Negribu liecināt! 0
Svētku laikā kopā ar paziņām lietoju alkoholu. Kad bijām iedzēruši, viņi izdomāja aiziet pie kāda vīrieša (kuru es nepazīstu, bet kurš vienam bija parādā) pēc naudas, lai nopirktu vēl dzeramo. Draugi iegāja pie šī cilvēka, bet es paliku sēžam kāpņu telpā un aizmigu.
Pēc kāda laika viņi mani pamodināja, pateica, ka viss kārtībā, ka naudu dabūjuši, un mēs atkal varam iet iedzert. Tikai pēc vairākām dienām uzzināju, ka šis cilvēks ir piekauts un viņam nozagta nauda, bet vainīgie aizturēti. Tagad mani sauc uz policiju kā liecinieku, taču es īsti nezinu, ko man teikt. Jā, es arī tur biju, lai gan neko sliktu nedarīju. Kāda atbildība man var būt par liecību nesniegšanu? Kādas ir manas tiesības kā lieciniekam? Andrejs Daugavpilī
Krimināllikumā tiešām paredzēta atbildība par liecinieka, cietušā vai citas personas nepamatotu atteikšanos sniegt liecību pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Tātad, gribat vai ne, bet liecināt tomēr ir jāiet.
Taču Krimināllikumā paredzēti arī izņēmumi. Par atteikšanos sniegt liecību neatbild personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess (tātad persona, kuru uzskata par vainīgu), vainīgā saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, kā arī tā persona, ar kuru vainīgais dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Šajā gadījumā šis pants uz jums gan neattiecas, jo neesat ne vainīgais, ne savu paziņu radinieks.
Kā lieciniekam jums ir paredzētas šādas tiesības:
• zināt, kādā kriminālprocesā esat uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedzat ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss;
• pirms aptaujas un pratināšanas no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību jums labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus;
• izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru protat;
• neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
• iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;
• iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja tas tiek noraidīts;
• juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.
Jāatceras arī, ka bez liecinieka piekrišanas plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā nedrīkst publiskot ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.
Tātad, ierodoties policijā, jums vispirms ir jāuzzina, kādā lietā esat aicināts sniegt liecības, obligāti jānoskaidro un jāiegaumē policijas darbinieka vārds un uzvārds, kā arī viņa amats. Jums ir arī tiesības viņu informēt, ka nesniegsiet liecības, jo tādā veidā, iespējams, liecināsiet pret sevi.
Starp citu, reizēm nākas sastapties ar negodprātīgiem policistem, kuri mēģina iegūt tādas liecības, kas viņiem ir izdevīgas. Tāpēc būtu vēlams uz nopratināšanu tomēr doties kopā ar advokātu un ņemt vērā, ka Krimināllikums paredz atbildību par piespiešanu dot liecību nopratināšanā, ja tā saistīta ar vardarbību, vardarbības piedraudējumu, ņirgāšanos par nopratināmo vai izdarīta citādā veidā un ja to veikusi amatpersona, kura atbild par pirmstiesas kriminālprocesu.
Sods par šādām darbībām ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja piespiešana dot liecību nopratināšanā saistīta ar spīdzināšanu un ja to izdarījusi amatpersona, kura veic pirmstiesas kriminālprocesu, sods ir vēl bargāks – brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem.
Konsultēja jurists Aleksandrs Čičerins.
