Neizdevīgi pieprasīt pensiju. Kādas izmaiņas ieviesusi krīze? 0
Parasti, pieprasot vecuma pensiju, senioram jāizdara izvēle par fondētā pensijas kapitāla jeb t. s. 2. pensiju līmeņa izmantošanu. Ir divi varianti – šis kapitāls jāpievieno nefondētajam pensijas kapitālam jeb pensiju pirmajam līmenim, lai aprēķinātu vecuma pensiju saskaņā ar likumu, vai arī par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu jāiegādājas dzīvības apdrošināšanas (t.s. mūža pensijas) polise.
Koronavīrusa radītā krīze ieviesusi izmaiņas – tā kā krīzes dēļ finanšu tirgus piedzīvojis satricinājumu un 2. pensiju līmeņa kapitāls ievērojami samazinājies, šobrīd ir gaužām neizdevīgi pieprasīt vecuma pensiju. Lai seniori nezaudētu daļu uzkrājumu, pēc Labklājības ministrijas (LM) rosinājuma veikti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka personai, kura ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, pieprasot vecuma pensiju (tajā skaitā priekšlaicīgi), ir tiesības uz laiku līdz 2021. gada 30. novembrim atlikt fondētās pensijas kapitāla izmantošanu. Tā kā fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts netiek slēgts, tas ļauj arī vairāk nekā gadu turpināt uzkrāt otrajā pensiju līmenī. Grozījumi stājušies spēkā no 4. aprīļa.
Papētot 2. pensiju līmeņa svārstības, redzams, ka plānu daļu vērtības būtiski sākušas krist no 25. februāra, kas ir krietni pirms 4. aprīļa. Labklājības ministrijā informēja, ka, saņemot no seniora iesniegumu par vecuma pensijas pieprasīšanu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) klientus informē par iespējamajiem variantiem, tostarp sekām, kas radīsies, ja pensija tiks pieprasīta krīzes laikā.
LM nespēja sniegt ziņas par to, cik daudz senioru pieprasījuši vecuma pensiju laika posmā no 25. februāra līdz 3. aprīlim – laikā, kad LM rosinātie grozījumi vēl nebija spēkā, taču uzkrājumi otrajā pensiju līmenī ievērojami samazinājušies.
Senioriem parasti visizdevīgāk ir izmantot konservatīvos pensiju plānus, ko vienmēr iesaka darīt arī pensiju aktīvu turētāji. Šos pensiju plānus krīzes vienmēr ietekmē krietni mazāk nekā agresīvos t. s. aktīvos vai dinamiskos plānus, kuru atdeve ilgtermiņā ir krietni lielāka, taču riskantāka.
Tomēr arī konservatīvos plānus krīzes nesaudzē. Apskatot konservatīvo plānu rezultātus kopš 25. februāra, redzams, ka kritums daļu vērtībās atšķirīgiem konservatīvajiem plāniem bijis robežās no 4% līdz pat vairāk nekā 14%. Šobrīd tirgi mazliet atguvušies un kritums ir robežās no 1% līdz 9%. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska norādīja, ka katram senioram situācija atšķiras, tāpēc nevar izvilkt vienu vidējo summu, kuru seniors zaudētu, ja izdarītu izvēli par otrā pensiju līmeņa uzkrājuma izmantošanu vēl krīzes laikā.
Kā rīkojušās citas valstis Eiropas Savienībā? Trušinska neminēja konkrētus piemērus, norādot, ka ministrijai bija jārīkojas nekavējoties, lai pasargātu cilvēkus no krīzes izraisītā fondēto pensiju kapitāla uzkrājuma samazināšanās. “Iespējams, katra valsts šo situāciju risina dažādi – ir dažādas pensiju sistēmas, nosacījumi un kritēriji uzkrājumu veidošanai.”
