Negribēts pakalpojums 0
Mana mammīte palika neredzīga un nekustīga uz gultas, nācās viņu ievietot pansionātā, kas atrodas pavisam tuvu pie mājām. Kāds no ģimenes mammu katru dienu apciemoja. Vakarā dēls aizgāja, viss bija normāli. Otrā dienā man zvana: “Jūsu mamma ir morgā…” Kāpēc?
Nemaz nerunājot par to, ka cerēju būt klāt mammas pēdējos brīžos – pēc tam gribēju aizvest uz mājām, atvadīties, nomazgāt un apģērbt kā pieklājas… Kāpēc man jāmaksā firmai par to, ko neesmu prasījusi un varu izdarīt pati – arī par visu to vešanu un nešanu? Kāpēc kāds to izvēlējies bez manas piekrišanas un kāpēc tieši šo firmu? Protams, līgumā ar pansionātu nekas tamlīdzīgs nebija minēts. Zinu, ka Rīgas Krematorijā, piemēram, morgs maksā piecus latus diennaktī, bet man pieprasīja divreiz vairāk. Ja firmai varēja zvanīt nakts vidū, vai tomēr nevajadzēja zvanīt arī man un pajautāt, ko es vēlos un ko nevēlos? Par šiem nelūgtajiem un negribētajiem pakalpojumiem man nācās samaksāt 85 latus (kopējais rēķins – 180 latu). Varbūt no manas pieredzes citi varētu mācīties un iegūt skaidru atbildi uz jautājumu – kas notiks, ja tuvinieks aizies mūžībā? Varbūt pansionāta vadībai arī to derētu cilvēkiem skaidri pateikt! Aiga
Sociālās aprūpes biedrības “Saullēkts” vadītāja Ginta Goldmane atzīst, ka situācijā, kad notikušo vairs nevar vērst par labu, viņa var izteikt vien patiesu nožēlu par to, ka savstarpējās komunikācijas trūkuma dēļ ir nācies piedzīvot nepatīkamus un sāpīgus brīžus. Ja pansionāta darbinieki būtu informēti par radinieku vēlmēm, kad aiziet tuvinieks, viņi noteikti tās respektētu.
Pansionātam neesot zināms, vai novadā šāda veida pakalpojumus (aizvešanu uz morgu) sniedz vēl kāda firma, tāpēc viņi izmantojot apbedīšanas biroja “Mundus NL” piedāvājumus. Diemžēl pašiem neesot tādu telpu, kur kādu laiciņu uzglabāt mirušo, tāpēc darbinieki tūlīt ziņo par to šai firmai, kas nodrošina aizvešanu. Taču nelaiķi var arī izņemt no morga (kaut vai tūlīt pēc nogādāšanas) un pārvest pēc saviem ieskatiem uz citu vietu – par to vienmēr esot informēti arī tuvinieki.
Ginta Goldmane pirmo reizi saskārusies ar situāciju, ka radinieki paši grib un spēj nodrošināt sava mirušā tuvinieka tūlītēju paņemšanu no iestādes.
– Esam guvuši jaunu pieredzi, kaut arī ļoti sāpīgu, un turpmāk ņemsim vērā, ka arī šādus jautājumus vajag izrunāt ar tuviniekiem savlaicīgi, – vadītāja saka un piebilst, ka vēlētos, lai arī tuvinieki par sev svarīgām un nozīmīgām lietām iepriekš aprunātos ar darbiniekiem, jo tikai tā var izvairīties no konfliktsituācijām un sagādāt mazāk sāpīgus brīžus cits citam.
Tiktāl viss it kā skaidrs. Taču paliek vairāki neatbildēti jautājumi. Kāpēc “Saullēktā” nezina, ka Siguldā ir vēl arī otra firma – “Annas parks”, kas piedāvā līdzīgus pakalpojumus? Tuviniekiem tomēr būtu tiesības izvēlēties, kam uzticēt sava radinieka apbedīšanu. Nav saprotams arī, kāpēc par aiziešanu viņsaulē radiniekiem, kuri dzīvo netālu no pansionāta, paziņoja ar krietnu laika nobīdi – tikai nākamajā dienā ap pusdienas laiku. Viņu telefona numurs taču visiem pansionātā bija pieejams!
Bez speciāla atšifrējuma nav izskaidrojams arī “Mundus NL” rēķins par pakalpojumiem. Transports uz morgu tik tiešām maksā 10 latus, mirušā aizvešanu nodrošinājuši divi strādnieki, kuri par savu darbu saņēma 20 latus (10 latus katrs), taču kāpēc ailītē “morga pakalpojumi” par piecām dienām aprēķināti 50 lati? Noskaidrojām, ka vietējās slimnīcas morgā mirušā uzglabāšana maksā piecus latus diennaktī – tātad kopā varēja aprēķināt 25 latus. Iespējams, ka te klāt pieskaitīti vēl 25 lati par aizgājēja apģērbšanu, taču no rēķina tas nav saprotams.
Apbedīšanas firmai turklāt vajadzēja zināt, ka vietējiem iedzīvotājiem jaunā Siguldas kapliča morga pakalpojumus piedāvā lētāk (divi lati diennaktī). Kāpēc tuvinieki par to netika informēti? Šķiet, ka arī no apbedīšanas biroja tuvinieki šajā gadījumā vismaz atvainošanos būtu pelnījuši…
