“Investēt auditorijā, kas noveco?” Nav skaidrības, kā krievvalodīgos pievērst Latvijā veidotam TV saturam 64
Ivars Soikāns “Latgales Laiks”, Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms diviem gadiem Latgalē tika iedarbināti divi jauni apraides torņi, lai Latvijas televīzijas raidījumus būtu iespējams kvalitatīvāk uztvert un skatīties arī pierobežā, kur nereti populārāks ir Krievijas, Baltkrievijas TV piedāvājums. Taču vēl svarīgāk ir nodrošināt kvalitatīvu saturu, lai pierobežas ļaudis izvēlētos skatīties pašmāju raidījumus.
“Latvijas Avīzes” 7. decembra numurā publikācijā “Informatīvā telpa: problēma saturā, nevis uztveramībā” vērtējām, kā sekmējās Latvijas valsts pūliņi, nodrošinot tehnisko uztveramību. Šajā numurā tematu turpinām, skaidrojot, ar kādu mediju saturu un kā pierobežas ļaudis uzrunāt.
Pētījumu kompānijas “Kantar” 2021. gada konsolidētās TV skatīšanās laika daļas dati rāda, ka vēl pirms gada populārāko kanālu piecniekā esošos kanālus “Pirmais Baltijas Kanāls”, “NTV Mir Baltic” un “RTR Planeta Baltija” aizliegumu dēļ šobrīd skatās ievērojami mazāks cilvēku skaits, bet “PBK Igaunija” uzplaukums (skat. grafiku) rāda, ka krievvalodīgie joprojām meklē iespējas, kā Latvijā patērēt krievu valodā raidošu TV saturu.
Ko darīt, lai plašo Krievijas TV kanālu auditoriju pievērstu saturam latviešu valodā vai vismaz Latvijā radītam saturam krievu valodā?
Jāstiprina reģionālo mediju kvalitāte
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdes loceklis Patriks Grīva sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauž uzskatu, ka nav reāli cīnīties ar Latvijai nedraudzīgo kanālu kopumu, tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš lokālajam saturam, kuru Krievijas TV kanāli nosegt nespēj.
Līdzīgi izteicās arī citi aptaujātie, piemēram, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts Mārtiņš Kaprāns un deputāte, Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda.
“Tieši vietējam saturam būtu jābūt galvenajām zālēm pret dezinformāciju un pretvalstisku informāciju. Ja runāsim par to, kas skar tieši vietējos iedzīvotājus, tas viņiem būs interesanti un svarīgāk par to, kas notiek pāri robežai,” pārliecināts ir P. Grīva.
Kas tiek darīts reģionālo mediju atbalstam? P. Grīva sacīja, ka vismaz piecus gadus NEPLP ir programma, kurā vairāk nekā 71 000 eiro tiek izsludināti vietējā satura veidošanai tikai Latgales medijiem.
“Iepriekšējos gadus uzvarējis gan “Dautkom TV” (tagad – “LRT+”), gan “Divu krastu radio”, gan “Latgales Reģionālā televīzija” u.c., kas iesniedz satura piedāvājumus un atbilst kritērijiem.
Nauda katru gadu tiekot pilnībā apgūta un Covid-19 dēļ pieejams vēl papildu finansējums. Latgales virzienā šādā veidā aizgājuši vēl 87,5 tūkstoši eiro.
Saeimas deputāte V. A. Tērauda spriež, ka ir jāidentificē saturs, kas pierobežā dzīvojošos varētu interesēt visvairāk un kas dotu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka jāpiedāvā kas tāds, ko citur saņemt nevar, un arī viņa uzskata, ka tās esot jau pieminētās vietējās ziņas un raidījumi. V. A. Tērauda gan piekrīt, ka savus mediju patērēšanas paradumus katrs veido citādi un ielauzties tajos ir ļoti grūti. “Vai seniori mainīs paradumus? Kāds būs stimuls, lai to darītu?” retoriski vaicā deputāte.
Tradīcijas grūti izmainīt
Kopumā visai pesimistisks par iespēju lauzt ne tikai pierobežā, bet visā Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo tradīcijas skatīties Krievijas TV kanālus ir pētnieks M. Kaprāns.
“Mediju lietošanas tradīcijas ir grūti izmainīt. Tāpat kā citas tradīcijas. Īpaši, ja runājam par cilvēkiem, kas vecāki par 50–60 gadiem, kuri šīs tradīcijas ir pārmantojuši. Tur ir vienos vārtos – viņi skatās tikai Krievijas TV kanālus. Un tur var dzirdēt izteikti Krievijas varas elitei glaimojošu skatījumu. Nevaram gaidīt, ka pāris gadu laikā ar kādu mērķtiecīgu darbu kardināli mainīsim gadu desmitiem iedibinātas mediju patērēšanas tradīcijas,” domā pētnieks.
Viņš gan piebilst, ka situāciju līdzsvaro krievu valodā raidošā sabiedriskā medija “Latvijas Radio 4” popularitāte, tomēr radio situācija ir citāda, jo TV kanālus cilvēki vairāk skatās izklaidei, bet radio klausās informācijas iegūšanai.
Tomēr M. Kaprāns uzskata – tas nenozīmē, ka jāsēž rokas klēpī salikušiem. Viņaprāt, jāveic pētījumi, kas cilvēkiem pierobežā mediju ziņā pietrūkst.
“Varbūt viņiem trūkst vietējas nozīmes satura? Kas ir Latvijas reģionālās preses fenomens? Viņi raksta par to, kas ir tuvs, atpazīstams un svarīgs ikdienas dzīvē.”
Tāpat kā P. Grīva, arī M. Kaprāns uzskata, ka ar Krievijas izklaides saturu, kurā investēti miljoni, Latvijas kanāliem nav jēgas konkurēt. Tā vietā jāmeklē oriģināli formāti un spraugas esošajā piedāvājumā – kas nav nosegts, bet ko labprāt patērētu Latvijā dzīvojošie krievi.
“Revolūcijas nebūs, bet uzlabot situāciju var mēģināt,” piebilst Kaprāns. Ko pētnieks gan īsti neredz, ir veids, kādā šo “spraugas aizlāpošo saturu” nogādāt līdz vajadzīgajai auditorijai.
“Investēt auditorijā, kas noveco? Komerciālās intereses šajā brīdī, manuprāt, kapitulē. Bet kaut kas jādara. Izmantot televīzijas kanālus “ReTV” vai “TV24″? Saeima neļaus papildināt kanālus ar saturu krievu valodā.”
Jaunu kanālu krievu valodā nevajag
Nav pārsteidzoši, bet intervijās vietējie (īpaši gados vecākie) pierobežas ļaudis atzinuši, ka latviešu valoda viņiem ir otrā valoda, daudzi to zina ļoti slikti. Vai tāpēc nepieciešams jauns krievu valodā raidošs TV kanāls?
“Jauns kanāls nenozīmē, ka tam uzreiz būs pienācīga auditorija un autoritāte skatītāju vidū. Paralēli saturam jāveido arī kanāla tēls utt. – jāieliek daudz naudas un laika. Neredzu, kā tas varētu izdoties,” spriež M. Kaprāns.
P. Grīva norāda, ka Latgalē jau ir krievu valodā raidoši mediji un neviens neliedz viņiem daļu satura pārraidīt valsts valodā, turklāt NEPLP uzskata, ka, daloties ar valsts finansējumu, ir būtiski nostiprināt stratēģijā ietverto, ka valsts līdzekļi tiek piešķirti programmām, kuras veidotas tikai valsts valodā. Neviens neliedzot šo pašu saturu medijiem adaptēt arī krievu valodā, bet sākotnēji tam jāizskan latviski.
P. Grīva neuzskata, ka būtu jāveido kāds viens liels reģionālais Latgales medijs vai liels krievu valodā raidošs medijs, par kādu vairākkārt runāts iepriekš, piesaucot arī sabiedriskā medija kanāla LTV7 pārveidošanu šim mērķim.
“Nedomāju, ka viena atsevišķa medija dominance būtu sekmīgākais risinājums, jo katram medijam reģionā ir sava atšķirīga pieeja un zinām, ka arī auditorijas uzrunāšana atšķiras. Labāk mērķēt vairākos segmentos.”
Vienīgā izeja – paaudžu maiņa?
Pieejot problemātikai reālistiski, M. Kaprānam ir paskarba versija – var nākties samierināties ar domu, ka vienīgais un efektīvākais veids būs dabiskā paaudžu maiņa, kuras laikā senioru skaits samazināsies un paliks mazāk to cilvēku, kas skatīsies austrumu propagandas kanālus, bet vairāk patērēs interneta medijus.
Šajā ziņā situācija ir labāka, jo pētījumi liecinot, ka lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo patērē interneta portāla “Delfi” krievu versiju, bet vēl 25–30% mēdz apmeklēt arī latviešu versiju.
Tas nozīmē, ka valodas barjera laika gaitā mazinās un krievi spēj uzņemt informāciju arī latviski. Redzot arī straujo depopulāciju Latgalē, M. Kaprāns domā, ka laika gaitā krievu un baltkrievu medijiem vairs var nebūt ar ko mūsu pierobežā manipulēt.
Arī Saeimas deputāte V. A. Tērauda sacīja, ka Saeimā apspriešanā neesot atsevišķa jauna krievu sabiedrisko mediju kanāla tapšana, ko jau vairākkārt Saeima arī pirms vairākiem gadiem noraidījusi. Tā vietā visi spēki, viņasprāt, jāvelta tikko izveidotās interneta mediju platformas “RUS.LSM” attīstīšanai.
Pētnieks M. Kaprāns gan netic, ka šai jaunajai platformai izdosies sasniegt reģionālo mediju patērētājus, tostarp pierobežā dzīvojošos. Tomēr platformas atklāšanā tās galvenā redaktore Jekaterina Safronova sacīja, ka turpmāk par notikumiem reģionos platformā tiks ziņots vairāk.
“RUS.LSM” būs arī kabeļtelevīzijā
“Kā iekarot skatītāju interesi? Te ir divi aspekti. Pirmais, vai vispār mums ir kaut kas, ko piedāvāt šiem cilvēkiem? Šobrīd mums ir “Latvijas Radio 4″, kam iet ļoti labi, un zemas kvalitātes TV piedāvājums, kas nav spējīgs konkurēt ar Krievijas TV. Tāpēc nolemts krievu valodā radītu saturu pārnest uz internetu.
Tas, protams, nozīmē, ka tēmējam uz jaunāku auditoriju – to, kas ir aktīvi interneta lietotāji. Bet strādājam pie viena papildu attīstības virziena, kas nozīmētu šī interneta satura pārnešanu uz kabeļtelevīzijām. Tas būtu viens no risinājumiem, kā sasniegt tos, kuri izmanto tradicionālākas, lineārākas formas,” stāsta V. A. Tērauda.
“RUS.LSM” kanāls kabeļtelevīzijā gan vēl esot idejas līmenī, un gaidāms, ka nākamgad iesaistītās puses pie tā ķersies klāt rūpīgāk. Deputāte teica, ka jauns lineārs kanāls ir ļoti dārgs, bet jau esošu saturu ielikt kabeļtelevīzijā prasa maz pūļu un salīdzinoši mazus finanšu līdzekļus. Kādus – tas vēl nav zināms.
Pēc “RUS.LSM” dibināšanas bija plānots no šī gada oktobra LTV7 kanālā vairs neraidīt ziņas krievu valodā. Lai nezaudētu vairākus tūkstošus lielu auditoriju, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija augustā aicināja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un LTV rast risinājumu minētajai situācijai.
“Runa pamatā ir par senioriem, kuri mediju saturu nepatērē digitālajā vidē, tāpēc deputātiem bija pamatotas bažas, ka viņi nonāks Krievijas valsts TV programmu satura veidotā informatīvajā telpā.
Pēc LTV ierosinājuma SEPLP atbalstīja priekšlikumu par “RUS.LSM” veidotās ziņu pārraides turpināšanu LTV7 vakaros līdz 2022. gada sākumam. Vienlaikus LTV ir uzsākusi darbu pie jaunas TV programmas izveides. Tajā visiem Latvijas kabeļoperatoru klientiem būtu iespēja TV ekrānos skatīties “RUS.LSM” un “Latvijas Radio 4″ redakcijas veidoto multimediālo saturu. Tādējādi tiks nodrošināta kvalitatīva un uzticama satura pieejamība Latvijas mazākumtautībām,” sacīja SEPLP valdes loceklis Jānis Eglītis.
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Tērauda kopumā uzskata, ka sabiedrisko mediju ilgtermiņa vīzija ir pareiza un ir jādodas internetā bāzētas platformas virzienā. Viņasprāt, tas ir kanāls, uz kuru agrāk vai vēlāk pārorientējas visi. “Tas, protams, neatrisina pašreizējo situāciju, kad senioriem, kas nelieto internetu, piedāvājums joprojām ir minimāls vai grūti sasniedzams. Bet mēs radām labu augsni nākotnei. Šo jautājumu nedrīkstam nolikt malā, jo tas saistīts ar valsts nacionālo drošību.”
Grib redzēt arī jaunumus par citiem reģioniem
“Kopumā Latvijas sabiedrība ir apmierināta gan ar pieejamo TV kanālu daudzumu, gan saturu, bet reģionos dzīvojošie pauduši neapmierinātību par TV pakalpojumu pieejamību un vienveidību [..].
Reģionālajiem televīzijas kanāliem fokusa grupu dalībnieki pārmetuši gauso operativitāti, proti, tiek translētas “vecas ziņas”, pārāk bieži redzami atkārtojumi, kā arī saturiski dominē informatīvi sižeti, bet trūkst analītisku pārraižu. Reģionālo televīziju saturs un arī satura veidotāju darbs bieži tiek novērtēts kā nekvalitatīvs, tiek norādīts, ka, piemēram, TV kanālā “Dautkom” tiek lobēts pašvaldības viedoklis.
Skatītāji labprāt reģionālo televīziju saturā vēlētos redzēt ne tikai sižetus par attiecīgā reģiona aktualitātēm, bet arī jaunumus par citiem reģioniem.
Cilvēki labprāt vairāk skatītos raidījumus, kuri aptvertu plašāku vietējo reģionu, pretēji pašreiz vietējo televīziju piedāvātajai informācijai, kas vēstī tikai par tuvāko apkaimi.
Šī iemesla dēļ, kā atzīst fokusa grupu dalībnieki, viņi labprāt skatās Latvijas reģionu televīziju “RE:TV”, kur novadu ziņas ir pieejamas apkopotā veidā. [..] Cilvēki slikti orientējas reģionālajās televīzijās, viņiem ir grūti novērtēt dažādo reģionālo TV darbu, jo uzmanība netiek pievērsta “ražotājam”, bet gan pašam sižetam.”
No grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidība” (“Latvijas Universitātes” apgāds) Vitas Zelčes zinātniskajā redakcijā.
Kas ir “RUS.LSM”
* “RUS.LSM” ir mazākumtautību multimediju platforma, kurā vienkopus jaunā formātā un kvalitātē skatāms, klausāms un lasāms LTV, “Latvijas Radio 4” un sabiedrisko mediju portāla “LSM” saturs mazākumtautībām.
* Jaunā platforma veidota uz “LSM” bāzes, tehniski un vizuāli pārveidojot un pilnveidojot jau esošo portāla sadaļu krievu valodā. “RUS.LSM” vajadzībām pārveidota līdzšinējā LTV Ziņu dienesta studija.
* Platformas satura piedāvājums iekļaus teksta un grafisko informāciju, video un audio, kā arī tiešraidēs straumētus video formātus un pasākumus. Studijā investēti 450 000 eiro.
“Vai man tagad vairs iemācīsi latviešu valodu?”
Viens no diviem apraides mastiem, kas paredzēts bezmaksas apraidē esošo televīzijas un radio programmu signālu pastiprināšanai, tika uzstādīts Skaistas pagastā. Blakus pagasts – Indra – ir ļoti tuvu valsts robežai ar Baltkrieviju – no pagasta centra līdz “Paternieku” robežšķērsošanas punktam ir nedaudz vairāk par desmit kilometriem; nav tālu arī Krievijas robeža. Savukārt Silene no Latvijas–Baltkrievijas robežas ir attiecīgi septiņu kilometru attālumā. Lai noskaidrotu, kādas ir iedzīvotāju prioritātes televīzijas kanālu izvēlē, devos pie ļaudīm Indrā un Silenē.
“Pārāk daudz negatīvisma”
Pensionāre Zoja Bojaruņeca saimnieko piemājas saimniecībā ar divām siltumnīcām. Meita ar ģimeni dzīvo Ilūkstē, bet dēls ar ģimeni – Madonā. Zojas ģimenē ir pieslēgta “Tet” interaktīvā televīzija, bet gan viņa, gan arī vīrs to skatoties maz. Ja rodas luste kaut ko paskatīties televizorā, tad tas diezgan bieži tiekot darīts caur internetu.
Ziņas arī vairāk tiek lasītas internetā. Arī Latvijas TV programmas ģimenē bieži vien skatās internetā. Savukārt televīzijas antena ar adapteru ir uzstādīta tā, ka ļoti labi ķer Baltkrievijas kanālus.
“Par Latvijas virszemes televīziju ir jāmaksā, turklāt dzīvojam mājas otrā pusē, kur antena to uztver slikti. Savukārt astoņus Baltkrievijas kanālus var labi redzēt un tie ir par brīvu.”
Internetā ģimenē skatās raidījumus par ceļojumiem. Labprāt Zoja skatītos arī kādu reģionālo TV kanālu.
Latvijas TV kanālus ģimenē skatās maz, jo tajos, pēc Zojas domām, ir daudz negatīvisma.
“Dažreiz ieslēdzam LTV “Panorāmu”, bet mani tā kaitina. Citus kanālus paskaties, liekas, cilvēkiem nav daudz problēmu, bet Latvijā viss tikai slikti un slikti,” pārdomās dalās Zoja.
“Skatījāmies Baltkrieviju un bijām apmierināti”
Indrā dzīvojošie pensionāri Tamāra un Jevgeņijs stāsta, ka viņiem mājās ir operatora “Bite” “Home3” televīzijas pieslēgums. No programmām visvairāk patīkot “Ohota i ribalka” (“Medības un cope”) un trīs kino kanāli.
“Latviski gan maz skatāmies, jo ne visu saprotam. Informāciju par Latvijā notiekošo iegūstam pamatā no Latvijas kanāla TV7, kas raida krievu valodā. Bet tur stāsta tikai to, ko mums “drīkst” zināt,” spriež indrēnieši.
“Kamēr Skaistā nebija uzbūvēts jauns apraides tornis, mēs skatījāmies Baltkrieviju un bijām apmierināti, jo tur bija daudz interesantu raidījumu. Kā šo torni uzlika, Baltkrieviju vairs nevar normāli uztvert. Tagad tikai rāda “Novoje vremja” (“Jaunais laiks”), tā tāda fašistiska programma, mums tādu nepatīk skatīties. Arī Pirmo Baltijas kanālu, kurš mums patika, nobloķēja…”
Viss vajadzīgais jau telefonā
Pensionāre Vija Jankovska 30 gadus nostrādājusi mežrūpsaimniecībā par grāmatvedi un vēl kādu brīdi kā apkalpojošā personāla pārstāve robežsardzes struktūrās. Viņas privātmājā Silenes pierobežā ir ierīkots “Tet” interneta un televīzijas pieslēgums.
Kādreiz iecienīto NTV kanālu Vijai vairs nav iespējas skatīties. Priekšroku dod Pirmajam Baltijas kanālam. Patīkot pārraides par dabu un dzīvniekiem, izmeklēšanas seriāli, seriāls “Okno žizņi” (“Dzīves logs”) par pamestajiem bērniem.
LTV1 kanālā Vija pamatā skatās ziņas. Tā kā viņas mazmeita spēlē volejbolu, dažreiz Vija skatās arī sporta pārraides. Jaunieši televizoru tagad skatoties daudz mazāk, jo viņiem viss vajadzīgais ir telefonā. Arī Vijai rokā ir telefons.
“Ja man ko vajag palasīt, bez problēmām, i televizoru nevajag. Viena bēda, ka patlaban raksta arī daudz ko tādu, kam nevar ticēt. Arī daudz kam, ko runā valdībā un stāsta Latvijas TV ziņās, nevar ticēt. Ziņas Krievijas un Baltkrievijas kanālos vispār neskatos, jo tur arī nestāsta taisnību. Ar vārdu sakot, katrs liela pats sevi,” secina Vija.
Viņa uzskata, ka nav svarīgi, cilvēks ir latvietis vai krievs, svarīgi, lai viņš būtu labs cilvēks: “Neredzu jēgu mēģināt tagad visus piespiest runāt latviski. Ja cilvēks te dzīvo visu mūžu un runā krieviski, kāpēc tagad viņu būtu jāspiež sākt runāt latviski?”
“Nav ar ko runāt latviski”
Indras iedzīvotājs Vladimirs stāsta, ka uz mājas uzstādītā antena ķer Baltkrievijas, Krievijas un arī četrus vai piecus Latvijas kanālus.
“Latviešus es cienu, bet būtu labi, ja Latvijas TV kanāliem varētu ieslēgt tulkošanu krievu valodā. Tad mēs visi labprāt tos skatītos. Vai man tagad vairs iemācīsi latviešu valodu, ja man jau ir 78 gadi… Man ir skumji – dzīvoju Latvijā un daudz ko nevaru uzzināt. Informāciju par valstī notiekošo iegūstu galvenokārt no LTV7 ziņām krievu valodā.
Padomju laikos, kad strādāju par tālbraucēju šoferi, labāk zināju latviešu valodu nekā tagad, jo šeit nav vides, nav cilvēku, ar kuriem varētu runāt latviski.”
Leongina uz mājas uzstādīto satelīta antenu nu jau kādu laiku neizmanto. “Tā kā Latvijā tagad vairāki mūsu iecienīti TV kanāli ir slēgti, tajā skaitā Pirmais Baltijas, RBK, RTR un citi, skatāmies tos pa antenu caur Baltkrieviju. Dažreiz jau paskatāmies ziņas arī latviešu valodā, kaut ko arī saprotam, bet nu paši redzat… Runāt mums šeit latviski nav ar ko.
Man patīk vietējā, reģionālā televīzija “Re TV”, skatāmies reģionālās ziņas, “Provinci” LTV1, ziņas krievu valodā LTV7. Iepriekš skatījos gan Latvijas un Krievijas ziņas, gan “Euronews”, salīdzināju, analizēju un domāju, kurš tad patiešām vēstī patiesību.”
Nikolajs galvenokārt skatās Baltkrievijas kanālus, bet atzīst, ka paretam skatoties arī Latvijas kanālus, biežāk LTV7. Ar Latvijas kanālu tehnisko uztveramību viss esot kārtībā. “Tā kā no Latvijas kanāliem skatos tikai ziņas krievu valodā, runāt par to saturisko piepildījumu man ir pagrūti. Latvijas kanālus pie mums maz kas skatās, jo ar latviešu valodas zināšanām mums te tā ir, kā ir…” atzīst Nikolajs.
Indrā dzīvojošais Eduards teic, ka TV kanālu uztveršanas kvalitāte un Latvijas kanālu saturiskais piepildījums apmierinot. “Galvenais, lai ziņas krievu valodā nenovāc LTV7 kanālā. Antena man virs mājas kā visiem, uztver Baltkrieviju piecus kanālus, skatos arī Latviju. Krieviju vispār nevar skatīties, tur viena propaganda, vienkārši briesmīgi, tāds negatīvisms…”
Publikācija tapusi ar “NewsSpectrum Fellowship” programmas atbalstu.
The publication of this story was supported by a grant from the NewsSpectrum Fellowship programme.
Publikācija tapusi ar sadarbībā ar laikrakstu “Latgales Laiks”
