0
Hanzas dienas
Vīlande plaši pazīstama kā populāru vasaras festivālu norises vieta, sākot ar starptautisko tautas mūzikas festivālu un beidzot ar viduslaiku tirgiem. Šogad jau jūnija pirmās nedēļas nogalē Vīlandē risināsies tradicionālās Hanzas dienas, kuras ievadīs Kafejnīcu nakts, kad 2. jūnijā pilsētas kafejnīcu un improvizēto “pop-up” restorānu durvis viesiem būs atvērtas līdz pat pusnaktij. “Pop-up” restorāni ir unikāli ar to, ka tos atver visi ieinteresētie pilsētas iedzīvotāji tikai uz vienu vakaru savās mājās vai pagalmos, dodot iespēju ciemiņiem izbaudīt jūnija baltās naktis, labu ēdienu un pilsētas īpašo auru interesantā sabiedrībā.
Šajā pašā vakarā Ugalas teātrī notiks uzveduma “Gogoļa disko” pirmizrāde, kas iestudēta pēc Pāvo Matsina tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Iedvesmojoties no tā, kādā noslēpumainā Vīlandes vecpilsētas pagalmā notiks īsta Gogoļa diskotēka, kur aizrautīgu dīdžeju mūzikas pavadībā varēs dejot līdz pat rītam.
Hanzas dienu noskaņu radīs arī lielais rokdarbu gadatirgus vecpilsētas šaurajās ieliņās, kur būs atrodami Igaunijas un tuvāko kaimiņvalstu rokdarbnieku un amatnieku izstrādājumi no dabiskiem materiāliem.
3. jūnija vakarā Dziesmu svētku laukumā risināsies Vīlandes apriņķa Dziesmu un deju svētki, kad būs dziedātāju un dejotāju pēdējā lielākā kopā sanākšana pirms Tallinā notiekošajiem 12. Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem “Es palikšu” (30. jūn. – 2. jūl.), kurā skanēs pasaulslavenā igauņu komponista Veljo Tormisa, folkmūzikas sacerētājas Ēvas Talsi, džeza mūziķes Kadri Vorandi, kā arī citu jaunākās paaudzes mūziķu skaņdarbi.
Mulgimā – Muļķu zeme?
Vai tā ir? Protams, nē, jo “muļķis” ir tikai šā igauņu vārda burtiskais tulkojums. Mulgimā plešas uz dienvidiem no Vīlandes, un te meklējams arī igauņu Pizas tornis, proti, Karksi Nuijas pilsdrupu baznīcas tornis, kas ir redzami sasvēries uz vienu pusi, bet vietējie iedzīvotāji stāsta – rudenī, nokrītot lapām, atklājoties, ka arī otra baznīcas puse esot sašķiebusies. Zināmā mērā tas gan vairāk varētu būt gadalaiku maiņas radīts efekts.
Braucot apmēram trīsdesmit kilometrus uz dienvidaustrumiem no Karksi Nuijas, nonākam visapdzīvotākajā Mulgimā pilsētā Tervā (~ 3000 iedz.), kuras centrā atrodas veca krodziņa ēka un tikko renovētais centrālais laukums “Mulgi kūrorts”. Vietējā tirgū un ģildē “Christine” var iegādāties mājražotāju produkciju un amatnieku darinājumus, bet Tervas baznīcā (1905) noklausīties kādu koncertu, jo kopš 1990. gada tā darbojas arī kā koncertzāle. Dienvidigaunija lielā mērā saistās ar Krievijas impērijas ģenerāļa, kara ministra firsta Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli (1761 – 1818) vārdu. Arī Tervā ir viesnīca “De Tolly” un netālajā Jogevestē Barklaja de Tolli mauzolejs (1823), kurā glabājas ģenerāļa un viņa dzīvesbiedres sarkofāgi. Skulptūru un apdares detaļu bagātības un fasādes savienojumu dēļ šī būve, ko projektējis Apolons Ščedrins, tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem klasicisma paraugiem Igaunijā. Kā zināms, Barklajam de Tolli uzcelts piemineklis arī Rīgā līdzās pareizticīgo katedrālei, jo ģenerālim bija nozīmīga loma cīņā pret Napoleonu no 1812. līdz 1814. gadam un viņš nāca no Baltijas vāciski runājošo aristokrātu ģimenes ar skotu saknēm.
Terva ar vislielāko iedzīvotāju skaitu tomēr neskaitās Mulgimā “galvaspilsēta”, atdodot šo godu Abjai Paluojai. Iespējams, tādēļ, ka te atrodas “Mulgi vīrs” – 2,6 m augsta koka skulptūra, kas atklāta 2006. gadā (skulptūra “Mulgi sieva” meklējama Helmes ciemā). Citādi vēl šeit ievērības cienīgs ir Abjas muzejs (1999), kur var iepazīties ar pagasta vēsturi un mūsdienu dzīvi, un krodziņš “Mulgi Kõrts”, kas iekārtots vairāk nekā simts gadus vecā seglinieka mājā. Interesanti, ka Mulgimā pie Tipu (Somā nacionālā parka teritorijā) atrodas Latvijas tornis, no kura var apskatīt Ӧӧrdi purva ainavu.
Ja nu vēl ir spēks un ceļotprieks nav zudis, iesaku aizbraukt līdz Olustverei. Šajā lauku ciematā agrākajā padomju laika sausās skābbarības tornī izbūvēta observatorija. Tās saimnieks pirms daudziem gadiem pārdevis pilsētas dzīvokli, lai piepildītu savu sapni. Pašlaik torņa pirmajā stāvā iekārtota graudu klēts, otrajā – fizikas izmēģinājumu auditorija, trešajā – astronomijas klase, bet pēdējā stāvā ir griežamais kupols, kur ievietots teleskops ar 320 reižu lielu palielinājumu.
