Neirobiologs Rizolatti: “Ja redzat laimīgu cilvēku, smadzenes komandē: uzlabot garastāvokli!” 0
Eksperiments ar ūdens glāzi
Zinātnieks, kurš atklājis cilvēcei spoguļneironu noslēpumu, stāsta, kā uzlabot savstarpējo sapratni starp cilvēkiem, kā arī par jaunu pieeju insulta un autisma ārstēšanai.
Džakomo Rizolatti – itāļu neirobiologs, dzimis 1937. gadā. Viņš absolvējis Padujas Universitāti. 1992. gadā profesors izdarīja revolucionāru atklājumu, kas radīja apvērsumu psiholoģijā un citās zinātnēs par smadzeņu uzbūvi. Tika atklāti spoguļneironi – unikālas šūnas smadzenēs, kas tiek aktivizētas, kad mēs novērojam citu cilvēku rīcību. Šīs šūnas, tāpat kā spogulis, automātiski “atspoguļo” mūsu galvā citu uzvedību un ļauj sajust to, kas notiek, it kā mēs to paveiktu paši. Tagad profesors vada Parmas Universitātes Neiroloģijas institūtu un ir Sanktpēterburgas Valsts universitātes goda doktors.
– Skatieties, es paņemu rokā glāzi ūdens, – negaidīti interviju sāk profesors Rizolatti. – Jūs saprotat, ka es paņēmu glāzi, vai ne? Bet tas nav tāpēc, ka paspējāt atcerēties visus fizikas likumus un izanalizēt: ir Zemes gravitācijas spēks, es to pārvarēju utt. Tūlītēja manas darbības izpratne radās, pateicoties spoguļneironiem – īpašām šūnām mūsu smadzenēs, kas automātiski, neapzināti atpazīst rīcību, ko redzam. Ja tagad varētu skenēt jūsu smadzenes, tad mēs būtu pamanījuši, ka, redzot manu rīcību, aktivizējas tie paši neironi kā tad, ja jūs pati paņemtu rokās glāzi.
Bet tas vēl nav viss. Francijā veica eksperimentu: vienai grupai brīvprātīgo uzdeva attēlot dažādas emocijas – prieku, skumjas; deva pasmaržot kaut ko nepatīkamu un viņu sejās atspoguļojās riebums. Cilvēkus nofotografēja. Un tad parādīja attēlu citai brīvprātīgo grupai un reģistrēja viņu reakciju. Ko jūs domājat? Redzot attiecīgās emocijas fotogrāfijās, brīvprātīgo smadzenēs aktivizējās tie paši neironu kā tad, ja viņi paši, piemēram, būtu sajutuši puvušu olu smaku, izdzirdējuši priecīgu vēsti vai bijuši sarūgtināti. Šis eksperiments – viens no pierādījumiem, ka papildus “darbības” spoguļneironiem ir arī emocionālie spoguļneironi. Tie palīdz mums neapzināti, bez domāšanas analīzes, tikai redzot sejas izteiksmi un žestus saprast cita cilvēka emocijas. Tas notiek tāpēc, ka pateicoties “atspulgam” smadzenēs, mēs sākam izjust tās pašas sajūtas.
Vienaldzīgiem cilvēkiem nepietiek neironu?
– Bet visi cilvēki ir dažādi: ir ļoti atsaucīgi, jutīgi. Un ir raupji un vienaldzīgi, kurus, šķiet, nekas neaizkustina. Vai viņus daba ir apdalījusi ar emocionāla rakstura spoguļneironiem?
– Diez vai. Smadzenes nav tik vienkāršas. Papildus spoguļneironiem noteikti darbojas mūsu apziņa, griba – ar to palīdzību var daļēji nodzēst jūtas un emocijas, kas rodas no spoguļneironu darbības.
Un vēl liela nozīme ir sabiedrībā pieņemtajām sociālajām normām. Ja sabiedrība atbalsta egoisma ideoloģiju, individuālismu: rūpējas galvenokārt par sevi, savu veselību, materiālo bagātību – tad jums nākas būt egoistiskam, jo tiek uzskatīts, ka tiešu tas novedīs pie panākumiem. Šajā gadījumā jūsu spoguļneironu loma samazinās ar gribas palīdzību, audzināšanu, ierasto uzvedību.
Motivācija ir ļoti svarīga. Starp citu, daudzās reliģijās ir princips: mīli citus tāpat, kā mīli sevi. Nevajag domāt, ka šāds princips nāk no Dieva – tas ir dabisks likums, kas atspoguļo cilvēka bioloģisko uzbūvi un pamatojas uz spoguļneironu darbu. Ja tu nemīli cilvēkus, dzīvot sabiedrībā būs ļoti grūti. Tikmēr Rietumu sabiedrībās, it īpaši pagājušajā gadsimtā, bija stingri individuālistiskas pieejas periods. Tagad, piemēram, Itālijā, Francijā, Vācijā atgriežas pie atziņas, ka sociālā dzīve ir ne mazāk svarīga kā personiskā.
“Neapvainojieties uz vīriešiem”
– Ja runājam par atšķirībām smadzeņu uzbūvē, ir pamanīts, ka sievietēm emocionālās sistēmas spoguļneironu ir vairāk nekā vīriešiem, – turpina profesors. – Tas izskaidro lielāku sieviešu spēju izprast un just līdzi. Bija eksperimenti, kad brīvprātīgiem abu dzimumu pārstāvjiem parādīja kādu sāpēs, ciešanās – sieviešu smadzenes reaģēja daudz spēcīgāk nekā vīriešu. Tā izveidojies evolūcijas rezultātā: dabai ir svarīgi, ka tieši māte pavada visvairāk laika ar bērnu, ir emocionāli atvērta, jūt līdzi, priecājas un līdz ar to ar spoguļa principu palīdz attīstīties bērna emocijām.
– Sanāk, ka ir bezjēdzīgi vainot vīriešus, ka viņi ir nejūtīgi un apvainoties uz viņiem?
– Jā, apvainoties uz mums nevajag (smejas). Tā ir daba. Starp citu, ir vēl viens interesants eksperiments, kas parāda atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Tiek organizēta spēle: piemēram, es spēlēju kopā ar jums pret kādu trešo pusi, un tad jūs sākat apzināti spēlēt pret mani, mānīties. Šajā gadījumā, es, vīrietis, sākšu briesmīgi dusmoties, bet sieviete uzskata šādu rīcību par nevainīgu joku. Tas nozīmē, ka sievietes ir vairāk tendētas piedot, daudzas lietas uztvert vieglāk. Bet vīrieši uztver to pašu nodevību daudz nopietnāk un grūtāk piedod.
