“Nezinu, varbūt kādam vajadzēja man pa galvu uzšaut!” Šķēpmetējs Čakšs par neveiksmi Tokijas olimpiskajās spēlēs 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šķēpmetējam Gatim Čakšam debija olimpiskajās spēlēs noslēdzās ar 18. vietu un neatbildētu jautājumu, kāpēc, fiziski jūtoties ļoti labi, neizdevās parādīt savu potenciālu.
Čakšs startēja kvalifikācijas A grupā, kurā bija 16 dalībnieki. Pirmais metiens slikts, starp 70 un 75 m atzīmi, tāpēc Andreja Vaivada audzēknis apzināti pārkāpa ieskrējiena līniju. Otrajā šķēps lidoja tālāk – 78,73 m, trešajā nedaudz tuvāk – 78,02.
Finālam tas bija stipri par maz, un galarezultātā 18. vieta 32 dalībnieku konkurencē. Kvalifikācijas normatīvu (83,50 m) izpildīja seši šķēpraiži, bet, lai tiktu 12 finālistu vidū, vajadzēja mest vismaz 82,40 m tālu.
“Pēc šāda rezultāta jūtos ļoti slikti un pat nezinu, kas pie vainas. Fiziski jutos labi, arī iesildoties šķita, ka viss ir kārtībā, šķēps lidoja. Plāns bija jau ar pirmo mēģinājumu tikt pāri 80 m, bet beigās nevienu metienu nedabūju tik tālu.
Nezinu, varbūt kādam vajadzēja man pa galvu uzšaut vai ko tamlīdzīgu. Jā, divas sezonas ir bijusi stabilitāte, pat tā, ka varu mest 80 m no krustsoļa, bet pēkšņi no ieskrējiena esi pilnīgi nekāds…
Būs ko padomāt. Sporta veidu es mīlu, tāpēc jāturpina,” pēc neveiksmes Čakšam nebija īstas atbildes, kas nogāja greizi, taču viņš ir gatavs turpināt šķēpraiža karjeru.
Kvalifikācijā vistālāk meta indietis Nērajs Čopra (86,65), nervozēt nācās galvenajam favorītam Johanesam Feteram no Vācijas, kurš vien pēdējā metienā iekļuva finālistu pulkā (85,64), bet cits šīs sezonas favorīts Marcins Krukovskis no Polijas palika vien 28. vietā (74,65).
Citās disciplīnās vieglatlētikā gājis karsti, “krītot” diviem pasaules rekordiem 400 metru barjerās. Vīriem fantastisku skrējienu aizvadīja norvēģis Karstens Varholms, finišējot pēc 45,94 sekundēm, kā pirmais pasaulē šo distanci veicot ātrāk par 46 sekundēm.
Sev piederošo pasaules rekordu viņš uzlaboja par 0,76 sekundēm. Dāmām neatpalika amerikāniete Sidnija Maklaflina, finišu sasniedzot 51,46 sekundēs, sev piederošo rekordu uzspodrinot par 0,44 sekundēm.
Kārtslēkšanā vīriem tuvu pasaules rekordam bija zviedrs Armands Duplantis, taču 6,19 m augstumu nepārvarēja, zeltu izcīnot ar rezultātu 6,02 m. Tāllēkšanā dāmām ar pēdējo lēcienu zeltu izrāva vāciete Malaika Mihambo (7,00).
Vesera mešanā stipri poļi, jo sievietēm par trīskārtēju olimpisko čempioni kļuva Anita Vlodarčika (78,48), bet vīriešiem pirmais tituls Vojceham Novickim (82,52).
800 metros dāmām uzvarēja Etinga Mu no ASV (1:55,21), bet kungiem ātrākais bija Emanuels Korirs no Kenijas (1:45,06). 200 metros jamaikiete Elaina Tompsone-Hera vēlreiz apliecināja, ka ir šā brīža ātrākā skrējēja pasaulē (21,53), atkārtojot pirms pieciem gadiem Rio iespēto, kad zelta medaļas arī izcīnīja abās sprinta distancēs.
Vīriešu sacensībās pusapli visātrāk noskrēja kanādietis Andre de Grasse (19,62), kamēr 3000 metru kavēkļu skrējienā uzvarēja Peruta Čemutai no Ugandas (9:01,45).
Rīt šķēpmešanas finālā startēs Madara Palameika, bet 50 km soļos Arnis Rumbenieks un Ruslans Smolonskis.
