Negribu būt vīrietis… Vai Latvijā ir atļauta dzimuma maiņa? Kādas formalitātes jākārto? 1
Vai Latvijā var veikt un oficiāli reģistrēt dzimuma maiņu, t.i., mainīt pasē ierakstu par dzimumu un vārdu? Varbūt šādu iespēju paredz vismaz Eiropas likumi, ja Latvijā tādu nav? VIKTORS RĪGĀ
Pirmsākumi
Viens no pirmajiem autoritatīvajiem tiesību aktiem, kurā juridiski skaidrots transseksuālisma jēdziens un dota ievirze attieksmei pret šo parādību demokrātiskas valsts tiesību sistēmā, ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rekomendācija Nr. 1117(1989) par transseksuālu personu stāvokli. Tajā skaidrots, ka transseksuālisms ir sindroms, ko raksturo duāla – fiziska un psiholoģiska – personība ar tik dziļu pārliecību par piederību otram dzimumam, ka tā mudina cilvēku veikt atbilstīgu ķermeņa pārveidošanu. Transseksuālisms starptautiski ir atzīts kā medicīnisks stāvoklis, kam var piemērot atbilstīgu ārstēšanu, sniedzot atvieglojumu. Starptautiskajā slimību klasifikācijā šī diagnoze iekļauta kā dzimuma identitātes traucējumi. Medicīnas progress, jo īpaši dzimuma maiņas ķirurģija, mūsdienās sniedz iespēju veikt ķermeņa korekcijas, saskaņojot fizisko un psiholoģisko dzimumu. Šādām pārmaiņām vajadzētu atspoguļoties datos par personas civilo statusu, papildinot oriģinālo ierakstu ar pārmaiņām, kas savukārt ir pamats atjaunināt datus dzimšanas apliecībā un personu apliecinošos dokumentos, kā arī atļaut vārda maiņu.
! Rekomendācijā uzsvērts, ka transseksuālisms izraisa kompleksus jautājumus, kas valstīm jārisina saskaņā ar cilvēktiesībām.
Eiropas prakse
Kopumā Eiropas valstīs vispārējs princips ir dzimuma maiņas juridiska atzīšana. Eiropas Cilvēktiesību tiesa to ir atzinusi par valsts pienākumu cilvēktiesību jomā. Gadījumos, kad valsts likumi ir pretrunā ar personas identitātei svarīgu aspektu, var rasties nopietna iejaukšanās privātajā dzīvē. Ja rodas konflikts starp sociālo realitāti un likumu, tas spiež transseksuāli atrasties anomālā situācijā un izraisīt viņā ievainojamību, pazemojumu un trauksmi. Vērtējot visus kritērijus, jānovērš situācija, kad personai rodas atšķirība starp turpmākajam laikam pieņemto dzimumu un juridisko statusu.
Kritēriji dzimuma maiņas atzīšanai valstīs ir dažādi, taču pēdējā laikā nozīme tiek piešķirta ne tikai bioloģiskajām atšķirībām, bet arī plašākam faktoru kopumam, kas apstiprina personas spēju turpmāk dzīvot mainītajā dzimumā. Tiek uzskatīts, ka nepieciešama hormonu terapija un ķirurģiska iejaukšanās (nav gan skaidri reglamentēts, cik un kādas operācijas vajadzīgas abu veidu dzimuma maiņas gadījumā), kā arī personas reālā dzīves pieredze iegūstamajā vai jau iegūtajā dzimumā.
Kas teikts Latvijas likumos
Latvijā uz šo jautājumu attiecināms Latvijas Republikas Satversmes 96. pants, kas garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Valsts pieļauj iespēju mainīt dzimumu, un gan agrāk spēkā esošajā likumā “Par civilstāvokļa aktiem” (33. panta pirmā daļa), gan patlaban spēkā esošajā Civilstāvokļa aktu likumā (37. panta pirmā daļa) ir paredzēta iespēja papildināt dzimšanas ierakstu, ja persona maina vārdu, uzvārdu, personas kodu, valstisko piederību, tautības ierakstu vai dzimumu. Dzimšanas reģistru papildina, ņemot vērā tiesas spriedumu, bāriņtiesas lēmumu, administratīvo aktu, medicīnas apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina dzimuma maiņu, vai personas iesniegumu.
! Taču Latvijā tiesību normas nenosaka, pēc kādiem kritērijiem tiek konstatēts, vai dzimuma maiņa likuma izpratnē ir notikusi.
Valsts pienākums ir juridiski atzīt dzimuma maiņu
Lai gan personai ir tiesības veikt dzimuma maiņu un valstij ir pienākums to juridiski atzīt (papildināt dzimšanas reģistra ierakstu), valstij arī jāpārbauda, vai dzimuma maiņa patiešām notikusi un persona ir gatava visu turpmāko dzīvi būt pretējā dzimuma pārstāvis.
Dzimuma maiņas juridiska atzīšana nozīmē mainīt ierakstu par dzimumu, vārdu un uzvārdu. Nedz faktiskā dzimuma maiņa, nedz ieraksta maiņa reģistrā pati par sevi neizbeidz vai negroza ilgstošas tiesiskās attiecības, kurās persona iepriekš sevi identificējusi ar citu vārdu un citu dzimumu, taču tā var apgrūtināt šādu tiesisko attiecību īstenošanu. Jāatceras, ka daudzās tiesiskajās attiecībās (laulība, vecāku un bērnu attiecības, pabalsti un citi labumi sociālajā jomā, sports u.tml.) būtiska ir personas piederība noteiktam dzimumam.
Tiesiskā drošība un noteiktība prasa, lai dzimuma maiņas juridiska atzīšana notiktu, ņemot vērā arī pārējās sabiedrības intereses. Ar dzimuma maiņas atzīšanu saistītās grūtības neizbēgami rada nozīmīgas pārmaiņas cilvēka dzīvē – ne tikai dzimšanas reģistrā, bet arī tādās jomās kā piekļuve personas datiem, ģimenes tiesības, paternitāte un adopcija, mantojuma tiesības, krimināltiesības, nodarbinātība, sociālā drošība, apdrošināšana.
! Tātad ne katrreiz personas rīcība, sabiedrībā sevi prezentējot kā cita dzimuma personu vai veicot kādas darbības sava ķermeņa pārveidošanai, nozīmē beznosacījuma tiesības pieprasīt dzimuma maiņas publisku atzīšanu.
Pirms reģistrēšanas rūpīgi izvērtē
Ņemot vērā to, ka dzimumpazīmju mainīšana prasa vairākkārtējas un nopietnas medicīniskas manipulācijas un rada būtiskas fiziskas sekas, Latvijas Republikas Augstākās tiesas ieskatā transseksuālas personas izvēli veikt dzimuma maiņu nevar uzskatīt par vieglprātīgu vai patvaļīgu izvēli. Tā ir nepieciešamība, kas personai ļauj pilnvērtīgāk dzīvot. Šādos gadījumos valstij iespējami saudzējošā veidā jānosaka, vai un kad ir objektīvs iemesls dzimšanas reģistra ierakstu papildināšanai. Turklāt administratīvā procesa norisē, apstākļu noskaidrošanā un lēmuma pieņemšanā par dzimšanas reģistra papildināšanu jāievēro Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitajā daļā teiktais, ka iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, ja tas nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu.
Augstākā tiesa atzīst, ka paļaušanās vienīgi uz ārsta vai ārstniecības iestādes izziņu par notikušu dzimuma maiņu ir nepietiekama un neadekvāta – jāizvērtē plašāks faktoru kopums. Dzimuma maiņas gadījumā jāņem vērā, ka cilvēks nevar pilnībā pārveidoties otrā dzimumā, ir iespējama tikai vairāk vai mazāk tuvāka pielāgošanās atkarībā no tābrīža zinātnes un medicīnas attīstības līmeņa un pieejamām medicīnas tehnoloģijām.
Papildus fiziskajām (bioloģiskajām) pārmaiņām jānovērtē arī pašas personas identificēšanās ar konkrēto dzimumu – pārliecinoša vēlme un iespēja visu turpmāko dzīvi būt citā dzimumā.
! Ja iestādei vai tiesai nerodas šaubas, ka persona gan bioloģiskā, gan sociālā aspektā vēlas mainīt dzimumu un cenšas to īstenot, šie apstākļi ir pietiekami, lai papildinātu dzimšanas reģistru ar ierakstu par dzimuma maiņu. Grūtības vai neiespējamība veikt pilnīgai dzimuma maiņai nepieciešamās operācijas īsā laika posmā nevar ierobežot cilvēka tiesības piederēt tai sociālajai grupai, kurai viņš jūtas piederīgs.
SVARĪGI
Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā indivīdam jādod iespēja dzīvot ar cieņu un dzimuma identitāti, ko viņš izvēlējies, pakļaujot sevi dzimuma maiņas operācijai.
Uzziņa
• Pie profesora Konstantīna Kalnbērza dzimuma maiņas operācija tagad maksā vismaz 5700 eiro (konsultācija – 30 eiro). Šādas operācijas veic arī medicīnas zinātņu doktora Eduarda Jurševiča estētiskās medicīnas klīnikā “LIPEX”.
• Kāda persona Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniedza sūdzību par to, ka tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ nav varējusi veikt dzimuma maiņas operāciju Lietuvā. Tiesa konstatēja tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu un lika Lietuvai izmaksāt 5000 eiro par morālo kaitējumu, kā arī pieņemt nepieciešamos tiesību aktus trīs mēnešu laikā no sprieduma pieņemšanas.
KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA
