Meklē nebojātu un svaigu 0
■ Jebkurš produkts ļoti reaģē uz temperatūras svārstībām, kā arī mehāniskiem bojājumiem. Ja pērc pārtiku iepakojumā (vakuumā vai citādā), tas nedrīkst būt bojāts. Ja vāciņš pārdurts vai pakā izveidojies caurumiņš, ja kaut kas ieplīsis vai iebuktēts, tad, visticamāk, iekšā iekļuvis gaiss un uz iepakojuma minētais derīguma termiņš vairs nav ņemams vērā. Šādu produktu labāk nepirkt,
■ Der zināt tirgotāju knifiņu – dziļāk lielveikala plauktā allaž būs svaigāka prece, kam ilgāks derīguma termiņš.
■ Dārzenim jābūt stingram, bez vītuma pazīmēm un bez iespiedumiem. Tomēr ir visai grūti noteikt, vai tas patiesi ir svaigs. Baklažāniem, kāpostiem, salātiem un citiem vidū mēdz būt kāds nelāgums, bet to gan var pamanīt, tikai mājās pārgriežot. Paprikai nereti sāk pelēt sēklas, taču ārpuse vēl ir stingra un glīta.
■ Lai noteiktu, vai augļi un ogas ir labas, ir tikai viena metode – jāpagaršo.
Pievilina ar smaržu
Der zināt, ka nereti lielveikalā, kur tirgo pirmās zemenes, novieto sintētisko smaržu izsmidzinātāju, speciāli piestiprina īpašu aromāta avotu, kas liek iekārot smaržīgās ogas. Aromātiskos iekārdinātājus līdzīgi izmanto tur, kur pārdod kafiju, smalkmaizītes vai augļus.
Par gaļu un zivīm
Zivs aromātam jābūt patīkamam. Žaunu iekšpusei jābūt rozā tonī, nevis blāvai, acīm – dzidrām, smukām. Svaigumu var noteikt līdzīgi kā gaļai – iespiežot ar pirkstu, miesai uzreiz jāpaceļas atpakaļ. Tikko noķertai zivij zvīņas ir cieši klāt. Ja zandartam, pakasot ar nagu, zvīņas nāk nost, šī zivs jau dēvējama par aizvēsturisku.
Gaļai jāsmaržo un jāizskatās patīkami. Iespiežot ar pirkstu, tai jābūt elastīgai un jāpaceļas atpakaļ. Ja gaļa vairs nav pirmā svaiguma, bet mazgāta un centīgi nokasīta, noslaucīta, tā būs nedabiski gaiša, tāda kā izbalējusi.
Ja pērk cūkas, vistas vai tītara gaļu, īpaši kļūdīties nav iespējams. Grūtāk ir ar liellopu. Pavārs pasmaida: “Lai nopirktu ļoti vecu gaļu, jābūt galīgi dumjam, jo tā smird. Taču mazus knifiņus der zināt.”
Knifiņi gaļas izvēlē
■ Liellopa gaļa ir mazvērtīga, sīksta, ja tā bijusi piena govs, tātad visa enerģija aizgājusi pienā. Citādi ir ar gaļas lopu, kas speciāli audzēts šim nolūkam. Piena teļa gaļa ir ļoti gaiša, līdzīga cūkas miesai.
■ Līdzīgi arī aitai, kura savu enerģiju atdevusi jēriem, tāpēc gaļa ir sīksta.
■ Šašlikam vislabāk der jēra gaļa, liellopa fileja vai jaunlopa un teļa gaļa.
■ Liellopa gaļas gabalā vajag iekniebt – ja to nevar izdarīt, gaļa ir netīkami cieta, arī gatavojot neizdosies to padarīt tīkami mīkstu.
■ Ja gaļā pamana zaļganīgas līnijas, no svaiguma šis produkts ir visai tālu.
Gatavais šašliks Pērkot šašliku, kas marinēts etiķī, labāk izvēlēties nevis to, kas nupat kā pagatavots, bet to, kam derīguma termiņš tuvojas beigām. Tāda gaļa ir paspējusi labi iemarinēties.
Kā gudri uzglabāt
Vasaras siltajā laikā, dodoties piknikā vai klājot viesību galdus, itin bieži rodas problēma, kā saglabāt pārtiku kvalitatīvu.
■ Labāk ņemt līdzi cieto sieru, tas var uzglabāties ilgāk. Tāda paša iemesla dēļ izvēlas vītināto gaļu, basturmu, stingri kūpinātu speķi.
■ Produktu drošai pārvadāšanai lieliska ir tā dēvētā ledus kaste, speciāla soma ar saldējamiem elementiem. Taču var iegādāties vien saldējamos elementus, salikt tos putuplasta kastē ar vāku un vidū ievietot produktus.
■ Ja ir sasaldēti produkti, tos pārvadājamā kastē der likt pamīšus ar citiem – temperatūra izlīdzinās, un visi produkti ilgāk saglabājas svaigi.
■ Labi var palīdzēt folija. Māris tādējādi no Rīgas uz Daugavpili atvedis pašgatavotu saldējumu. Licis saldējumu kastē, apkārt aptinis foliju, un kārums nemaz nav sācis kust. Labāk ņemt biezāku foliju un likt to ar spīdīgo pusi uz iekšpusi, tātad pret produktu – šādi tas atstaro. Der zināt, ka folijai nevajadzētu tieši saskarties ar gaļu vai zivi.
■ Svaigi noķertai zivij nokasa zvīņas, izķidā, izņem žaunas un vēderā sabāž sausus papīra dvieļus. Zivi liek uz paplātes, aptin ar plēvi, lai gaiss netiek klāt. Nākamajā dienā papīrus nomaina pret sausiem. Šādi rīkojoties, zivi var uzglabāt trīs dienas.
■ Ne zivis un gaļu, ne dārzeņus un augļus nevajag uzglabāt plastmasas maisiņā, jo tad tie ātrāk bojājas.
■ Zaļumus ietin mitrā virtuves papīra dvielī vai kādā citā papīrā, lai tik ātri nesažūst.
■ Ja salātlapas, redīsi, gurķi, pastinaki vai burkāni jau sāk apvīst, tos liek lielā bļodā ar aukstu ūdeni un pieber labi daudz ledus. Atstāj, kamēr atspirgst.
Uzticies acīm un degunam
“Kā teicis kāds slavens skandināvu šefpavārs, labāk iesaldēt svaigu gaļu, nekā pēc tam iesaldēt jau vecu vai saprast, ka vairs neko nevar darīt, un izmest. Tātad, ja skaidri zini, ka tuvākajās dienās nebūs laika vai patikšanas nopirkto pagatavot, to sadala porcijās un sasaldē,” iesaka Māris Astičs.
Ja, piemēram, uzreiz neizlietosi visu vistas filejas iepakojumu, atlikušo labāk uzreiz iemarinēt etiķa marinādē ar eļļu un spēcīgām garšvielām – dažādiem pipariem, čili pārslām, kaltētu timiānu un rozmarīnu. Gaļa, kas sagriezta mazākos gabalos, iemarinējas labāk.
Ja līdzi ņemšanai nopirkta sasaldēta gaļa vai zivs, jāņem vērā, ka produkts pamazām atlaidīsies. Tas der, ja ceļš nav pārāk tāls un uzreiz pēc atbraukšanas ķeras pie ēst gatavošanas. Tomēr produktu nevar vienkārši iemest mašīnas bagāžniekā. Tas jāievieto, piemēram, putuplasta vai citā slēgtā kastē.
Ja ir ļoti karsts laiks un tāls ceļš, produktus, kas ātri bojājas, labāk nevest no mājām, bet iegādāties pēc iespējas tuvāk vietai, kur plānojat gatavot maltīti.
“Vienmēr uzticies savām acīm un degunam. Pasmaržo, aplūko produktu, ja iespējams, arī pagaršo. Ja rodas šaubas par kvalitāti, tomēr labāk neēst. Pāris lieki izdoti eiro nav tā vērti, lai pēc tam tualetē pavadītu daudzas stundas vai, vēl ļaunāk, saindētos un nokļūtu slimnīcā,” uzsver pavārs.
