Negribētais mantojums: kā noteikt un ietekmēt noslieci uz kādu slimību 0
No vecākiem un citiem senčiem mantojam ne tikai acu un matu krāsu, sejas vaibstus, rakstura iezīmes, nekustamos īpašumus un dārglietas, bet arī slimības. Vai šis nevēlamais mantojums jāpieņem kā liktenis?
Risks saslimt ar kādu slimību ir atkarīgs no hromosomās, proti, gēnos rakstītās informācijas. Ja mantojums nodots pēc tā sauktā autosomāli dominantā tipa, gandrīz vienmēr agrāk vai vēlāk izpaudīsies gēnos ieprogrammētās veselības problēmas. Tomēr vairumā gadījumu slimību attīstībā bez iedzimtības būtiska loma ir arī apkārtējās vides ietekmei un dzīvesveidam, tādēļ, rūpējoties par veselību, ir iespējams nodzīvot bez simptomiem visu mūžu, vai arī tie būs maz izteikti.
Pēc Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktora Edvīna Miklaševica teiktā, gandrīz visas slimības ir iedzimtas, izņemot cingu, kas rodas no vitamīnu deficīta, un infekcijas, taču arī mūsu reakcija uz ārējās vides faktoriem lielā mērā ir noteikta jau iepriekš. Vieni tajos pašos apstākļos sasirgst, bet citi – ne. Tas atkarīgs ne tikai no imunitātes, bet arī citiem mehānismiem, kas nodrošina pretestības spējas pret slimībām, piemēram, daži cilvēki neinficējas ar HIV vīrusu, jo viņiem ir mutācija noteiktā receptora gēnā un tāpēc tas neiekļūst šūnās.
Vai resnums ir nolemtība?
“Agrāk uzskatīja, ka aptaukošanās ir vāja gribasspēka rezultāts un liecība, ka cilvēks negausīgi ēd, taču vēlāk atklāja: ja bojāts gēns, kas kodē leptīnu, un cilvēkam tā trūkst, rodas izteikta korpulence. Leptīna nepietiekamības gadījumā var lietot rekombinēto leptīnu, bet, ja ir bojāts leptīna receptors, kurš to uztver un atpazīst, neko daudz lietas labā nevar darīt,” atzīst profesors Miklaševics.
Ir atklāti ļoti daudzi gēnu varianti, kuri palielina ķermeņa masas indeksu. Tomēr svarīga loma ir arī uztura paradumiem, ko nosaka ģimenes tradīcijas. Turklāt negausīgas ēšanas saknes meklējamas pagātnē. Senatnē, kad bija grūti sagādāt barību, cilvēki centās izmantot jebkuras pārtikas rezerves. Mūsdienās uzturs ir vieglāk pieejams, taču gēni palikuši tie paši.
“Tauku daudzums cilvēkam neiedzimst, tāpēc ir aplami dzīvot pēc principa: ja senči bijuši miesās dūšīgi, nav vērts ievērot diētu,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs Guntis Bahs. “Daudzi mani pacienti un kolēģi, rūpīgi ar sevi strādājot, ir panākuši lieliskus rezultātus, un neviens pat nenojauš, ka visi viņu radinieki bijuši korpulenti. “
