Neīstenotās piemiņas zīmes latviešu strēlniekiem 2
Šis ir strēlnieku atceres gads, pirms simt gadiem dibināti latviešu strēlnieku bataljoni. Atcerēsimies viņiem veltītās zīmes, kas nav īstenotas. Rīgā pie nama Tērbatas ielā 1/3 (Elizabetes 63) bija paredzēts 1935. gadā atklāt bareljefu, kas atgādinātu, ka šajā namā 1915. gada 13. augustā sāka darboties strēlnieku pieņemšanas punkts. Tā izveidošanu uzticēja tēlniekam Kārlim Zālem, kurš arī darbu veica. Nav zināms, kāpēc to neuzstādīja.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir bijis projekts celt pieminekli pulkvedim Frīdriham Briedim (1888 – 1918). To ierosināja Pulkveža Brieža fonds. Notika pieminekļa projekta konkurss, kurā pirmo vietu un tiesības kalt pieminekli ieguva tēlnieks Kārlis Jansons. 1935. gadā bija paredzēts likt pamatakmeni un pieminekli uzcelt divos gados. Kāpēc to neizdarīja? Ir vairāki pieņēmumi, bet apstiprinājuma tiem nav. Pēc vienas versijas, kā to piemin strēlnieku virsnieks Dārzāns, kurš, būdams strēlnieku biedrības valdes loceklis, šo jautājumu pārrunājis ar toreizējo kara ministru Balodi. Ministra doma bijusi: “Kamēr Rīgā nebūs piemineklis Kalpakam, nebūs piemineklis arī pulkvedim Briedim.”
Piemineklis bija paredzēts skvērā Brīvības bulvāra un Tērbatas ielas satekpunktā. No 1918. gada 3. septembra tur atradās koka skulptūra “Dzelzs zemessargs” (t.s. Koka Fricis). Padomju vara to iznīcināja 1919. gada sākumā. 1919. gada 1. maijā tika uzstādīts Kārļa Marksa krūšu tēls. To aizvāca tā paša gada 22. maijā. Bijusi arī ideja tur novietot dzejnieka Raiņa pieminekli.
