“Neiekrist” termālajā stresā. Kā izturēt karstumu, nekaitējot veselībai? 6
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījumi liecina, ka intensīva karstuma periodus, kad gaisa temperatūra ievērojami un ilgstoši pārsniegs komfortam nepieciešamo +25 °C robežu, Latvijā nāksies piedzīvot arvien biežāk. Ieilgusi tveice, kad arī naktīs termometra stabiņš nenoslīd zemāk par +20 °C, var veicināt termālo stresu, kura dēļ cilvēks jūtas apātisks un noguris, cieš no reiboņiem, galvassāpēm, sliktas dūšas, fizisko un garīgo spēju samazināšanās. Kā izturēt karstumu, nekaitējot veselībai?
Karstuma pastiprinātāji
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš novērojis, ka ekstrēmi karsto dienu skaits Latvijā gadu no gada aug. No tā visvairāk cieš pilsētnieki, it īpaši tie, kuri dzīvo vai strādā rajonā ar blīvu apbūvi, kurā nav zaļo apstādījumu, kas varētu neitralizēt karstumu. Ēku sienas un asfalts sakarst un saglabā siltumu arī naktīs, neļaujot gaisam atdzist, tādēļ diena sākas ar augstu karstuma līmeni.
Piemēram, Rīgā veiktie pētījumi liecina, ka dienās, kad gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz +30 °C un ir augsti gaisa mitruma rādītāji, zemes virsmas temperatūra atsevišķās vietās pārsniedz pat +50 °C. Karstuma stresa līmeni, kas nelabvēlīgi ietekmē pašsajūtu, ietekmē vairāki apkārtējās vides faktori – ne tikai temperatūra, bet arī saules vai virsmu starojuma siltums, mitrums un gaisa cirkulācijas ātrums.
Organisma pārkaršanu var izraisīt ne tikai tiešie saules stari, bet arī citi siltuma avoti, piemēram, darbs pie plīts vai iekārtas, kas izdala siltu gaisu. Karstuma sajūtu vēl vairāk pastiprina bezvējš un paaugstināta ūdens tvaiku koncentrācija gaisā. Šādos apstākļos organisms vairs nespēj nodrošināt līdzsvaru starp siltuma veidošanos, tā uzņemšanu no ārējās vides un atdevi.
Sausā laikā +25 °C temperatūrā organisms caur ādu un izelpu stundā zaudē 75 gramus ūdens, mitrā laikā – tikai 24. Paaugstināts gaisa mitrums samazina organisma izturību pret karstuma slodzi. Pat nelielas fiziskas piepūles laikā paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās sirdsdarbība, parādās nogurums un miegainība, bet smags fizisks darbs vai sportošana var kaitēt veselībai vai pat apdraudēt dzīvību. To, kāda starpība ir starp sausu un mitru karstumu, būs izjutis ikviens, kurš svelmē mēģinājis kaut ko darīt siltumnīcā.
To, kā cilvēks panes ekstrēmu karstumu, nosaka organisma pielāgošanās spējas. Jutību pret to palielina vecums – virs 45 gadiem, liekais svars, vāja fiziskā sagatavotība, vielmaiņas traucējumi, alkohola vai medikamentu lietošana, paaugstināts asinsspiediens.
Izpētīts, ka karstuma viļņu visvairāk skartajās Eiropas valstīs to laikā par 12% palielinājās mirstība no sirds asinsvadu slimībām, it īpaši sirds mazspējas un insulta.
Krampji un nespēks
Vieglā formā pārkaršana izpaužas ar galvassāpēm, nogurumu, nespēku, miegainību, neprecizitāti un nespēju koncentrēties, bet, kad karstums sāk ietekmēt arī centrālo nervu sistēmu, parādās slikta dūša, vemšana, reiboņi, kustību koordinācijas un redzes traucējumi. Karstums rada papildu slodzi asinsrites sistēmai, tādēļ sirds sāk sisties daudz straujāk, savukārt arteriālais asinsspiediens pazeminās.
Akūtas organisma pārkaršanas smagākā forma ir karstuma dūriens. Tad ķermeņa temperatūra strauji paaugstinās (virs 39 °C), āda kļūst sārta, sausa, karsta, var sākties krampji, zūd samaņa. Šādam stāvoklim var būt ļoti bīstamas komplikācijas, sākot ar sirds ritma traucējumiem un miokarda infarktu un beidzot ar akūtu sirds un citu orgānu mazspēju, tādēļ nekavējoties jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Sajūtot vieglus pārkaršanas simptomus, jāmeklē paēna vai telpa ar normālu gaisa temperatūru, jāpadzeras ūdens, jāiet vēsā dušā vai vismaz jāiegremdē rokas aukstā ūdenī. Efektīvs atvēsināšanas paņēmiens ir vēsas kompreses uz kakla miega artērijas rajonā vai citās ķermeņa vietās, kur atrodas lielie asinsvadi (padusēs, cirkšņos). Der atcerēties, ka, sakarsušam pēkšņi metoties upē vai ezerā, var rasties krampji un sirds ritma traucējumi. Ja gaisa temperatūra +32 °C, bet ūdens ap +20 °C, atšķirība ir pietiekami liela.
Pastiprināti svīstot, tiek zaudēti elektrolīti – minerālvielu nātrija, kālija, magnija un kalcija joni, kurus satur sviedri un citi ķermeņa šķidrumi. Tiem ir svarīga loma gan normāla asinsspiediena un sirds ritma nodrošināšanā, gan ūdens līdzsvara uzturēšanā šūnās un ārpus tām.
Pārmērīgs elektrolītu zudums var izraisīt karstuma krampjus – sāpīgas vēdera, roku vai kāju muskuļu spazmas. Krampji visbiežāk rodas tad, ja cilvēks veic smagu fizisku darbu vai sporto, neatjaunojot elektrolītu līmeni organismā. Slodzes laikā, kad notiek intensīvāka svīšana, ūdens zudumu nepieciešams nekavējoties kompensēt, ik pēc 15–20 minūtēm izdzerot aptuveni 200 līdz 250 mililitru šķidruma.
Lai atjaunotu elektrolītu līmeni, ieteicams lietot minerālūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi. Elektrolītu līdzsvaru atjaunojošu dzērienu var pagatavot arī pats, dzeramajam ūdenim pievienojot mazliet cukura, sāls un pēc vēlēšanās arī lāsīti sulas.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadošais pētnieks Viesturs Krauksts savulaik ieteicis šādu recepti: 500 ml ūdens izšķīdina 50 g glikozes vai ēdamkaroti cukura, 0,5 g sāls, pustējkaroti dzeramās sodas, pievieno 100 ml dabiskas, nesaldas sulas un ūdeni, lai kopējais tilpums būtu viens litrs. Visu salej noslēgtā traukā un izlieto trīs dienu laikā.
Kā pasargāt sirdi karstā laikā
* Sirds slimniekiem, īpaši ar sirds mazspēju, no rīta un vakaros miera stāvoklī jāmēra pulss, un, ja tas ir virs 70–80 sitieniem minūtē, jālieto pulsu normalizējoši medikamenti,
* ja hipertensijas slimniekiem miera stāvoklī asinsspiediens pārsniedz 140/85 mmHg, jālieto asinsspiedienu normalizējoši medikamenti un jāizvairās no jebkādas slodzes, bet, ja tas ir zemāks par 90/60 mmHg, piemēram, sirds mazspējas gadījumā, vērsties pie ģimenes ārsta vai speciālista,
* lai izvairītos no tūskas veidošanās, nedrīkst lietot produktus, kas satur sāli, bet sirds mazspējas pacientiem ieteicams regulāri svērties, lai novērtētu, vai organismā nav uzkrājies ūdens,
* sirds slimniekiem nav ieteicams atrasties ārā tiešos saules staros no plkst. 10 līdz 18, šajā laikā jāvairās no smagas fiziskas slodzes, kas rada papildu slodzi sirdij,
* dienā jādzer vismaz 2 l ūdens, taču jāseko līdzi tam, lai tas neuzkrātos organismā,
* sirds un asinsvadu slimību pacienti papildus ārsta izrakstītajiem medikamentiem sirds darbības uzlabošanai var lietot validolu, vilkābeles vai māteres tinktūru, bet, pašsajūtai pasliktinoties, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta, savukārt parādoties izteiktam bezspēkam, galvassāpēm, žņaudzošām sāpēm sirds apvidū, paaugstinātam asinsspiedienam, jāzvana 113.
*Biedrības “Par Sirdi” ieteikumi
