Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos. Kā neieberzt acīs infekciju? 2
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad sabiedriskās vietās valkājam maskas, cenšamies neaizskart seju un pēc iespējas biežāk mazgāt, dezinficēt rokas.
Šie piesardzības pasākumi palīdz aizsargāties arī no vīrusiem un baktērijām, kuru mērķis ir acis un plakstiņi, bet darbības rezultāts – apsārtums, nieze, sāpes, asarošana un citi nepatīkami simptomi.
Acu infekcijas ir ļoti lipīgas, tās izplatās arī “paliec mājās” apstākļos – lietojot kopīgus traukus un dvieļus, ar durvju rokturu un elektrības slēdžu starpniecību.
Vīrusi jāskalo laukā
Bez šaubām, konjunktivīts, visbiežāk sastopamo vīrusu un baktēriju ierosināto slimību nosauc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Kristīne Baumane.
Vīrusu pasaulē līderpozīcijā ir adenovīrusi, kuru izraisītās infekcijas raksturīgākā pazīme paralēli drudzim, iesnām un kakla sāpēm ir acs gļotādu jeb konjunktīvas iekaisums.
Konjunktīva klāj plakstiņu iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz pat radzenei. Starp plakstiņu un acs ābola konjunktīvu atrodas konjunktīvas maiss, kuru piepilda asaras.
infekcija skar abas acis, vērojama plakstiņu tūska, asarošana, apsārtums un bailes no gaismas, graušanas un svešķermeņa sajūta. Lipīgā acu slimība, kuras laikā veidojas bagātīgi ūdeņaini izdalījumi, ilgst apmēram nedēļu.
“Vīrusu konjunktivītam nav specifiskas ārstēšanas. Saslimušajam jālieto daudz šķidruma un C vitamīns, bet adenovīrusi jāskalo no acīm laukā, šim nolūkam izmantojot mākslīgās asaras ar šķidru konsistenci. Atvelkot uz leju apakšējo plakstiņu, tās pilina acīs vairākas reizes dienā. Var izmantot arī speciālos, aptiekā nopērkamos acu skalojamos līdzekļus.
Ja infekcija skārusi tikai vienu aci, nevajag to aizklāt ar pārsēju vai plāksteri, jo zem tā vīrusi savairosies vēl vairāk. Ja ir izteikta plakstiņu tūska, uz tiem var likt vēsas melnās tējas kompreses,” iesaka acu ārste, atgādinot, ka pirms un pēc inficētās acs apstrādes rūpīgi jānomazgā rokas, lai vīrusi neaizceļotu pie citiem ģimenes locekļiem.
Reizēm akūts vīrusu konjunktivīts norit arī ar komplikācijām, piemēram, var rasties radzenes apduļķojumi, kuru dēļ parādās pārejošas redzes asuma izmaiņas, miglošanās, var attīstīties sausās acs sindroms.
Ja vīrusu konjunktivīts ir ļoti smagā formā, ja acs sākusi sāpēt, parādījušies redzes traucējumi, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie oftalmologa.
Plakstus salipina baktērijas
“Lai gan nav viegli atšķirt baktēriju un vīrusu izraisītu konjunktivītu, katram no tiem piemīt arī tipiski simptomi, piemēram, bakteriālam iekaisumam raksturīgs izteikts acs apsārtums, biezi, dzeltenīgi vai zaļgani izdalījumi, tādēļ no rītiem acis ir aizlipušas un tās grūti atvērt, savukārt vīrusu infekcijas gadījumā izdalījumi ir šķidri, ūdeņaini. Bakteriāls iekaisums parasti pāriet 7–10 dienu laikā, kamēr vīrusu infekcija var arī ieilgt,” norāda plaša profila ķirurģiskās klīnikas “AIWA Clinik” oftalmoloģe Dace Lietuviete.
Visbiežāk bakteriālu konjunktivītu pieaugušajiem izraisa zeltainie streptokoki, pneimokoki vai hemofīlās nūjiņas, retāk – hlamīdijas un gonokoki. Inficēšanās parasti notiek gaisa pilienu veidā, tas ir, ja tuvumā kāds klepo vai šķauda, pieskaroties inficētām virsmām – durvju rokturiem, sadzīvē lietojot kopīgus traukus, spilvenus vai dvieļus, kārtīgi nenomazgājot rokas.
Ārstēšanai parasti izmanto lokālu antibakteriālu terapiju – acu pilienu lietošanu. Dažreiz tomēr nākas precizēt, kura baktēriju suga ir vainīga, tādēļ no pacienta konjunktīvas maisa tiek paņemts izdalījumu paraugs.
Pēc tam laboratorijā uz mākslīgām barotnēm tiek izaudzēti infekcijas ierosinātāji un pārbaudīta to jutība pret biežāk lietotajām antibiotikām. Tas ļauj oftalmologam piemeklēt atbilstošus medikamentus, kuri visefektīvāk tiek galā ar šo baktēriju sugu vai paveidu.
“Neiesaku nodarboties ar pašārstēšanos, it sevišķi siltu komprešu likšanu uz acīm. Taču ir dažas lietas, ko pacients var darīt arī pirms acu ārsta konsultācijas. Pirmkārt, mazgāt plakstus un skropstas ar kumelīšu novārījumu.
To dara tā – ņem kosmētisko salveti, saslapina novārījumā un virza no ārējā acs kaktiņa uz iekšējo. Acs gļotādu var skalot ar mākslīgo asaru pilieniem (tos izmanto arī tad, ja daudz jāstrādā pie datora).
Otrkārt, ja jūtama izteikta plakstu tūska vai nieze, var lietot kādu no antihistamīna preparātiem, ko izmanto alerģiju gadījumā, bet tūsku mazina ar vēsām kompresēm. Treškārt, nekādā gadījumā nelietot kontaktlēcas, nepērties pirtī, ja ir apsārtušas acis, iesnas vai, nedod dievs, konjunktivīts,” uzsver oftalmoloģe.
Samērā lielu diskomfortu var radīt arī blefarīts jeb acs plakstiņu malu iekaisums, kura iemesls var būt ne tikai bakteriāla infekcija, bet arī asaru dziedzeru funkcijas traucējumi, mikroskopiskas skropstu ērcītes, alerģija, nelabvēlīga vide, piemēram, dūmi, putekļi. Arī cilvēkiem, kuri acs gļotādu mitrināšanai lieto mākslīgās asaras, kuras satur konservantus, var attīstīties blefarīts.
“Dažreiz vienīgais iekaisuma simptoms var būt plakstiņu malu apsārtums, citreiz pievienojas arī ādas zvīņošanās, graušanas sajūta, nieze vai tūska. Ārstēšana atkarīga no iemesla, ne vienmēr būs jālieto antibiotikas,” saka Dace Lietuviete.
Kad ārstēšanu nedrīkst atlikt
“Dažām acu infekcijas slimībām nepieciešama neatliekama ārstēšana. Viena no tām ir acs ārējās caurspīdīgās virsmas – radzenes – iekaisums jeb keratīts, kuru var izraisīt kā baktērijas, tā arī vīrusi un sēnītes.
Par to liecina svešķermeņa sajūta acī, sāpes, pastiprināta jutība pret gaismu – grūti atrasties gaišā telpā vai ārā, pastiprināta acu asarošana, apsārtums.
Lielāks risks saslimt ar keratītu ir pēc acs traumas – nereti tās tiek gūtas neuzmanīgi, bez aizsargbrillēm strādājot ar dažādām ierīcēm, piemēram, leņķa slīpmašīnu jeb fleksi, tiem, kas valkā kontaktlēcas vai slimo ar cukura diabētu, reimatoīdo artrītu, HIV un citām saslimšanām,” stāsta Dace Lietuviete.
Tas, vai pacientam izdosies pilnībā atgūt labu redzi, atkarīgs gan no iekaisuma procesa ilguma, dziļuma un lokalizācijas uz radzenes, gan savlaicīgas ārstēšanas uzsākšanas, jo vilcināšanās sekas var būt neatgriezeniskas.
Ļoti bīstama acu infekcijas slimība ir orbitālais celulīts – bakteriāls iekaisums mīkstajos audos ap acs ābolu, kura biežākais iemesls ir deguna blakusdobumu, asaru maisiņu vai mutes dobuma iekaisums, mīksto audu inficēšanās pēc pārciestas plakstu operācijas vai traumas.
Simptomi, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības, ir plakstu tūska, ādas apsārtums, sāpes, drudzis, ierobežotas acu kustības, bet smagos gadījumos arī redzes pasliktināšanās.
“Orbitālā celulīta gadījumā jāveic izmeklēšana, tajā skaitā datortomogrāfija, un nekavējoties jāsāk ārstēšana – medikamentoza vai ķirurģiska,” uzsver oftalmoloģe.
Viens no bīstamākajiem baktēriju, vīrusu vai sēnīšu infekcijas izraisītajiem iekaisumiem acs dobumā un tā struktūrās ir endoftalmīts, kurš var rasties gan kā acu operācijas vai traumas komplikācija, gan kontaktlēcu valkāšanas vai citu iemeslu dēļ.
Par to var liecināt ievērojama redzes pasliktināšanās, sāpes acīs, galvassāpes, izteikts acs apsārtums, izdalījumi, plakstiņu vai gļotādu tūska, pastiprināta jutība pret gaismu. Nesaņemot tūlītēju ārstēšanu, var pat zaudēt redzi.
Visos gadījumos, kad ir piepešs redzes zudums, miglošanās, pastiprināta acu asarošana, neizprotamas sāpes acīs, acīs dzirksteļo un pēc tam parādās tumšs plankums, redzams izteikts asinsvadu tīklojums acīs, tās ir sarkanas, vajadzīga neatliekama oftalmoloģiska palīdzība, kuru var saņemt gan acu traumpunktos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki” un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, gan citu slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kurās dežurē oftalmologs
Uzziņa
Ieteikumi kontaktlēcu lietotājiem
Kad kontaktlēcas izņemtas no iepakojuma, tās jāuzglabā speciālā konteinerā, jo gaisma un siltums rada labvēlīgus apstākļus baktēriju attīstībai.
Pēc katras lietošanas reizes tās jānotīra un jāskalo ar speciālu dezinfekcijas līdzekli, kura mērķis ir samazināt mikrobu koncentrāciju. Aptaujas liecina, ka piektā daļa lietotāju tās neuzglabā konteinerā, bet vēl daļa to tīrīšanai izmanto krāna ūdeni.
Jāievēro katram kontaktlēcu veidam noteiktais valkāšanas ilgums un diennakts režīms.
Kontaktlēcas nedrīkst lietot, ejot dušā, pirtī vai peldoties, kā arī iesnu un citu elpceļu infekciju gadījumā.
Regulāri jātīra konteiners un jāmaina tajā esošais šķīdums. Pētījumi liecina, ka līdz pat 85% ikdienā lietotiem konteineriem ir piesārņoti ar baktērijām.
Pirms darbošanās ar kontaktlēcām ļoti rūpīgi jānomazgā rokas, lai samazinātu acs infekcijas attīstības risku.
