“Mēs katru dienu no aizkustinājuma raudājām.” Saruna ar akcijas “Galds savējiem” organizatori Ilzi Neimani-Nešporu 2
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par nozīmīgu fenomenu pašā karstākajā pandēmijas brīdī Latvijā kļuva sadarbība starp labdarības organizāciju, krīzē iegrūsto ēdināšanas biznesu, kā arī pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un citu nozaru uzņēmumiem.
Akcija “Galds savējiem” ir kvalitatīvas ikdienas maltītes kā pateicības žests mediķiem, kas strādā potenciāli lielākajās sērgas koncentrācijas vietās.
Vai šī krīzes laika sadarbība palīdz izdzīvot arī biznesam, to vēlējāmies noskaidrot, aicinot uz sarunu akcijas organizatori Ilzi Neimani-Nešporu no nodibinājuma “Hospiss LV”.
Kas ir organizācija “Hospiss LV”?
I. Neimane-Nešpore: Nodibinājumu “Hospiss LV” esam izveidojuši, lai pievērstu uzmanību paliatīvās aprūpes situācijai.
Mūsu mērķis ir panākt, lai brīdī, kad katram no mums būs jāaiziet no šīs pasaules, to būtu iespējams izdarīt maksimāli cieņpilnā veidā – pēdējo atvēlēto laiku pavadot privātā, personīgā telpā, profesionāla personāla uzraudzībā.
Šādas vietas, ko citviet pasaulē dēvē par hospisiem, būtu nepieciešams radīt visas Latvijas teritorijā.
Pašlaik mūsu prioritāte ir atbalsta sniegšana un īpašas uzmanības veltīšana smagi slimajiem paliatīvās aprūpes pacientiem.
Akcijā “Galds savējiem” mediķi tiek nodrošināti ar bezmaksas restorāna līmeņa pusdienām. Kā bija iespējams to startēt jau tik drīz pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas?
Viena no “Hospisa LV” aktivitātēm, kas kopš šī gada sākuma regulāri norisinājās vairākās Rīgas slimnīcās, bija akcija “Svētku galds”.
Tās ietvaros restorāni gatavoja īpašu maltīti smagi slimiem cilvēkiem – kumosveida uzkodas, kas ir viegli sakošļājamas un norijamas.
21. martā Rīgas 1. slimnīcā bija jānorisinās piektajai “Svētku galda” akcijai, taču īsi pirms tam slimnīcas tika slēgtas, saglabājot palīdzības sniegšanu vien akūtās situācijās.
Apkārtējā atmosfēra bija kļuvusi nospiedoša, turklāt sākās viss šis ārprāts Itālijā. Saprotot, ka restorāniem jau ir sagatavots ēdiens kārtējam “Svētku galdam”, iedomājos, ka šajā krīzes brīdī mēs varētu to nogādāt mediķiem – kā pateicību par darbu.
Bija radusies ideja jaunai akcijai: “Hospiss LV” vāc ziedojumus, restorāni gatavo un mēs vedam maltītes mediķiem.
Sazvanījos ar visiem iesaistītajiem, un šī ideja guva atbalstu.
Vai līdz ar akciju “Galds savējiem” ir izdevies sniegt atbalstu arī ēdināšanas nozarei?
Restorānu biznesā kopš akcijas sākuma šajā krīzes periodā ir ieplūdināti 181 000 eiro. Pēc 28. maija datiem, mediķiem ir nogādātas 57 405 maltītes.
Pašlaik akcijā piedalās aptuveni 27 restorāni: visi, kas pieteikušies, rindas kārtībā šajā akcijā ir varējuši piedalīties. Pirmie iesaistījās restorāni, ar kuriem sadarbība bija jau sākta, – “PortoFino”, “Hercogs”, “Naples”, un tad jau drīz to bija ap 20.
Daži restorāni maltīti mediķiem pagatavoja tikai reizi – no izejvielām, kas tobrīd vēl bija viņu krājumos.
Trīsarpus eiro par porciju bija cena, kurā viņi neredzēja iespēju iekļauties, tādēļ izvēlējās doties dīkstāvē.
Te jāpaskaidro, ka restorāni mums pārdod porciju par 3,50 eiro un no tā saņem 2,89 eiro, jo vēl ir jāsamaksā PVN. Šīm par ziedojumiem pirktajām maltītēm nav atbrīvojuma no nodokļiem.
Līdz ar to no 181 000 eiro, kas ieplūdināti nozarē, ir jāatņem 31 000 eiro – tos PVN veidā ir saņēmusi valsts.
Tomēr jau pirmajās akcijas dienās bija arī restorāni, kas teica, ka, piemēram, var nogādāt mediķiem 30 porcijas, un ved tās regulāri – vēl līdz šim brīdim.
Cik lielā mērā “Galds savējiem” varētu būt palīdzējis ēdināšanas nozarei izdzīvot?
Tas noteikti ir cēlis nozares garu. Kā jebkāda solidaritāte šajā laikā. Tā patiesībā pat nav labdarība, jo neviens mediķis mums neko nav lūdzis.
Es to uztveru tā, ka mēs, sabiedrība, saprotam situāciju un vēlamies kaut kā paust savu pozitīvo attieksmi.
Restorānu pārstāvji šajā periodā aktīvi solidarizējās – gan savstarpēji, virtuālo sarunu grupās diskutējot par to, kā labāk pagatavot to vai citu produktu, gan, protams, ar sabiedrību kopumā.
Ar šo solidaritāti ir izdevies saglabāt sajūtu, ka viņu darbs ir kādam vajadzīgs. Jo restorāns ir tā vieta, kur socializējas, kur valda sirsnība, cilvēki iepazīstas. Un pēkšņi tā visa nav!
Iesaistoties akcijā, viņi varēja turpināt darīt to, kas ir viņu sirdslieta. Uzturēt sava uzņēmuma garu.
Tik daudz cilvēku ir teikuši paldies, ka jūs palīdzat mediķiem. Jo tie nav kaut kādi mistiski medicīnas darbinieki.
Mēs esam tik maza valsts, un tas mediķis ir tavs kaimiņš vai viņa radinieks. Tie ir cilvēki mums līdzās.
Vai bijāt iecerējuši, ka akcija “Galds savējiem” varētu turpināties tik ilgi?
Sākotnējā doma bija, ka varbūt vedīsim maltītes mediķiem kādu nedēļu: kādas 200 porcijas un tikai tiem, kas strādā Covid testu teltīs.
Taču jau pirmajās dienās tas aizgāja tādā virpulī!
Vienīgais, ko bijām pasākuši, – savā “Facebook” vietnē parādījām, kā tas viss izskatās, un sākās necerēts sabiedrības atbalsts.
Pēc tam mēs katru dienu no aizkustinājuma raudājām.
Mums bija sajūta, ka atkal ir Tautas fronte: no vienas puses – šausmīgākā neziņa, no otras – tāda vienotība un pretimnākšana!
Akcijas vajadzībām par velti mums piedāvāja izmantot vides reklāmas stendus, noliktavas, autotransportu, tik daudz brīvprātīgo veidoja savstarpēju saziņas tīklu, meklējot jaunus atbalstītājus starp paziņām dažādos uzņēmumos.
28. maijā ritēja akcijas 71. diena, un “Galds savējiem” vēl aizvien turpinājās. It kā šķiet, ka pandēmija ir pierimusi.
Mēs Latvijā esam diezgan veiksmīgi tikuši galā, un ik pa laikam ir sajūta, ka arī akcija tūdaļ beigsies. Un tad atkal kāds uzņēmējs atrod iespēju kļūt par šo stipro plecu – ziedot līdzekļus vai produktus, un akcija turpinās.
Vai valsts mēroga pasākumi, tostarp – izmaiņas likumdošanā, bija motivējoši, lai uzņēmumi iesaistītos ziedojumu akcijā?
Jā. Šai akcijai ļoti labvēlīgi bija grozījumi Covid-19 seku likvidēšanas likumā. Debatēs pat īpaši tika pieminētas šīs mediķu maltītes.
Ar likumu tika noteikts, ka uzņēmumu ziedotā produkcija vai pakalpojumi Covid-19 seku likvidēšanā iesaistītajiem, tajā skaitā mediķiem, tiek pielīdzināti saimnieciskās darbības izdevumiem. Tas akcijai ļoti palīdzēja.
Pašlaik mums ir tikusi ziedota pārtika 19 744 eiro apjomā (28. maija dati). Aktīvāko atbalstītāju vidū ir aptuveni 30 uzņēmumi.
Viens no pirmajiem ziedotājiem bija firma “Gemoss”, kas nodrošināja traukus – par velti vai par puscenu. Tas bija milzīgs atspaids.
Lielāko produktu ziedotāju vidū ir “Rimi” un “Maxima”, kā arī putnu fabrika “Ķekava”, “Fazer”, “Tukuma piens”, “Balticovo”, “Dobeles dzirnavnieks” un citi.
Noteikti jāpiemin uzņēmums “Depo” – bez viņiem akcija būtu beigusies jau aprīlī. Neviens cits uzņēmums man nav zvanījis katru dienu, lai vienkārši apjautātos, kā veicas un cik porcijas mums izdodas nodrošināt.
Veselu mēnesi katru dienu “Depo” ziedoja akcijai 700 eiro. Tas nozīmēja, ka katru dienu mēs varējām nopirkt 200 porcijas.
Aktīvākajā akcijas periodā mēs kopā ar sadarbības partneriem nodrošinājām mediķiem 1000 porcijas dienā.
Kurās vietās Latvijā norisinās akcija?
Pašlaik tā ir Rīga, Jūrmala, Ogre, Rēzekne, Daugavpils, Jelgava, Ventspils un Liepāja.
Esam aicinājuši pievienoties arī citas Latvijas pilsētas, un, protams, ir jautājums, kādēļ šīs akcijas tur nav.
Tas ir divu zvanu attālumā, vienīgais, kas ir nepieciešams, – iniciatīva un vēlme iesaistīties.
Kādēļ gan nepateikt paldies arī savas pilsētas mediķiem un ātrajai palīdzībai? Kādēļ stiprais uzņēmējs no, piemēram, Kuldīgas nevarētu noorganizēt 30 maltītes viņu ātrajai palīdzībai?
Tas noteikti būtu iespējams, un sirsnīgais restorāns no Kuldīgas būtu priecīgs tās pagatavot un kuldīdzniekiem par to pastāstīt.
Mēs palīdzēsim noformēt visus dokumentus, jo par šādu ziedojumu pienākas nodokļu atlaides. Kopā var izdarīt ļoti daudz!
Kas varētu motivēt aizvien vairāk uzņēmēju iesaistīties labdarībā?
Labdarība jau atkal ir uzņēmumiem izdevīga. Esmu pārsteigta, ka tik daudzi par to nav informēti!
Jau 2019. gadā no jauna tika veikti grozījumi likumdošanā, un līdz ar to uzņēmumiem, kas ziedo, jau atkal ir pieejamas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. 85% no ziedotās summas tiek pielīdzināti uzņēmumu ienākuma nodoklim.
Tādēļ varu tikai aicināt uzņēmējus atkal atbalstīt sportu, mūziku un visdažādākās kultūras norises!
