Pašvaldību vēlēšanās liegts startēt vēlētāju apvienībām. Vairāki vietvalži šā iemesla dēļ vēlēšanās nekandidē vispār 15
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Noraidot Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu dot iespēju pašvaldību vēlēšanās startēt arī no vēlētāju apvienībām, valdībā pārstāvētie cerēja papildināt savas rindas ar populāriem vietējiem līderiem un nostiprināt lielās partijas.
Tagad redzams, ka tikai astoņi no 32 pašvaldību vadītājiem, kas ievēlēti no vēlētāju apvienībām, kandidē kādas valdības partijas sarakstā.
Vēl 12 no apvienībām ievēlētie domju priekšsēži vēlēšanās nestartē, bet pārējie izvēlējušies Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas vai kāda parlamentā nepārstāvēta politiskā spēka sarakstu, liecina “Latvijas Avīzes” apkopotā informācija, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā pieejamās ziņas.
Pagājušā gada februārī Valsts prezidents E. Levits vēstulē Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai rakstīja: “Nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Tā vietā rosinu tieši pretēji – paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās republikas pilsētās [tagad valstspilsētās] un novados pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.”
Saeima ar koalīcijas vairākuma balsīm priekšlikumu noraidīja. Tagad redzams, ka atteikšanās no vēlētāju apvienībām partiju sistēmu, visticamāk, nebūs nostiprinājusi.
Vairāki vietvalži šā iemesla dēļ vēlēšanās nekandidē vispār. Tie, kuri tajās piedalās, arī ne visi gatavi stāties partijā, bet vēl viena daļa izvēlējās politiskos spēkus, kas nav atbildīgi par pašvaldību reformu, kuras gaitā neesot ņemti vērā pašvaldību priekšlikumi.
Nestartē dažādu iemeslu dēļ
No vēlētāju apvienībām ir ievēlēti 32 tagadējie domju priekšsēdētāji. Tiesa, daļa no viņiem jau bija kādas partijas biedri, bet to neafišēja un izmantoja iespēju izvēlēties apvienību.
To 12 pašvaldību vadītāju vidū, kas vairs nekandidē, ir, piemēram, Ērgļu novada priekšsēdis Guntars Velcis, Naukšēnu novada vadītājs Jānis Zuments, Strenču novada priekšsēdis Jānis Pētersons, kā arī Pāvilostas novada vadītājs Uldis Kristapsons, kurš “Latvijas Avīzei” atzina, ka atteikšanās no vēlētāju apvienībām bijis viens no iemesliem, kāpēc viņš vairs nestartē, jo neesot pieņemami tagad meklēt kādu partiju, ja neviena aktīvi šajā teritorijā nedarbojas.
G. Velcim tas nav bijis noteicošais, jo viņš ir vadījis pašvaldību vairāk nekā 20 gadu un jau bija izlēmis, ka ir pienācis laiks kaut ko mainīt savā dzīvē.
Varakļānu novada priekšsēdis Māris Justs izlaidīs tikai šīs vēlēšanas, jo tās notiek nevis Madonas novadā, ar kuru Varakļāni gadiem bijuši saistīti, bet gan Rēzeknes novadā.
M. Justs gaida Satversmes tiesas spriedumu, uzskatot, ka līdz tam varēja atlikt vēlēšanu sarīkošanu.
“Šajā situācijā es neredzu iespēju kandidēt vēlēšanās,” “Latvijas Avīzei” teica M. Justs. Viņu no dalības tajās daļēji attur arī tas, ka nevar vairs startēt no vēlētāju apvienībām, jo pēc tā, kā notikusi pašvaldību reformas apspriešana, neieklausoties iedzīvotāju viedoklī, nācies vilties varas partijās.
“Vietējo kopienu ietekme lielā novada domē nebūs nekāda pat tad, ja tām būs pārstāvniecība tajā,” uzskata M. Justs.
Zināms, ka ir arī vairāki vietvalži, kuru izšķiršanās nestartēt vēlēšanās ir saistīta ar plāniem pāriet darbā uz izpildvaru un, iespējams, vadīt vietējo pārvaldi.
Sēlijas partiju tomēr neizveido
Desmit vietējie līderi, kas ievēlēti no apvienībām, ir izvēlējušies startēt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vai tās dalīborganizācijām – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP).
Tiesa, piemēram, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents, Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis, Tērvetes novada vadītāja Dace Reinika jau bija LZS biedri.
No ZZS vai LZS saraksta kandidēs arī Alsungas novada priekšsēde Daiga Kalniņa un Rugāju novada vadītāja Sandra Kapteine, bet Salas novada vadītāja Irēna Sproģe ir LZP sarakstā.
Viesītes novada priekšsēdis Alfons Žuks pēc Saeimas lēmuma svītrot iespēju kandidēt no vēlētāju apvienībām pat nepieļāva domu pievienoties kādai varas partijai, ņemot vērā, kā tās izturējušās pret pašvaldībām reformas apspriešanas gaitā.
Bijis skaidrs, ka tās nekad nesapratīs lauku pašvaldību intereses un tās neatbalstīs, tagad “Latvijas Avīzei” sacīja A. Žuks. Viņš ar domubiedriem bija nolēmis dibināt jaunu – Sēlijas partiju –, kas varētu pieteikt sevi arī Jēkabpils novada vēlēšanās.
Aizbraukuši pēc pieredzes uz Ikšķiles novadu pie kolēģiem, kas te savulaik izveidoja partiju “Apvienība Iedzīvotāji”.
Covid-19 ierobežojumu dēļ Sēlijas partijas dibināšana bija apgrūtināta, jo dibinātāju paraksti ir arī notariāli jāapstiprina. Tad arī “Apvienība Iedzīvotāji” uzaicinājusi startēt savā sarakstā.
Zināms, ka šīs partijas piedāvājumu Aizkraukles novada vēlēšanās pieņēmusi vēl viena domubiedru grupa Neretas pusē.
“Esmu sava ceļa gājējs. Man nepatīk, ka Rīgas partijas tagad mums diktētu, ko likt sarakstā un kas jādara,” piebilda A. Žuks.
Viņš par netaisnību uzskata arī to, ka Saeimā ievēlētajām partijām, kuras vietējā domē nemaz nav pārstāvētas, kampaņā būs pieejams valsts finansējums, bet reģionu partijām tāda nav.
Ārpusparlamenta partiju izvēlējusies arī Vārkavas novada vadītāja Anita Brakovska, kura uz Preiļu novada domi startēs no LSDSP.
Komanda piemeklē sev partiju
Taču astoņi pašvaldību vadītāji tomēr kandidēs no valdības partiju sarakstiem – Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins (jau bija biedrs) un Rucavas novada vadītājs Jānis Veits startēs no “Jaunās Vienotības”, Jēkabpils novada priekšsēdis Aivars Vanags izvēlējies Jauno konservatīvo partiju, Skrīveru novada priekšsēdis Andris Zālītis – Vidzemes partijas/”Latvijas attīstībai” sarakstu, Mālpils novada priekšsēde Solvita Strausa – Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un LZP sarakstu Siguldas novada vēlēšanās.
Arī Lubānas novada vadītājs Tālis Salenieks un Mērsraga novada priekšsēdis Roberts Šiliņš aizgāja pie Nacionālās apvienības. No tās uz Madonas novada domi startēs arī Cesvaines novada mērs Vilnis Špats, kurš kopš “Jaunā laika” pirmsākumiem bija un joprojām ir “Vienotības” biedrs.
Viņa izvēle kandidēt no citas partijas šķiet visneparastākā. Viens no skaidrojumiem varētu būt atturīgās attiecības ar “JV” saraksta līderi Andreju Ceļapīteru laikā, kad A. Ceļapīters vēl kā Tautas partijas biedrs vadīja Madonas novadu, ar kuru Cesvainei neizveidojās cieša sadarbība.
V. Špatam arī radies iespaids, ka “Vienotību” lauku politika tik ļoti neinteresē, jo reformas laikā neviens uz Cesvaini neesot atbraucis. Viņš gan arī pats “Vienotībā” aktīvi nedarbojoties, bet izstāties no tās neplāno.
Taču noteicošais bijis kas cits – vairāku topošā Madonas novada pašvaldību vadītāji un deputāti izveidojuši komandu, kas vēlējusies startēt no viena saraksta.
Tā sagatavojusi savu programmu un arī nosacījumus, pēc tam raugoties, ar kuru politisko spēku varēs vienoties par sadarbību. To “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī Lubānas novada priekšsēdis T. Salenieks, kurš nav Nacionālās apvienības biedrs, bet kandidēs no tās, jo šis politiskais spēks novērtējot kultūrvēsturiskās tradīcijas, kā arī piekritis, ka attīstības centram ir jābūt ne tikai Madonā, bet tādi centri ir jāveido arī Ērgļos, Lubānā un Cesvainē, ap kuriem notiktu vietējo kopienu dzīve.
“Ja visu centralizēs, tad lauki drīz paliks pavisam tukši,” piebilda T. Salenieks. Vislakoniskāk savu politisko izvēli pamatoja Rucavas novada priekšsēdis Jānis Veits.
“”Jaunā Vienotība” taču ir mana partija,” sacīja J. Veits, liekot saprast, ka piederība šoreiz saistīta ar iniciāļu “JV” sakritību partijas nosaukumā un priekšsēža vārdā un uzvārdā. Plašākus komentārus viņš nesniedza.
