvās vielas jau dažus gadus pēc izmešanas var tikt konstatētas atkritumu poligona notekūdeņos. – “Zinātnieki, pētot zāļu aktīvo vielu klātbūtni notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs, ir secinājuši, ka daudzviet šīs vielas ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, ko pieņemts uzskatīt par videi drošu,” tā L. Freimane.
Dominē ibuprofēns, paracetamols un diklofenaks
Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā eksperte, nodaļas vadītāja p. i. Anete Kubliņa teic, ka informāciju par savākto atkritumu daudzumu valsts statistiskajam pārskatam nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotāji.
“Par aptieku savākto nederīgo medikamentu daudzumu liecina atkritumu klase “200132” (atsevišķi savāktie medikamenti, kas nav citotoksiski, citostatiski medikamenti), tomēr ne vienmēr bīstamo atkritumu apsaimniekotāji šos atkritumus šādi klasificē, nereti šāda veida atkritumus klasificē ar “180109” kodu (medikamentu atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību, slimību diagnostikas, ārstēšanas vai profilakses procesā, kas nav citotoksiski, citostatiski). 2021. gadā ar kodu “200132” savāca 27,543 tonnas medikamentu atkritumu, bet ar kodu “180109” – 73,354 tonnas, kas ietver arī medikamentus no aptiekām,” teic A. Kubliņa.
Viņa vērš uzmanību, ka Latvijā farmaceitiskās vielas atkritumu poligonu infiltrātā (notekūdeņos) pagaidām nav mērītas. Tas ir darīts, piemēram, Somijā, kur “CWPharma” projektā infiltrāta kvalitatīvos mērījumus attiecībā uz farmaceitiskajām vielām veica 2018. gadā Metsa-Tuomela atkritumu poligonā, kas saņem atkritumus no Rīhimeki pilsētas ar 28 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī uzglabā pārstrādājamos un bīstamos materiālus un apstrādā nolietotos transportlīdzekļus un piesārņotu augsni. Visos trīs infiltrāta paraugos pēc attīrīšanas konstatēja diklofenaku, karbamazepīnu, flukonazolu un primidonu. Augstās koncentrācijās atrada hidrohlortiazīdu (4,4 µg/l) un eritromicīnu (1,8 µg/l). Vismaz viena attīrītā infiltrāta paraugā atrada 21 no mērītajām 74 aktīvajām farmaceitiskajām vielām. A. Kubliņa: “Zinātniskajās publikācijās ir apkopota informācija arī par citās pasaules valstīs atkritumu poligonu infiltrātā pētītajām un atrastajām farmaceitiskajām vielām. Neattīrītā infiltrātā ir konstatēts plašs farmaceitisko vielu klāsts, no kā lielākā koncentrācija (898 µg/l) bija diklofenakam, ibuprofēnam (705 µg/l) un paracetamolam (333 µg/l).”
Pētīta arī infiltrāta attīrīšanas metožu efektivitāte – bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas metodes projektā pētītās vielas attīra ar 52% vidējo efektivitāti astoņām Latvijā pētītajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI). Jāatceras, ka farmaceitiski aktīvās vielas (FAV) notekūdeņos nenonāk tikai tiešā veidā, iemetot vai ielejot kanalizācijā nederīgās zāles, bet galvenokārt ar mūsu vielmaiņas galaproduktiem pēc medikamentu lietošanas. A. Kubliņa teic, ka vidēji 36% projektā “MEDWwater” pētīto FAV nemetabolizētā veidā tiek izdalītas no cilvēka ķermeņa ar vielmaiņas gala produktiem.
Pētniece vērš uzmanību, ka lielākajā daļā zinātnisko pētījumu ir secināts – vissvarīgākais avots farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanai vidē ir caur notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Normatīvie akti līdz šim attīrīšanas iekārtām nenoteica kritērijus FAV piesārņojuma attīrīšanai.
Ņemot vērā medikamentu lielo lomu medicīnā un ar to saistīto vides problemātiku, jaunais ES Notekūdeņu direktīvas projekts nosaka, ka lielākajām NAI, kas apkalpo vairāk nekā 100 000 cilvēku, provizoriski būs jāveic papildu notekūdeņu attīrīšana farmaceitisko vielu attīrīšanai līdz 2035. gadam, bet NAI ar 10 000 līdz 100 000 apkalpoto cilvēku to rosina darīt līdz 2040. gadam, ja vien netiek pierādīts, ka tas neizraisa risku cilvēka veselībai un videi. ”Tādējādi šī problēma ir aktualizēta arī topošo Eiropas līmeņa normatīvo aktu līmenī, lielākajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām to provizoriski prasot risināt “caurules galā”,” piebilst A. Kubliņa.
“No notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu analīzes rāda, ka problemātiskākās vielas ir ibuprofēns, diklofenaks, azitromicīns, amoksicilīns, karbamazepīns, ciprofloksacīns, klaritromicīns,” teic Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, projekta “MEDWwater” vadītāja Ieva Putna-Nīmane. Pētīto astoņu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu notekūdeņos lielākās vidē nonākošās slodzes ir paracetamolam (74 kg projektā pētītajām astoņām NAI izplūstošajos notekūdeņos vidēji 2021. gadā), diklofenakam (attiecīgi 47 kg), ibuprofēnam (attiecīgi 45 kg). “Arī lejpus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām konstatēta ibuprofēna koncentrācija, kas pārsniedz vides kaitīguma līmeni,” piebilst I. Putna-Nīmane. A. Kubliņa skaidro: “Ibuprofēna patēriņš Latvijā 2020. gadā bija 19 245 kg – slodzes virszemes ūdeņos ir lielas, un, lai gan attīrīšanas efektivitāte notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ir pat samērā augsta – vidēji 81%, ar to nav pietiekami, lai sasniegtu drošu koncentrācijas līmeni vidē.”
Farmaceiti brīdina jau 20 gadus
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute teic, ka aptieku uzņēmumu brīvprātīgi savāktos atkritumus – medikamentus – nodod uzņēmumiem, kuriem ir licence šādu produktu savākšanai un utilizēšanai. Uz redakcijas aicinājumu komentēt nederīgo zāļu iznīcināšanu atsaucās vien SIA “Lautus”. Šā uzņēmuma pārstāve Darja Kratiņina skaidroja, ka nederīgās zāles neitralizē, dezinficē un smalcina, ievērojot likumu un vides prasības. D. Kratiņina uzsvēra sabiedrības izglītošanas svarīgumu nederīgo zāļu apsaimniekošanā, tomēr tehnoloģisko procesu šā bīstamā atkritumu veida iznīcināšanā neatklāja, uzsverot, ka sabiedrībai tas nav jāzina.
Pirms vairākiem gadiem īstenotajā ES projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” secināts, ka no deviņām šajā projektā iesaistītajām valstīm vien Krievijā un Latvijā pēc neizlietoto zāļu priekšapstrādes tās noglabā atkritumu poligonā.
Savukārt D. Ķikute vērš uzmanību, ka aptiekas un bīstamo atkritumu apsaimniekotāji slēdz līgumus par šo bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Aptiekas par zāļu utilizēšanu maksā. “Tā ir uzņēmumu brīva griba veikt šādu sociālo funkciju un segt izmaksas no saviem līdzekļiem. Un tas nozīmē, ka aptieka (uzņēmums) var jebkurā laikā pārtraukt to darīt un tad kaitējums videi būs vēl lielāks,” teic D. Ķikute. Viņa uzsver – ne tuvu netiek savākts viss nederīgo zāļu daudzums, daudz ko iedzīvotāji izmet nešķiroto atkritumu tvertnē. Vēl viens izaicinājums esot uztura bagātinātāju savākšana. Reklāmu ietekmē šos produktus pērk aizvien vairāk un tos neizlieto. “Valstij beidzot būtu jārada vienots regulējums. Par to bijušas sarunas un strīdi starp ministrijām 20 gadu garumā. Kurai ministrijai tas jādara, kam par to jāmaksā. Aptiekas varētu to darīt, tomēr tad pakalpojumam jābūt obligāti valsts apmaksātam, un tas jāorganizē tā, lai netraucētu darbu augsta līmeņa speciālistiem – farmaceitiem – tiešo darba pienākumu pildīšanu. Nu, nav farmaceitam jābūt par “meža sanitāru”, ja pat plastmasas pudeles vāc dzērienu depozīta sistēmā… To nevar darīt tikai aptiekas, turklāt aptieku nav visur, īpaši lauku reģionos. Piemēram, Lietuvā valsts par šo pakalpojumu aptieku uzņēmumiem maksā,” tā D. Ķikute.
Savukārt Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (tajā apvienojušies četri lielākie aptieku tīkli) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča uzsver – nav iemesla uzskatīt, ka Latvijas atkritumu poligonu notekūdeņos zāļu atliekvielu ir mazāk nekā Somijā. Viņa teic, ka Latvijā situācija ar nederīgo zāļu apsaimniekošanu “neesot traģiska”, tomēr ir daudz jāstrādā, lai dabai nodarītu iespējami mazāk kaitējuma. “Nederīgo zāļu vākšanai mājsaimniecībās ir jākļūst par tikpat ierastu darbību kā, piemēram, ikdienā veiktā roku higiēna,” saka K. Jučkoviča.
Latvijai ir kur smelt pieredzi. Somijā un Polijā mājsaimniecību nederīgās zāles apsaimnieko pašvaldības, Lietuvā ar likumu ir noteikts, ka aptiekām šis ir obligāti sniedzams pakalpojums. Visticamāk, vien jaunā ES Notekūdeņu direktīva ministriju ierēdņus rosinās uz aktīvāku darbošanos.
Kā izmest zāles?
Kas ir nederīgās zāles
* Beidzies derīguma termiņš
* Nav zināms pielietojums
* Nav salasāms nosaukums
* Mainījies izskats, smarža vai garša
* Bojāts iepakojums
Kā rīkoties ar nederīgiem medikamentiem
* Zāles nedrīkst mest atkritumu tvertnē, nedrīkst noskalot kanalizācijā un nedrīkst nodot lietošanai citiem cilvēkiem.
* Katrā zāļu vai medikamentu lietošanas instrukcijā ir iekļauta informācija, kā pareizi rīkoties.
* Nederīgie medikamenti pirms nodošanas aptiekā ir jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm!
* Tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas jāieliek maisiņā.
* Zāļu pudelīšu un tūbiņu vāciņiem ir jābūt cieši aizskrūvētiem.
* Aptiekā tās nodod farmaceitam vai arī noliec tās paredzētajā vietā, ja tāda pieejama.
* Nederīgās zāles aptiekā pieņem utilizācijai bez maksas!
Avots: ES INTERREG programmas projekts “MEDWwater”
EKSPERTA VIEDOKLIS
Piedāvājam sadzīves bīstamo atkritumu šķirošanas modeli
Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: “Lai pašvaldības varētu nodrošināt sadzīves bīstamo atkritumu šķirošanu no 2025. gada 1. janvāra, ir jāveic vairākas izmaiņas likumā. Proti, visi dabas resursu nodokļa maksājumi ir jāatdod pašvaldībām. Sadzīves bīstamo atkritumu šķirošanā redzam šādu darbības modeli – pašvaldības par dabas resursu nodokļa maksājumos saņemto naudu ikvienai mājsaimniecībai dod kastīti sadzīves bīstamo atkritumu vākšanai, rūpējas par to vākšanu un nodošanu pārstrādei vai utilizēšanai. Iedzīvotāji mājsaimniecības radītos sadzīves bīstamos atkritumus nodod atkritumu šķirošanas laukumā, kur darbinieks viņiem apmaiņā pret tiem dod jaunu kastīti.
Attiecībā uz nederīgo medikamentu savākšanu ir iespējami divi modeļi – ražotāju atbildības sistēma, kad ražotāji paši rūpējas par nederīgo zāļu vākšanu, vai dabas resursu nodokļa modelis, kas paredz no ražotājiem saņemtos šī nodokļa maksājumus atdot pašvaldībām, kas tad darbotos ar nederīgo zāļu vākšanu un nodošanu utilizēšanai. Pašlaik nederīgo zāļu vākšanā izveidotā sistēma Latvijā darbojas ļoti fragmentāri. Vissvarīgāk, lai nederīgās zāles nenonāk sadzīves atkritumos, nekādā gadījumā – bioloģiski noārdāmajos atkritumos un dabā.”
