Koncertus pārcels līdz pensijai? (Ne)iespējamā misija – atgūt biļešu naudu 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajā ziemā, nosakot gada laikā jau otru ārkārtējo situāciju valstī, izgaisa daudzu mākslinieku un skatītāju cerības, ka 2021. gada pavasara sākumā varēs notikt pandēmijas dēļ pārceltās izrādes, koncerti, kultūras pasākumi. Tie jau atkal pārcelti uz citu datumu vai iesaldēti uz nenoteiktu laiku, taču arvien pieaug atcelto kultūras pasākumu skaits.
Lielākā daļa Latvijas repertuāra teātru šobrīd ir lēmuši par nenospēlēto izrāžu atcelšanu, un biļešu naudas atmaksāšanu skatītājiem, taču, lai arī lielākā daļa biļešu naudas jau nonākusi atpakaļ pircēju kontos, pārcelto izrāžu, koncertu biļešu īpašnieki arvien bruņojas ar pacietību, jo nauda par pārceltiem pasākumiem pēc likuma nav jāatmaksā.
Arī atcelto pasākumu biļešu naudas atgriešana ne vienmēr norit tik ātri, kā gribētos, – var nākties gaidīt mēnesi, iespējams, vēl ilgāk. “Latvijas Avīze” skaidro, cik raiti sokas kultūras pasākumu biļešu naudas atgūšana.
Pārdot lētāk nekā atdot
Aptaujājot Latvijas teātrus un biļešu tirgotājus, var secināt, ka lielākoties cilvēki saprot situāciju un ir ar mieru gaidīt pārcelto pasākumu, tomēr ir arī neapmierinātie, kuri vēlas atgūt naudu, jo gada laikā pacietība un budžets krīzes situācijā nereti ir izsīkuši.
“Tā jūs mūžīgi varat pārnest koncertus līdz manai pensijai, produkts nav piegādāts, nevēlos vairāk gaidīt,” tā vienam no vietējiem biļešu tirgotājiem raksta rīdzinieks Pāvels, atkārtoti pārcelta koncerta biļetes īpašnieks.
Reaģējot uz atteikumu atdot pārcelta pasākuma biļešu naudu, sašutis ir arī cēsnieks Andris: “Ir runa par morāli. Cilvēkiem samazina algas, un cilvēki zaudē darbu, un cilvēkam nav iespējams dabūt atpakaļ naudu par koncertu, kas nenotiek paredzētajā laikā.”
Biļešu tirgotāji uzsver: ja ir pamatots iemesls, kādēļ cilvēks paredz, ka nevarēs apmeklēt pārcelto pasākumu, ir iespējams vienoties ar pasākuma organizētāju par biļešu naudas atgūšanu, un tas nereti arī notiek.
Citādi gan jābruņojas ar pacietību. Ļaunākajā gadījumā, ja neizdodas vienoties ar organizētāju, tad iespējams vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar rakstveida iesniegumu.
Biļešu tirgotāja “Biļešu paradīze” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis atzīst, ka jau labu laiku uzņēmuma telefons un e-pasts ir karsts, informējot cilvēkus par pārceltiem vai atceltiem pasākumiem, naudas atmaksāšanas iespējām un risinot pārpratumus.
“Pārdot biļeti ir ātrāk un lētāk nekā to atdot, jo ir daudz vairāk individuālu gadījumu, ir jāpielāgo sistēmas, daudz vairāk ir iesaistīts cilvēku darbs, līdz ar to tas ir dārgāk. Tas nav darbs, ar ko mēs gribētu ilgtermiņā nodarboties.”
Izdevīgākā pozīcijā – interneta pircēji
Ainas Ozoliņas (vārds mainīts) ģimene pirms gada iegādājās četras biļetes uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi pagājušā gada 14. martā, par kopumā 46 eiro. Pandēmijas ierobežojumu dēļ to pārcēla uz nenoteiktu laiku.
Tā kā teju gadu jaunu ziņu par izrādes pārcelšanu vai atcelšanu joprojām nav bijis, ģimene nolēma atteikties no biļetēm un atgūt iztērēto summu. Aina atzīst, bijusi pārsteigta, kad teātris gan solījis naudas atmaksu, taču divu nedēļu līdz mēneša laikā, jo informāciju sakrājot no vairākiem klientiem un tad tikai sūtot biļešu tirgotājam.
“Pašlaik esam naudas grūtībās un, protams, būtu priecājušies par ātrāku naudas atgriešanu,” atzīst A. Ozoliņa.
Ja kultūras pasākums ir rīkotāja atcelts, tad gan pēc likuma par biļetēm iztērētā nauda jāatmaksā obligāti. Tiesa, likums tam nosaka gana ilgu pieļaujamo termiņu, taču ne ilgāku par sešiem mēnešiem pēc ierobežojumu atcelšanas dienas, šobrīd – līdz 6. oktobrim.
Patērētāju pieredze atcelto kultūras pasākumu biļešu naudas atgūšanā ir dažāda, liecina “Latvijas Avīzes” veiktā aptauja.
Atsevišķi biļešu tirgotāji naudas summas par biļetēm to īpašnieku kontā atgriež automātiski bez jebkāda pieprasījuma, citi ar personalizētu ziņojumu (īsziņa, e-pasts) pavēsta par pasākuma atcelšanu un aicina pieteikties aizpildīt veidlapu biļešu summas atmaksai.
Izdevīgākā pozīcijā ir tie klienti, kas biļetes iegādājušies internetā, kamēr papīrabiļešu īpašniekiem jāmeklē kāda no nedaudzajām šobrīd atvērtajām kasēm un jāapmaina biļete pret naudu.
“Dažkārt cilvēki mums saka – kāpēc man nav atmaksāta nauda, bet, izrādās, viņi šo ieskaitījumu vienkārši nav pamanījuši, jo tas mēdz neuzrādīties kā ienākošais maksājums, īpaši var nepamanīt, ja maksāts kā karšu maksājums,” novērojis J. Ķuzulis.
Čaklākie atdošanā – Daile un JRT
Vieni no čaklākajiem biļešu naudas atmaksātājiem Covid-19 situācijā ir Latvijas teātri. Valsts kapitālsabiedrībām pagājušajā vasarā Kultūras ministrija piešķīra dažāda lieluma summas, lai tās varētu atmaksāt skatītājiem naudu par biļetēm un turpināt darbību.
Arī Covid-19 otrajā dīkstāves posmā tiek solīts atbalsts no valsts, iesniedzot pieteikumu Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsta programmai “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”.
Dailes teātris (DT) līdz šim atmaksājis visvairāk – 92% no kopējās atcelto izrāžu biļešu summas (kopumā atceltas 203 izrādes, nauda atdota par 24 000 biļetēm – 400 000 eiro).
“Tā kā šobrīd, pēc optimistiska scenārija, skatītājus varēsim uzņemt tikai augustā, esam lēmuši atcelt visas izrādes un atdot naudu biļešu īpašniekiem,” norāda DT pārstāvis Marko Rass.
Pašlaik fiziskās biļetes var nodot kādā no strādājošajām “Biļešu paradīzes” kasēm vai arī noteiktā laikā doties uz Dailes teātra kasi, iepriekš piesakoties pa tālruni. Skatītāju ērtībai nesen izveidota arī naudas atgriešanas pieteikuma forma teātra mājaslapā.
Jaunais Rīgas teātris ir atcēlis visas izrādes, līdzko 2020. gada 9. novembrī iestājās otra ārkārtējā situācija, un visa nauda par biļetēm cilvēkiem ir atdota, saka JRT pārstāve Inga Liepiņa.
Lielāko daļu (88%) atcelto izrāžu biļešu naudas skatītājiem atdevis arī Liepājas teātris. Ārkārtējās situācijas laikā teātrī atceltas 88 izrādes, nauda atdota par 6873 biļetēm – kopumā 87 305 eiro.
“Skatītāji pat piedāvā to saglabāt vai ziedot teātrim krīzes pārvarēšanai, taču juridiski tas nav iespējams, tieši tāpēc esam izveidojuši īpašu Liepājas teātra skatuves vecās grīdas dēļa fragmenta suvenīru, ko iespējams iegādāties, tādā veidā izrādot atbalstu teātra darbībai,” stāsta SIA “Liepājas teātris” mārketinga direktore Jevgenija Skoraja.
Vienīgie, kam teātris joprojām ir parādā par iegādātajām izrādēm, ir iepriekšējās sezonas abonementa īpašnieki, jo īsti nav zināma vienas izrādes biļetes cena. Šīs – 114. – teātra sezonas abonementi nav nonākuši pārdošanā.
Valmieras Drāmas teātris (VDT) saviem skatītājiem atmaksājis 75% atcelto izrāžu biļešu naudas.
“Tā kā pavasarī aktīvi notika biļešu maiņa uz pārceltajām izrādēm, cilvēki bija gandarīti par šādu iespēju un labprātāk izvēlējās nākt uz teātri nekā saņemt atpakaļ naudu. Šobrīd, kad izrādes ir atceltas, mums pašiem ir jāmudina un jāatgādina skatītājiem, ka notiek naudas atmaksa, jo liela daļa ir gatavi gaidīt, cik ilgi nepieciešams, lai tikai varētu noskatīties izrādi arī tad, ja būs jānēsā maskas un jāievēro virkne drošības noteikumu. Skatītāji personīgi tiek apzvanīti vai ir izsūtīti e-pasti,” stāsta VDT pārstāve Marta Cekule.
Šobrīd atmaksāta biļešu nauda par vairāk nekā 75% no visām atceltajām izrādēm par kopējo summu 56 130,44 eiro.
Lai arī Latvijas Nacionālais teātris šobrīd atmaksājis tikai nelielu daļu nenotikušo izrāžu biļešu naudas (atceltas 188 izrādes, nauda atdota par 750 biļetēm – par 14 000 eiro), teātra pārstāve Lolita Grāvīte teic, ka nolemts no 1. marta līdz 1. jūnijam visiem biļešu īpašniekiem atmaksāt naudu par izrādēm, kas nav notikušas no 2020. gada 13. marta līdz 31. decembrim.
L. Grāvīte atklāj, ka līdz šim naudas pieprasītāju aktivitāte esot bijusi maza – vidēji piecas e-pasta vēstules vai zvani dienā.
“Kad augustā atsākām spēlēt, vairākums cilvēku izvēlējās mainīt pret biļeti vai nu uz to pašu izrādi, vai citu. Tā kā šobrīd iespēja ir tikai saņemt naudu, jo biļešu tirdzniecībā nav, tad visi izvēlas atgūt naudu.”
Lielākais atcelšanas vilnis – priekšā
“Pašlaik kopumā atcelto pasākumu apjomi ir mazāki, jo otrajā ārkārtējā situācijā kopš 9. novembra vairs nebija tik daudz izsludināto pasākumu,” secina J. Ķuzulis.
Kopumā kopš pavasara atmaksa notikusi vai ir pabeigta par 2300 pasākumiem un pircējiem atmaksāti aptuveni 4,5 miljoni eiro.
“Reizē ir pasākumi, kurus ārkārtējā situācija neskar, un tie joprojām ir pārceltā vai nepieņemtu lēmumu statusā. Atcelto pasākumu statusā tie varētu nokļūt, ja ierobežojumi ievilksies,” viņš piebilst.
Atcelto pasākumu skaitu varētu ietekmēt Valsts kultūrkapitāla fonda 22. janvārī aizsāktā programma “Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija”, kas ļautu kultūras pasākumu rīkotājiem atcelt koncertus, izrādes un citus pasākumus, nebaidoties no milzu zaudējumiem – jaunā programma paredz iespēju rīkotājiem saņemt 80% no pārdoto biļešu summas.
Pašlaik noslēgusies pirmā no trim pieteikšanās kārtām, tajā pasākumu rīkotāji kompensācijai pieteikušies maz (31 kompensācijas pieprasījums par kopumā 847 083,25 eiro).
Programmas kuratore Jana Vērdiņa gan norāda: “Lielākais pieteikumu vilnis vēl ir priekšā, martā, kad izsludināta nākamā pieteikšanās kompensācijai. Mazajai aktivitātei iemesli ir vairāki – kompensācijai var pieteikties organizatori, kas atmaksājuši biļešu naudu, un tas ir laikietilpīgs process, turklāt no savas kabatas jānomaksā saistības biļešu tirgotājiem. Zinu gadījumus, kad pasākumu rīkotāji ņem kredītus, lai varētu tos nomaksāt un tikai tad plāno pieteikties kompensācijai. Daudzi šobrīd interesējas par iespēju pieteikties martā. Turklāt cilvēkiem ir jānotic, ka šis kompensāciju mehānisms patiešām darbojas.”
