Līķis, kura nebija 9
“No OKT cieš aptuveni 2% populācijas, taču ļoti daudzi slimnieki nedodas pie speciālista, līdz ar to nav iekļauti statistikā. Tas nozīmē, ka šādi traucējumi piemīt aptuveni vienam no 200 cilvēkiem. Jāapzinās, ka daļa sabiedrības ikdienā sastopas ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem un viņiem tas ir dzīvesveids,” klāsta speciālists.
Ārstē ar boksu vai mūziku
“Visu traucējumu pamatā ir apslāpēta agresija, bieži uzkrāta jau kopš bērnības. Parasti agresijas avots ir kāds tuvinieks – mamma vai tētis, uz kuru nedrīkst dusmoties. Apslēptās dusmas plosa cilvēku no iekšienes, radot dažādas problēmas, tāpēc ārstējot iespējams vērot pacienta agresijas izlaušanos,” savu darbu apraksta ārsts. “Līdztekus terapijai izmantojam sportu – individuāli trenējoties boksā, iespējams atbrīvoties no uzkrātajām emocijām. Citam var noderēt mūzikas terapija – spēlējot instrumentu, prāts atslābst un nerodas uzmācīgas domas. Katram cilvēkam nepieciešama individuāla pieeja. OKT nav iespējams izārstēt tikai ar zālēm vai terapiju, tas ir komandas darbs.”
Ja OKT neārstē, traucējumi paši no sevis nezūd, bet tad cilvēks parasti izvairās no varbūtējiem draudiem, sadursmes ar iedomāto problēmu, sēž viens pats istabā, dzīvo, kā mēdz teikt, komforta zonā. Protams, dažbrīd OKT mazinās, un iespējams atgriezties normālā ikdienas dzīvē, veidot karjeru, ģimeni. Tomēr traucējumi var atgriezties kādā spriedzes situācijā vai pat izdegšanas sindroma laikā.
Jo ātrāk cilvēks pazīst OKT un dodas pie speciālista, jo lielāka varbūtība, ka apburto loku izdosies pārtraukt.
Pilnu interviju ar Kristiānu Kalniņu lasiet aprīļa žurnālā 36,6 °C un tā elektroniskajā versijā.
