Cilvēka viedoklim nulles svars. Varakļānus “piegriež” Rēzeknes novadam 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pretēji atbildīgās Administratīvi teritoriālās komisijas lēmumam, Varakļānu novada domes un iedzīvotāju gribai Saeimas vairākums otrdien nolēma neiekļaut Varakļānus un Murmastienu jaunajā Madonas novadā.
Tas nozīmē, ka šīs teritorijas varētu pievienot Rēzeknes novadam, lai administratīvi teritoriālās robežas sakristu ar kultūrvēsturisko telpu. Par Rēzeknes novada robežām Saeimai jālemj pēc tam.
Vēsturiski Varakļāni ir bijuši piederīgi Latgalei, nevis Vidzemei. Tieši to kā argumentu minēja no Latgales ievēlēti deputāti Edmunds Teirumnieks (NA) un Juris Rancāns (JKP), pēc kuru iniciatīvas Saeima lēma izslēgt Varakļānus no Madonas novada.
Nelielā Varakļānu pašvaldība ar nedaudz vairāk nekā 3100 iedzīvotājiem kļuva par vienu no nopietnākajām strīdus teritorijām.
Kā Saeimas sēdē atgādināja atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”), tieši tāpēc komisija lūdza Varakļānu novada domi rīkot iedzīvotāju aptauju, kas bijusi kvalitatīva – un tajā
84% aptaujāto bija izteikuši atbalstu iespējai palikt pie Madonas.
Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka šī ir vienīgā pašvaldība, kurai komisija uzdeva veikt iedzīvotāju aptauju, aicinot respektēt tās rezultātus. Tāda esot arī Madonas novada griba, un starp abām pašvaldībām jau notiek sadarbība, uz kuras bāzes varētu organizēt pašvaldības pārvaldi.
Taču Saeimas sēdē vairākums deputātu no Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un “Saskaņas” lēma par labu Latgalei, uzsverot nepieciešamību atjaunot kultūrvēsturiskās robežas.
Viņus nepārliecināja tie deputāti, kas sacīja, ka šis ir likums par administratīvi teritoriālo iedalījumu – piederība kultūrvēsturiskajām zemēm tiks noteikta citā likumā.
Arī vairāk nekā 50 kultūras darbinieki, kuru vidū bija arī aktrise Inga Tropa, tulkotāja Silvija Brice, atklātā vēstulē Saeimas deputātiem uzsvēra, ka reformas mērķis ir sekmēt novada attīstību, nevis atjaunot kultūrvēsturiskās robežas. Varakļānu iekļaušana Madonas novadā neapdraudētu vietējo iedzīvotāju latgalisko identitāti, uzsvēra vēstules autori.
Taču šīs nebija vienīgās vēstules, ko bija saņēmuši Saeimas deputāti, pie kuriem vērsās arī Varakļānu iedzīvotājs Pēteris Bernāns, informējot, ka Romas Katoļu baznīcas augstākā vadība esot slepus apmeklējusi Saeimas partiju vadītājus, lai panāktu, ka Varakļānus iekļauj Rēzeknes novadā.
Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūršoks” Romas Katoļu baznīcas Latvijā palīgbīskaps Andris Kravalis skaidri neatbildēja, vai tas atbilst patiesībai, norādot, ka viņš katru dienu tiekoties ar deputātiem, bet baznīca esot atvērta visiem.
Atbalstītā priekšlikuma autors E. Teirumnieks, kurš ir no Rēzeknes, sēdē skaidroja, ka padomju vara, neņemot vērā kultūrvēsturiskās robežas, pievienoja Varakļānus Vidzemei. Viņaprāt, Madonas novadā nebūtu nodrošināta latgaliskās identitātes saglabāšana, kam gan oponēja vairāki citi deputāti, uzskatot, ka varakļānieši to neesot šajos gados zaudējuši.
