Latvijas iedzīvotāji neiet pie ārsta, jo nevar atļauties 97
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārāk ilgs gaidīšanas laiks uz pieņemšanu vai rindas – tas ir galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji kaut reizi 2022. gadā nebija veikuši medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanos, kad tas bija nepieciešams. To aptaujā konstatējusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Šis rādītājs kopš 2017. gada ir pieaudzis par 14,3 procentpunktiem.
Kā otrs būtiskākais iemesls neveikt medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanos ir minēta nespēja to atļauties.
Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, šis rādītājs bija palielinājies līdz 25 procentiem.
Kā Latvijas iedzīvotāji vērtē savu veselību? 46% no aptaujātajiem pirmspensijas vecuma (50–64 gadi) iedzīvotājiem pauduši uzskatu, ka viņu veselība ir vidēja, bet no pensijas vecumu sasniegušajiem (65 gadi un vecāki) šādi savu veselību vērtē 53%. Turklāt 33% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts.
Nepietiek naudas autobusa biļetei
Salīdzinot iedzīvotāju atbildes pēc ienākumu līmeņa, var secināt, ka cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem ir ievērojami biežāk pakļauti ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām nekā turīgie iedzīvotāji.
“Es zinu, ka cilvēkiem nav naudas, lai nopirktu autobusa biļeti,” komentē Olga Valciņa, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja.
“Ja cilvēks dzīvo, piemēram, Rēzeknes novada Makašānos un jātiek pie ārsta Rīgā, tad vispirms ir jānokļūst Rēzeknē, tad ar autobusu vai vilcienu līdz Rīgai. Tā ir visa diena. Ja vēl ir jālūdz kāds, kurš viņu pavadītu, tad tam otram cilvēkam arī ir jāņem brīva diena, turklāt nauda ir nepieciešama, ne tikai lai aizbrauktu līdz Rīgai, bet arī lai paēstu.
Mēs esam jau uzrunājuši pašvaldības, lai palīdz cilvēkiem nokļūt pie ārstiem.
Pašvaldības dod autobusu, lai sociālie darbinieki aizvestu pie ārsta tos cilvēkus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, un nereti pie reizes paņem arī kādu mazturīgo iedzīvotāju, kurš nevar atļauties braukt pie ārsta, jo nav naudas sabiedriskajam transportam.
Diemžēl pašvaldības nevar aizvest visus, kuriem ir šāda nepieciešamība. Nesen viens puisis, kuru pašvaldība pat būtu aizvedusi līdz stacionāram, neaizbrauca pie ārsta tāpēc, ka viņš ir tik vārgs, ka nevar paiet pa slimnīcas teritoriju. Viņam vajag pavadoni, kura nav.”
Zobārsts par dārgu
Latvijas iedzīvotājiem piespiedu kārtā nākas taupīt arī uz zobu labošanu. Iedzīvotāji, kuri nav veikuši nepieciešamo zobu pārbaudi vai ārstēšanu, CSP aptaujā atzīmē, ka galvenais iemesls esot bijis pakalpojuma dārdzība.
72% no aptaujātajiem iedzīvotājiem, kuri pērn nebija apmeklējuši zobārstu, to pamatojuši tā – nevarēja atļauties. Kopš 2021. gada šis rādītājs ir palielinājies par desmit procentiem. Krasi pieaudzis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem citu iemeslu dēļ nebija iespējams veikt nepieciešamo zobu pārbaudi vai ārstēšanu.
Tas netieši norāda uz Covid-19 pandēmiju, kad zobārstus, tāpat kā citus medicīnas speciālistus, klātienē nevarēja sasniegt pandēmiju ierobežojošo pasākumu dēļ.
Problēma tikt pie zobārsta galvenokārt ir nelielajās lauku teritorijās. Tur galvenokārt tiek domāts par bērniem un pusaudžiem, tāpēc uz skolām un bērnudārziem tiek sūtīti mobilie zobārstniecības kabineti, pastāstīja Latvijas Zobārstniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Paeglītis.
Viņš uzsvēra, ka zobārstniecības dārdzība neizrietot no tā, ka “zobārstam vajag jahtu vai ekskluzīvu automašīnu”, bet gan ārstniecības materiāliem, kuri tiekot pirkti par Eiropas cenām. Viņš uzskata, ka mazturīgajiem iedzīvotājiem segt zobārstniecības pakalpojumus varot pašvaldības.
Esot pašvaldības, bet to ir maz, kuras ļoti domā par to, lai uz vietas būtu zobārsti. Paeglītis kā labu piemēru nosauca Daugavpils pašvaldību. Tāpat viņš atgādina, ka iedzīvotājiem Valsts ieņēmumu dienestā ir iespējams atgūt daļu no ārstēšanas izdevumiem kā attaisnotos izdevumus.
“Statistiski ņemot, valstī pietiek zobārstu vidēji uz vienu iedzīvotāju – Latvijā ir viens zobārsts uz 1350 iedzīvotājiem (vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1500). Bet viņi koncentrējas lielākās pilsētās, kur ir pietiekami daudz pacientu, lai zobārsts no saviem ienākumiem varētu samaksāt par kabineta uzturēšanu un materiāliem. Bet man jāatzīst, kaut arī lauku reģionos zobārstu ir mazāk, tomēr tā tendence nav tik negatīva, kā šķiet. Kādreiz liela problēma bija mazajās pilsētās, bet tagad arī tur palielinās zobārstu skaits,” sacīja Paeglītis.
Saskaņā ar “Latvijas iedzīvotāju virs darbaspējas vecuma veselību ietekmējošo paradumu un funkcionālo spēju pētījuma” datiem, ko īstenoja 2019. gadā, tika secināts, ka kopumā 86,6% senioru trūkst sešu un vairāk zobu. Gandrīz trešdaļai (28,9%) senioru savu zobu vairs nav – attiecīgi 27,8% vīriešu un 29,5% sieviešu.
Vispār nelieto alkoholu
Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā aptaujā, kurā konstatēti samērā drūmi fakti, ir arī pa kādai iepriecinošai informācijai.
Kaut vai, piemēram, tas, ka vairāk nekā puse 16–24 gadus veci jaunieši norādījuši, ka vispār nelietojot alkoholu.
Savukārt 28% iedzīvotāju dažas reizes mēnesī lietojot alkoholiskos dzērienus. Aptaujā gan neparādās, cik ir to, kas alkoholu dzer katru dienu vai pāris reižu nedēļā.
Aptaujas veicēji secinājuši, ka, salīdzinot augļu un dārzeņu lietošanu uzturā pēc iedzīvotāju ienākumiem, tos biežāk lieto turīgie iedzīvotāji. Gandrīz 80% turīgo iedzīvotāju savā uzturā lietoja dārzeņus vismaz četras līdz sešas reizes nedēļā.
Diemžēl gandrīz puse no aptaujātajiem nenodarbojās ar fiziskajām aktivitātēm, bet 10% to darīja retāk nekā vienu reizi nedēļā. Šajā ziņā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši vecuma grupā līdz 49 gadiem.
