Neiespējamajā skrējienā – uz Latvijas simtgadi 0
Vairāk nekā 40 Latvijas pašvaldībās šobrīd ir izveidotas darba grupas, kuru uzmanības centrā ir savu Latvijas simtgades programmu veidošana.
Vakar, iepazīstinot ar novadu projektiem, kas top, sagaidot Latvijas lielo jubileju 2018. gadā, kultūras ministre Dace Melbārde kopumā reģionu aktivitāti novērtēja kā ļoti augstu.
Viena no vērienīgākajām simtgades programmām ir Valkai, kas savu Latvijas neatkarības šūpuļa statusu gatavojas apliecināt visdažādākajos veidos – sākot no Simts putru vārīšanas sacensībām jau šogad un beidzot ar ieplānoto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru mazbērnu salidojumu. Šoruden Valkā arī rīkos Neiespējamo skrējienu, kurā garākā distance būs 99 km. Taču kā paliekošākā dāvana iecerēta Valkas un Valgas pilsētu pārveides projekts robežzonā, kura gaitā tiktu izveidots vienots pilsētas kultūras un uzņēmējdarbības krustpunkts, kā arī tikai gājējiem paredzēta iela, kas turpinātos arī Igaunijā, savienojot abu pilsētu dominantes – Lugažu baznīcu Valkā un Jāņa baznīcu Valgā. Vēl līdz 18. maijam iespējams arī pieteikties šā projekta starptautiskajam skiču konkursam, bet būvniecību paredzēts sākt 2017. gadā. Valcēnieši vēlas arī Latvijai dāvināt monumentu par godu Latviešu pagaidu nacionālajai padomei.
Nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga šūpulis – Cēsis – uz simtgadi plāno izveidot Pasaules latviešu mākslas centru ar Austra Graša bibliotēku, apvienojot to ar muzeju “Latvieši pasaulē”. Savukārt 2019. gadā iecerēts vērienīgi – ar izglītojošu filmu, kauju rekonstrukciju, militāro parādi, interaktīvu ekspozīciju bērniem un Igaunijas un Latvijas nacionālo simfonisko orķestru kopprojektu – atzīmēt Cēsu kauju simtgadi.
Savukārt citas Latvijas valstiskuma vēsturē svarīgas pilsētas – Liepājas – muzejs šobrīd veido jaunu ekspozīciju “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” (atceroties laiku no 1919. gada janvāra līdz jūlijam, kad šī pilsēta bija Latvijas Pagaidu valdības un Tautas padomes mājvieta), un jau 4. maijā Liepājas olimpiskajā centrā atvērs ceļojošu izstādi par ievērojamo liepājnieku – pirmo Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministru, vienu no Satversmes autoriem Miķeli Valteru.
Stāstot par Latgales specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā, interesantāko, jaunākajai auditorijai adresēto ideju vidū ir, piemēram, skolu jauniešiem domātā datorspēle “Īsapazeisim!” par 33 visas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgiem latgaliešiem – zinātniekiem, māksliniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, garīdzniekiem –, kas šobrīd top Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā. Ar mērķi parādīt latgaliskā latviskuma citādību un unikalitāti tiks izveidota arī izglītojoša interaktīva, sākumskolas vecuma bērniem paredzēta grāmata “Gostūs pi Boņuka”.
Vērojams, ka ir diezgan daudz iniciatīvu reģionu ietvaros, kas gan reti sniedzas pāri tiem, – 21 Vidzemes pašvaldība iesaistījusies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” ierosmē “100 darbi Latvijai”, kura gaitā paredzēta koku un puķu dobju stādīšana, parku un pagalmu labiekārtošana, strautiņu attīrīšana u.c. Tāpat vairākas Latgales pašvaldības vienojušās par kopīgu ozolu stādīšanu…
Pēc sarunām ar novadu kultūras organizatoriem gan jāsecina, ka daudzviet Latvijā šobrīd ir iezīmētas tikai pašas vispārīgākās simtgadu programmas aprises. Vērojams arī, ka ar tās saukli ir tendence sasaistīt visu, sākot ar ikgadējiem notikumiem un beidzot ar lieliem pilsētai vai novadam tāpat nepieciešamiem infrastruktūras projektiem.
UZZIŅA
* Latvijas valsts simtgades svinības notiks no 2017. līdz 2021. gadam.
* Katrs iedzīvotājs var veltīt savu laiku un idejas Latvijas simtgadei, ieejot vietnē www.lv100.lv un izpildot testu. Dāvinātās stundas tiks apkopotas un sistematizētas īpašā digitālā laika bankā. Uzaicinājumu līdzdarboties dāvinātāji saņems uz norādīto e-pastu.
