Pētījumā atklāts, ka Latvijas skolēni ļoti cietuši no kovida pandēmijas 44
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ne tikai uz Eiropas fona, bet arī salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm Latvijas skolēni ļoti cietuši no kovida pandēmijas.
To atklāj jaunākais OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) ziņojums par izglītību, kas šogad vairāk vērsts uz dzimumu vienlīdzības un kovida seku izglītībā izpēti.
Pētījums apliecina: mūsu valstī skolas palika slēgtas ilgāk nekā daudzās citās valstīs. Tiesa, uz pasaules fona skolu slēgšana Latvijā vairs neizskatās tik dramatiska kā uz Eiropas fona.
Aprēķināts, ka laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 20. maijam sākumskolas Latvijā tika pilnībā slēgtas uz 67 dienām, pamatskolas – 74 dienām, bet vidusskolas – 105 dienām. OECD valstīs tās attiecīgi bija vidēji 79, 94 un 102 dienas.
Secināts arī, ka šogad, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas skolēni klasē mācījušies krietni mazāk: tikai ap 600 stundām, kamēr vidējais rādītājs ir 800 stundas.
Vēl mazāk laika skolās šogad pavadījuši tikai Polijas un Krievijas skolēni. Savukārt visvairāk klātienes stundu šogad bijušas tādās valstīs kā Kostarika, Čīle un Dānija.
Visvairāk zaudēts jaunākajās klasēs
Kā atzīst Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols, attālināto mācību dēļ neapgūti palikuši līdz pat 30% izglītības satura.
Jo sevišķi tas attiecas uz jaunākajām klasēm. Jāņem vērā, ka šajā septembrī 2. klasē sāka iet bērni, kas 1. klases laikā ļoti maz bijuši skolā.
Savukārt daļai skolēnu tieši attālinātais mācību formāts izrādījies parocīgāks: savā tempā mācoties, labāk izdodas apgūt vielu, daļai bijis svarīgi arī tas, ka mācības mājās ļauj izvairīties no mobinga.
Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc pieaudzis to skolēnu skaits, kas izvēlējušies tālmācības programmas.
Pandēmijas laikā vēlreiz apstiprinājies, ka skolu darba kvalitāte ļoti lielā mērā atkarīga no skolu vadītāja. Spēcīgi skolu direktori arī attālinātās mācības īsā laikā spēja noorganizēt tā, lai izglītības kvalitāte ciestu pēc iespējas mazāk.
Dati liecina, ka mācību process skolās ticis organizēts ļoti atšķirīgi: kaut lielākajā daļā skolu aptuveni trešdaļa stundu notika tiešsaistē, bija skolas, kuras tā organizēja visas stundas, kas radīja pārāk lielu noslodzi.
Savukārt desmit procenti skolu tiešsaistes stundas neorganizēja nemaz, kas gan dažviet skaidrojams ar atbilstoša ātruma interneta trūkumu.
IKVD ieskatā, skolām jākļūst elastīgākām stundu saraksta plānošanā arī klātienes mācībās: nevajadzētu vairs visu gadu būt vienam stundu sarakstam, varētu pāriet uz moduļveida apmācību, kad priekšmetus māca īsāku laika posmu, bet intensīvāk.
Mazāk naudas skolām nekā citviet
Pētījumā aprēķināts, ka 2018. gadā izdevumi Latvijā uz vienu izglītojamo vidēji bija 6450 ASV dolāru. Tas ir septītais zemākais rādītājs. No Eiropas valstīm apsteidzam vienīgi Lietuvu un Ungāriju.
Latvija ir arī astotajā vietā no beigām, kad salīdzina, cik daudz no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēts izglītībai. Mūsu valsts tam atvēl 4,1%, bet pirmajā vietā esošā Norvēģija – teju 7%. OECD valstis vidēji izglītībai tērē nepilnus 5% no IKP.
Attiecībā uz pedagogu algām OECD pētījums jau reiz gāja pret Latvijā valdošo viedokli, paziņojot, ka skolotāja algas, salīdzinot ar citiem, kuriem arī ir augstākā izglītība, nav mazākas.
Tagad pētnieki secinājuši, ka sākumskolā gan Latvijā algas ir zemas: tās ir zemākas par vidējo algu pašu valstī, kā arī par viena skolēna mācīšanu mūsu skolotāji saņem mazāk nekā citās OECD valstīs.
Tāpēc vidēji galu galā sanāk, ka Latvijas skolotāji gadā pelna zem 20 000 ASV dolāru, kas ir ceturtais zemākais rādītājs visās pētījuma dalībvalstīs.
Līdzīgs algu līmenis ir vien Ungārijā un Kostarikā, bet vēl mazāk pedagogi pelna Brazīlijā. Tikmēr visvairāk pelnošie ar 80 000 dolāru ir Luksemburgas skolmeistari, daudz neatpaliek Vācijā un Šveicē strādājošie.
Tiesa, pētnieki arī atzīmējuši, ka mācību gads Latvijā arī ir īsāks nekā daudzās citās valstīs.
Interesanti, ka OECD analītiķi atklājuši, ka Latvija ir viena no valstīm, kur visvairāk atšķiras pedagogu algas. Proti, vidusskolu un augstskolu pedagogi pelnot daudz vairāk nekā viņu amata brāļi zemākos izglītības līmeņos.
Vēl lielāka algu atšķirība esot tikai Kostarikā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, komentējot OECD sniegtos datus, teica, ka vidusskolās un augstskolās algas, iespējams, izskatās lielas, jo ņemts vērā ne tikai mācībspēku, bet arī augstskolu administrācijas atalgojums, kas Latvijā tiešām ir salīdzinoši liels.
“Ja asistents pelna zem tūkstoša eiro, bet rektors padsmit tūkstošus, tad redzam, kāda tā vidējā alga sanāk,” tā I. Vanaga.
LIZDA plāno kārtīgi izpētīt, kādu metodiku pētnieki izmantojuši savos aprēķinos. Bieži vien OECD analītiķi paši datus neievācot, bet analizējot to, ko atsūta dalībvalstis.
Tas atklājies, kad LIZDA mēģinājusi noskaidrot, kāpēc Latvijā ir tik zema skolotāju/skolēnu proporcija. Atklājies: ja viens skolotājs strādā vairākās skolās, lai savāktu pilnu slodzi, viņš tiek uzskaitīts kā vairāki pedagogi.
Tikai 16% pedagogu ir vīrieši
Kaut arī citās pasaules valstīs skolas lielākoties ir sieviešu valstība, tieši Latvijā tas ir sevišķi izteikti: starp Latvijas pedagogiem tikai 16% ir vīrieši, kamēr vidēji OECD valstīs 30% pedagogu ir vīrieši.
I. Vanaga uzskata, ka arī tas saistīts ar salīdzinoši zemo pedagogu algu: esot gadījumi, kad jauni vīrieši gan uzsāk darbu skolā, taču, kad nodibina ģimeni, meklē ienesīgāku nodarbošanos.
