– Bet, zinot mūsdienu baltās un melnās pasaules sadursmes, tā vien gribas mazliet citām acīm palūkoties arī uz operas sižeta līnijām. 1
– Man gan mūziku negribas saistīt ar pasaules politiskām norisēm. Tiesa, šai operai ir savdabīga vēsture. Rasistisku apsvērumu dēļ tai grūti klājās pēc Otrā pasaules kara. Arī Amerikā pēc pirmatskaņojuma bija pieklusums, turpmākie iestudējumi ne tik pamanāmi, ne tik gaidīti un saprasti kā pēc 80. gadiem, kad to atkal sāka uzlūkot kā pasaules šedevru. Tieši divu dažādu kultūru līdzāspastāvēšanas grūtību dēļ operas uztvere vienmēr nav bijusi tik viennozīmīga. Vēl joprojām, piemēram, pasaulē ir valstis, kur aizliegts ir Vāgners. Izraēlā absolūta persona non grata. Netiek ne iestudēts, ne atskaņots.
– Dīvaini, Vāgners taču sen jau bija viņsaulē, kad viņa mūzika iepatikās Hitleram un skaņradis kļuva par varmākas mīļāko komponistu.
– Tieši tā! Taču arī Rihards Štrauss šajā zemē tiek atskaņots kopš nesenas pagātnes, bet Vāgners joprojām ne. Ir valstis, kur politiku un mūziku sien daudz ciešāk, nekā to vajadzētu darīt. Māksla, protams, ir izpausmes forma, īpaši laikmetīgā, un arī teātris, vārdiskā izteiksmē daudz precīzāks nekā mūzikas žanrs, un tādēļ to var uztvert un veidot kā provokāciju, bet ar mūziku, kā jau teicu, man šīs lietas saistīt negribas.
– Nupat vakar ieradušies izcilie afroamerikāņu solisti un mēģinājumos, kā skatos, tiks izmantots tas pats Lielajā mūzikas balvā pianista Georgija Osokina skarbi kritizētais Lielās ģildes flīģelis.
– Nav noslēpums, ka izciliem pianistiem visai bieži ir saistības un sadarbība ar konkrētām instrumentu ražošanas kompānijām un to dīleriem. Atļaušos pateikt, ka kritika ģildes flīģelim ir pārspīlēta. Tas nav jauns, bet kopā ar mums pie tā muzicējuši kā izcili pašmāju, tā ārzemju pianisti un pārsvarā bijuši vienisprātis, ka instruments ir spēlējams un ar prasmīgām rokām no tā var izburt visdažādākās krāsas. Pērn, piemēram, ierakstījām divus CD albumus, un arī šajā procesā flīģelis bija goda vietā. Viens no minētajiem albumiem izdots ASV ierakstu namā “Odradek Records” – tajā Vestards Šimkus atskaņo S. Rahmaņinova “Rapsodiju par Paganīni tēmu” un tūlīt tiks prezentēts vasaras festivālā “LNSO vasarnīca” augusta beigās Cēsīs. Otrā albumā Reinis Zariņš spēlē Volfganga Dārziņa “Klavierkoncertu”, ko atskaņosim mūsu 90. gadu jubilejas vienā no pieciem koncertiem šajā rudens sezonā.
