Neizlaist no rokām Eiropas iespēju 0
Debess zilā kostīmā un stāvaplausu pavadīta, Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ stājās Eiropas Parlamenta priekšā, lai izklāstītu savu redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Viņas uzruna nebija pēkšņa, bet gan jau iepriekš rūpīgi plānota. Deputāti ik mēnesi Eiropas Parlamentā Strasbūrā uzklausa dalībvalstu vadītāju nākotnes vīzijas. Par to, ka šī ir īpaši gaidīta tikšanās, liecināja arī pilnās eiroparlamentāriešu un Eiropas komisāru sēdvietas. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pat piezīmēja, ka vēlētos redzēt tikpat pilnu auditoriju tad, kad uzstātos pārstāvis no Latvijas vai Maltas.
Eiropai savu armiju
Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzruna par Eiropas Savienības nākotni nesa vairākas ziņas.
Pirmkārt, A. Merkele piedāvāja veidot Eiropas armiju. “Esam panākuši lielu progresu militārajā jomā, un mums tomēr vajadzētu domāt par īstu Eiropas armiju. Tas varētu papildināt NATO ļoti veiksmīgā veidā,” sacīja Vācijas kanclere. Šo ideju atbalsta arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Otrkārt, Vācijas kanclere piedāvāja Eiropas Savienībai veidot pašai savu Drošības padomi, kurā valstis prezidētu rotējošā kārtībā. “Ir pagājuši laiki, kad, bez šaubām, varam paļauties uz citiem. Mums ir jābūt sava likteņa noteicējiem un jārīkojas pārliecinošāk, ja gribam, lai mūs turpina uztvert kā kopienu. Tas nozīmē, ka Eiropai ir jābūt rīcībspējīgākai ārpolitikā,” sacīja Angela Merkele. Abi šie paziņojumi izraisīja viņas atbalstītāju ilgus aplausus zālē, bet arī ūjināšanu no eiroskeptisko spēku puses. Tai brīžiem pieņemoties spēkā, Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni, kurš vadīja sēdi, apvaicājās, vai zālē nav nepieciešams veterinārārsts.
Palīdzība Āfrikai
Merkele runāja arī par Eiropai jau ilgstoši jūtīgo tēmu – “migrāciju un bēgļiem”, norādot, ka 2015. gadā, kad sākās lielā migrācijas krīze, Vācija, viņasprāt, nav “uzvedusies nevainojami” un ka bēgļu jautājuma risināšana ir prasījusi pārāk ilgu laiku. Merkele izcēla šobrīd arvien lielāku skanējumu gūstošo palīdzību Āfrikai, sakot – “lai labāk varētu kontrolēt migrāciju, ir jāpalīdz cilvēkiem uz vietas izcelsmes valstīs, lai viņi neuzņemtos bieži fatālo ceļojumu uz Eiropu”.
Merkele īsi pieskārās arī klimata pārmaiņām. Pārāk īsi – kritizēja vides aizstāvji.
Neatkārtot egoisma uzplaukumu
Vācijas kanclere ļoti daudz runāja par Eiropas saliedētību un solidaritāti, sakot, ka arī Pirmā pasaules kara noslēguma simtgades pieminēšana Parīzē vēlreiz ir atgādinājusi, ka Eiropa ir labākā iespēja, lai saglabātu mieru un labklājību, un drošu nākotni. “Mēs nedrīkstam izlaist no rokām to iespēju, ko Eiropa piedāvā. To esam parādā jaunākajām paaudzēm. Nacionālisms un egoisms nedrīkst atjaunoties. Iecietība un solidaritāte ir nākotne mums visiem,” tā sacīja Angela Merkele.
Breksita tēvs un eiroskpetiķis Naidžels Farāžs pauda: “Merkeles kundze, šodien daudzi mani eiroskeptiskie kolēģi zālē “ūjināja”, taču mums patiesībā vajadzētu aplaudēt, jo bez jums Lielbritānija nebūtu nonākusi līdz breksitam. Eiroskpetiķi lielā skaitā atgriezīsies šeit Eiropas Parlamentā pēc vēlēšanām maijā, un tas būs pateicoties jūsu migrācijas politikai.”
Plaisa ar Balto namu
Merkeles izvēli pieminēt armiju un Eiropas Savienības pašas Drošības padomi mediji skaidro ar viņas vēlmi pateikt, ka Eiropas Savienība šobrīd nevar uzticēties ASV prezidentam Donaldam Trampam, taču tas nenozīmē, ka apšauba NATO kā organizāciju. Izdevums “Politico” secina, ka tas, cik tiešos vārdos Vācijas kanclere runā par Eiropas paļaušanos pašai uz sevi, liecina par to, cik dziļa ir attiecību krīze ar Baltā nama saimnieku.
Nevienu valsti nenosaucot vārdā, Vācijas kanclere Merkele starp rindām ir pieminējusi arī Poliju un Ungāriju, ar kuru plašumā vēršas konflikts par demokrātijas un Eiropas Savienības vērtību ievērošanu. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka katra valsts individuāli ietekmē visu kopienu un tām ir jānes par to atbildība. Arī Itālijai Merkeles uzmanība nav gājusi secen. Līdzīgi kā ar citām valstīm, Romu nepieminot tieši, Merkele akcentēja bezatbildīgus tēriņus un parāda audzēšanu kā draudu eiro.
Iespējams, šī bija A. Merkeles pēdējā uzruna Eiropas Parlamentā Vācijas kancleres godā, jo pirms neilga laika viņa pavēstīja, ka gada nogalē atstāj savas kristīgo demokrātu partijas līderes vietu, kā arī vairs nekandidēs uz Vācijas kancleres amatu 2021. gada vēlēšanās.
