Neirotiskā un psihotiskā mīlestība: cēloņi un pazīmes 0
Cilvēka personība ir nekas cits kā dažādu funkcionālu iezīmju kopums, kas nepieciešams, lai pielāgotos vides apstākļiem (citiem cilvēkiem, kultūrai, likumiem utt.). Parasti cilvēka personība darbojas kā labi koordinēts mehānisms, kurā katra iezīme ir nesaraujami saistīta ar citu. Tās var kompensēt viena otru, papildināt, pastiprināt vai, gluži pretēji, vājināt. Tādējādi tiek nodrošināta veiksmīga cilvēka pašrealizācija pasaulē.
Tomēr ir vismaz trīs faktoru grupas, kas noved pie tā, ka cilvēks var darboties neatbilstoši apkārtējai videi.
Bioloģiskie. Iedzimtība. Sarežģīta grūtniecības un dzemdību gaita. Nervu sistēmas īpatnības. Toksisko vielu ietekme uz zīdaiņa organismu. Pareizas aprūpes trūkums. Smagas somatiskās slimības utt.
Sociālie. Vardarbība pret bērnu vai otrādi – pārmērīga hiperaprūpe. Konflikti ģimenē. Ne prestižais ģimenes sociālais statuss. Bulings bērnu kolektīvā (fiziskā vardarbība, izsmiešana, iebiedēšana, uzmākšanās). Noraidījums no pievilcīgiem vai citādi nozīmīgiem cilvēkiem utt.
Psiholoģiskie. Trūkst drošas saiknes ar māti. Zema stresa noturība. Emocionāla labilitāte. Neattīstīta kognitīvā vajadzība. Patērētāju motīvu dominance. Nepietiekami pārvalda uzvedības pašregulācijas paņēmienus. Zema jūtība pret sevi utt.
Dažāda šo faktoru kombinācija, intensitāte un iedarbības ilgums izraisa trīs, nosacīti sakot, neveselīgu personības tipu veidošanos: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais.
Psiholoģe Darja Anpilova portālā psycab.com.ua aplūko psiholoģiskos mehānismus, pēc kuriem mīlestības attiecības veido neirotiskās un psihotiskās personības.
Neirotisko personību raksturo iezīmes: iekšējā spriedze; pārmērīga trauksme; uzmācīgas bailes; rituāla uzvedība krīzes un stresa situācijā; paaugstināta nogurdināmība, pastāvīgs enerģijas trūkums; vāja seksuālo kontaktu nepieciešamība, bet spēcīgi izteikta vēlme pēc vienotības, piederības, uzmanības, rūpēm, komunikācijas utt.
Pamatojoties uz nosauktajām iezīmēm, neirotiski organizēta indivīda mīlestības attiecības pavada:
• Pastiprinātas bailes zaudēt mīļoto.
• Pārliecība, ka mīlestība jāizpelnās, upurējot sevi.
• Centieni būt noderīgam (un tāpēc, kā viņiem šķiet, neaizstājamam) savam partnerim.
• Uzmācīgas šaubas par savas rīcības pareizību attiecībās ar mīļoto personu.
• Vainas sajūta par savām vēlmēm un vajadzībām, kas nav saistītas ar mīļotā vēlmēm vai neatbilst tām.
• Emocionālās svārstības no vēlmes saplūst vienā veselā ar mīļoto, līdz nepārvaramai tieksmei aizbēgt un nekad vairs viņu neredzēt.
• Apmātība ar ideju, ka visam jābūt ideāli.
• Apātija, skumjas un pat spēcīgas bēdas strīda situācijā vai pie īslaicīgas komunikācijas pārtraukšanas.
• Attiecības uzskata par savu stiprāko pusi un nespēj sevi bez tām iedomāties.
Tas nozīmē, ka neirotiskas personības mīlestības attiecības balstās uz mehānismu:
Es tevi mīlu, bet man neizdodas to izpaust tā, “kā vajadzētu”, tādēļ es dusmojos uz sevi, tad cenšos vēl vairāk, tāpēc manis ir pārāk daudz, sekojoši tu mani atgrūd finālā es ienīstu sevi.
Ja grib izteikties precīzi, jēdziens “psihotisks” piemērojams tikai tiem pacientiem, kuri ar noteiktiem simptomiem nonāk psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tomēr psiholoģijā “psihotiski organizētas personības” jēdziena izmantošana saistīta ar to, ka tas spilgti ilustrē cilvēka īpašības, kuram ir nopietni traucēta psiholoģiskās drošības sajūta.
Personības psihotiskā struktūra ietver: agresivitāte; impulsivitāte; baudas un apmierinājuma jūtām nepieciešama hiperstimulācija (vajadzīgas ļoti spēcīgas emocijas, lai sajustu baudu, sajūsmu, prieku, mundrumu utt.); savas atbildības par notiekošo noliegšana; vēlme būt spēcīgākiem, veiksmīgākiem, labākiem par citiem; nav attīstīta empātijas izjūta (neprot just līdzi, pārdzīvot); zems emocionālais intelekts.
Mīlestības attiecībās psihotiski organizētai personībai piemīt šādas iezīmes:
• Neprasme un nevēlēšanās izrādīt partnerim maigas jūtas, jo tas asociējas ar vājumu.
• Centieni panākt absolūtu dominēšanu pār partneri.
• Pārmērīgi izteikts aizdomīgums, neuzticēšanās, greizsirdība (pat līdz greizsirdības murgiem).
• Pastāvīgi meklē apstiprinājumu, ka viņu novērtē un ka viņš ir vajadzīgs vairāk par citiem.
• Manipulē ar partnera jūtām (provocē agresiju, aizkaitinājumu, dusmas) un nosoda tās.
• Darbības, kuru mērķis ir ierobežot mīļotā cilvēka komunicēšanu ar viņa ģimeni, draugiem un citiem apkārtējiem.
• Neremdināma vajadzība pārtaisīt un sodīt partneri.
• Bieža skandaloza attiecību skaidrošana (izmantojot dažāda veida vardarbību), kam seko izlīguma sekss.
Psihotiskas personības mīlestības attiecības balstās uz shēmu:
Es tevi mīlu un tas liek man pārdzīvot par manu vājumu, sekojoši tas nozīmē, ka tu neesi drošs, tas nozīmē, ka gribi man nodarīt ļaunu, tāpēc es lieku tev to nožēlot un finālā es ienīstu tevi.
Aprakstītās tendences var rasties arī attiecībās, kuras no vispārpieņemtā viedokļa var uzskatīt par pilnīgi normālām. Kā atšķirt vienu no otra? Saskaņā ar klasisko trīs pazīmju likumu: simptomu skaits, ilgums, regularitāte. Jā, viss var gadīties. Palikt vai bēgt ir atkarīgs no tā, cik daudz tā ir attiecībās, cik bieži ar to saskaries un cik ilgi tas var turpināties.
