Kā domas pieceļ slimniekus no gultas 0
– Jūs atklājāt spoguļneironus pirms vairāk nekā 20 gadiem, – droši vien bez zinātniskajiem pētījumiem ir bijuši mēģinājumi izmantot jūsu atklājumu medicīnā?
– Jā, mēs strādājam ar atklājuma praktisko piemērošanu, arī medicīnā. Ir zināms, ka darbības spoguļneironi liek mums domās reproducēt to pašu darbību, ko mēs redzam – ja to veic cits cilvēks televīzijas vai datora ekrānā. Piemēram, ir novērots – ja cilvēki skatās boksa cīņu, viņiem saspringst muskuļi un var pat savilkties dūres. Tas ir tipisks neiro efekts un uz tā pamatojas jauna atveseļošanās pēc insulta tehnoloģija, Alcheimera un citas slimības, pie kurām cilvēks ir aizmirsis kustības. Mēs šobrīd eksperimentējam Itālijā un Vācijā.
Būtība ir lūk kāda: ja pacienta neironi nav pilnīgi “sabojāti”, tikai traucēta to darbība, izmantojot vizuālo grūdienu – parādot nepieciešamo darbību noteiktos apstākļos, var aktivizēt nervu šūnas, likt tām “atspoguļot” kustību un sākt strādāt no jauna kā nepieciešams. Šī metode tiek saukta par “darbības un novērojumu terapiju” (action-observation therapy), eksperimentos tā dod būtiskus uzlabojumus insulta pacientu rehabilitācijā.
Bet vispārsteidzošāko rezultātu sasniedza, kad šo terapiju mēģināja pielietot cilvēkiem ar smagām traumām, no auto negadījumiem – kad cilvēkam bijis uzlikts ģipsis un faktiski no jauna jāmācās staigāt. Parasti šādos gadījumos ilgi saglabājas sāpīga gaita, pacients klibo u.c. Ja mācīs un trenēs tradicionāli, tas aizņems daudz laika. Tajā pašā laikā, ja demonstrēs speciāli radītu filmu ar atbilstošām kustībām, cietušā smadzenēs tiek aktivizēti nepieciešamie kustības neironi, un cilvēki parasti dažu dienu laikā sāk staigāt normāli. Pat mums, zinātniekiem, tas izskatās kā brīnums.
“Saplīsušie spoguļi”
– Profesor, kas notiek, ja cilvēkam tiek bojāti spoguļneironi? No kādām slimībām tas var notikt?
– Patiesībā masveidā sabojāt šos neironus nav tik vienkārši, tie izplatīti visā smadzeņu garozā. Ja cilvēkam ir insults, tiek bojāti vien daļa šādu neironu. Piemēram, ir zināms, ka tad, kad kreisajā pusē smadzenes ir bojātas, cilvēks reizēm nespēj saprast citu rīcību.
Visnopietnākie spoguļneironu bojājumi saistīti ar ģenētiskiem traucējumiem. Visbiežāk tas notiek pie diagnozes autisms. Tādu slimnieku smadzenēs ir sabojājies apkārtējo darbību un emociju “atspoguļošanas” mehānisms, autisma slimnieks vienkārši nevar saprast, ko citi cilvēki dara. Viņi nav spējīgi just līdzi, jo viņiem nav līdzīgu emociju pieredzes. Tas viss viņiem nav pazīstams, var būt biedējoši, un tādēļ autisma slimnieki mēģina aizbēgt, izvairīties no kontakta.
– Ja izdevās noskaidrot tādu slimības cēloni, zinātnieki ir tuvāk izārstēšanas metožu atklāšanai?
– Mēs uzskatām, ka var maksimāli pilnvērtīgi izārstēt ar autismu slimojošos, ja to dara no ļoti agra bērna vecuma. Agrīnā etapā ir jāizrāda ļoti spēcīga emocionalitāte, pat sentimentalitāte ar šiem bērniem: mātei, speciālistam ir daudz jārunā ar bērnu, jāpieskaras viņam – lai attīstītu motoriskās un emocionālās prasmes. Ir svarīgi rotaļāties ar bērnu, bet ne sacensību spēles. Jāspēlē tādas, kurās panākumus sasniedz tikai ar kopīgu darbību, piemēram, bērns velk virvi – nekas nesanāk, mamma velk – arī nekas, ja velkat kopā, tad saņem kādu balvu. Tad bērns saprot, ka tu un es kopā – tas ir svarīgi, nav briesmīgi, bet noderīgi.
