Ietekmē dzimums un vide 0
Sieviešu un vīriešu genotips atšķiras par vienu hromosomu, kas aptver milzīgu informācijas apjomu, tāpēc abu dzimumu pārstāvjiem mēdz būt dažādas slimības. Tomēr tas saistīts ne tikai ar gēniem, bet arī ar hormoniem, dzīvesveidu un citiem ap-stākļiem. Piemēram, Ziemeļeiropā diezgan bieža ir hemohromatoze – dzelzs uzkrāšanās audos. No saslimušajiem, kuriem ir attiecīgas gēnu mutācijas, 50% ir vīrieši un tikai 20% – sievietes, jo liekā dzelzs izdalās no organisma mēnešreižu laikā ar asinīm.
Toties daiļā dzimuma pārstāves biežāk sirgst ar vēnu varikozi, jo pastāv vairāk šo slimību provocējošu faktoru, piemēram, grūtniecība un palielināts svars. “Ne vienmēr varikozi nosaka gēni. Ja nebūtu lieku kilogramu un bērnu, varbūt šī problēma neizpaustos. Iespējams, varikozi novērstu vai vismaz mazinātu atbilstīga fiziska slodze, medikamentu aplikācijas vai kompresijas zeķes,” pieļauj profesors Guntis Bahs.
Mēdz teikt, ka katra nākamā paaudze saslimst arvien agrāk. “Senāk cilvēki nebija pakļauti tik lielai spriedzei kā mūsdienās, kad daudz strādā un nemitīgi saņem jaunu informāciju. Nav nekāds brīnums, ka slimības, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, izpaužas agrāk,” vērtē profesors. Viņaprāt, genofonds laika gaitā īpaši nemainās, taču apkārtējās vides nelabvēlīgā ietekme palielinās.
Vai resnums ir nolemtība?
“Agrāk uzskatīja, ka aptaukošanās ir vienīgi vāja gribasspēka rezultāts un liecība, ka cilvēks negausīgi ēd, taču vēlāk atklāja: ja bojāts gēns, kas kodē leptīnu, un cilvēkam tā trūkst, rodas izteikta korpulence. Leptīna nepietiekamības gadījumā var lietot speciālu medikamentu, bet, ja ir bojāts leptīna receptors, kurš to uztver un pazīst, neko daudz lietas labā nevar darīt,” atzīst profesors Miklaševics.
Ir atklāti ļoti daudzi gēnu varianti, kuri palielina ķermeņa masas indeksu, tomēr tas nenozīmē, ka visiem, kam ir liekais svars, vajadzētu veikt ģenētiskās analīzes.
Lielākā daļa gēnu, kas liek vairāk ēst un veicina ķermeņa masas pieaugumu, darbojas smadzenēs. Svarīga loma ir uztura paradumiem, ko nosaka ģimenes tradīcijas. Turklāt negausīgas ēšanas saknes meklējamas pagātnē. Senatnē, kad bija grūti sagādāt barību, cilvēki centās izmantot jebkuras pārtikas rezerves. Mūsdienās uzturs ir vieglāk pieejams, bet gēni palikuši tie paši.
“Tauku daudzums cilvēkam neiedzimst, tāpēc ir aplami dzīvot pēc principa: ja senči bijuši miesās dūšīgi, nav vērts ievērot diētu,” stāsta Guntis Bahs. “Ja vecāki un vecvecāki cietuši no liekā svara, neveselīgs dzīvesveids un uzturs var paātrināt aptaukošanos, turpretī veselīgi ieradumi – aizkavēt vai pat nepieļaut. Daudzi mani pacienti un kolēģi, rūpīgi ar sevi strādājot, ir panākuši lieliskus rezultātus, un neviens pat nenojauš, ka visi viņu radinieki bijuši korpulenti. Pazīstu vairākus vienu vecāku bērnus, no kuriem viens ir izteikti drukns, bet otrs – normālas vai pat astēniskas miesasbūves, jo dzīvo atšķirīgi.”
Tas pats attiecas uz glikozes tolerances traucējumiem, kas ir saistīti ar lieko svaru, arteriālo hipertensiju un citām kaitēm. Sakrītot diviem negatīviem faktoriem – nelabvēlīgai iedzimtībai un vienaldzībai pret savu veselību –, no slimības neizbēgt un tā izpaudīsies daudz smagāk.
