Negribat salt? Neaizmirstiet pārbaudīt savu mājokli pirms apkures sezonas! 0
Lai arī pēdējā laikā ziemas lutina, uz to nevar paļauties. Jāseko sentēvu receptēm un pirms apkures sezonas sākšanas jāpārbauda mājokļa gatavība. Īpaši par to atgādina ugunsdzēsēji, jo netīrīti dūmvadi un bojāta apkures sistēma ziemā ir biežs ugunsnelaimju cēlonis. Arī skursteņslauķi apliecina, ka reizēm ir mājas, kur dūmvadi nav tīrīti gadiem ilgi. Jāatgādina, ka ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi jātīra vismaz vienu reizi gadā – pirms apkures sezonas sākuma, savukārt apkures sistēmas tehniskais stāvoklis jāpārbauda reizi piecos gados. Jaunie ugunsdrošības noteikumi atļauj viendzīvokļa objektā dūmvadu tīrīšanu veikt arī ēkas īpašniekam vai atbildīgajai personai.
Galvenā problēma ziemā ir nozīmīgi siltuma zudumi. Tādēļ, sagatavojot savrupmāju, ir jāmēģina cik vien iespējams samazināt siltuma zudumus un jācenšas tos vismaz minimalizēt. Lai izprastu ekonomijas iespējas, var aplūkot provizoriskos siltuma zudumus no mājas. Speciālisti uzskata, ka nesiltināti bēniņi ziemā tērē 20 – 25% un mitras sienas caurlaiž līdz 30% no mājā saražotā siltuma. Logi un durvis bez pietiekamas izolācijas zaudē 20%, ventilācija un skurstenis izlaiž 15% siltuma, vēsas grīdas rada 10% siltumzudumus. Šie dati palīdzēs aprēķināt, cik daudz var saglabāt siltumu, ja pareizi sagatavo savu māju aukstajai sezonai. Pat ātra ēkas pārbaude un defektu novēršana ļaus māju padarīt energoefektīvāku un iegūt pietiekamu siltuma daudzumu ar minimālām kurināmā izmaksām.
Pārbaudes
Mājas ārējā pārbaude jāsāk no sienām, kuras jāpārbauda no iekšpuses un ārpuses. Ja atrod redzamu mitrumu sienu apakšā, tad jāpievērš uzmanība mājas pamatnei – tur var būt slikta hidroizolācija. Šajā gadījumā jāpārbauda nokrišņu krišanas zona un drenāžas sistēmas stāvoklis ap mājas pamatiem. Mitruma uzsūkšanās problēmas pilnībā jānovērš pirms sniega krišanas.
Nepieciešams pārbaudīt pagrabu sienas. Ja rudenī sienas pakāpeniski kļūst mitras, tad būtu jāpadomā par telpas kārtīgu hidroizolāciju, kas garantētu, ka pagrabā netiks gruntsūdeņi un māja paliks sausa un attiecīgi silta.
Jāpārbauda bēniņi ar mansardu. Ja ir redzamas mitras vietas vai ūdens pēdas, jāpārbauda jumta hidroizolācija. Jārēķinās, ka mitruma iemesls var būt arī kondensāts. Tā veidošanās liecina par vāju ventilāciju un nepareizu jumta izolāciju. Šī problēma jārisina pēc iespējas īsākā laikā, pretējā gadījumā tas var veicināt koka konstrukciju strauju bojāšanos, izolācijas samitrināšanos un vēlāku sasalšanu. Tādējādi tiks radīti ievērojami siltuma zudumi.
Neaizstājams saimnieka rudens uzdevums ir jumta pārbaude. To ir vērts darīt pat tad, ja nav nekāda redzama iemesla. Pamatīga revīzija var atklāt, piemēram, ka dažas jumta seguma plātnes ir slikti piestiprinātas. Tas var izraisīt mitruma iekļūšanu zem jumta seguma, kas savukārt var izraisīt koka daļu pūšanu un metāla daļu koroziju. Spēcīgā vējā šādas vaļējas loksnes grab vai pat var tikt pilnīgi norautas no jumta. Pārbaudē vajadzētu sakārtot ūdensnoteku savienojumus un stiprinājumus. Turklāt būtu jāatceras par sniega barjerām. Ja to uz jumta nav, būtu ieteicams uzstādīt pēc iespējas ātrāk. Ziemā uz jumta var sakrāties daudz sniega, tāpēc jāparūpējas, lai šī masa no jumta nonāktu vienmērīgi. Sagatavojot māju apkures sezonai, jāpārbauda, vai nav spraugu durvīs un logos. Jebkura lieluma sprauga aukstumā kļūst par varenu siltuma pumpi, kas silto gaisu izmet atmosfērā. Tikai loga gaisa necaurlaidība apvienojumā ar kvalitatīvu uzstādīšanu neļauj gaisam izplūst. Jāpārbauda gumijas blīvējums ap atloku, ja tur ir plaisas, lenti labāk nomainīt.
Apsekojot māju, jāpārbauda apkures sistēma – vai tur nav ūdens noplūdes un gaisa korķu. Katras apkures iekārtas pasē ir norādīti tās tehniskās apkopes noteikumi, kas jāievēro. Atsevišķos gadījumos apkures iekārtu sakārtošanu drīkst veikt tikai apkures iekārtu apkopes sertificēti speciālisti. Testa laikā apkures sistēma no apakšas tiek piepildīta ar karstu ūdeni. Pateicoties šai pieejai, ūdens, ceļoties uz augšu, izspiedīs gaisa burbuļus. Šajā stāvoklī sistēmai jāpaliek apmēram pusstundu. Testa sākumā jāveic gan paša katla, gan radiatoru pareizas darbības diagnoze. Ja viss ir kārtībā, tad visas radiatora daļas tiks vienmērīgi sasildītas, bet, ja dažas ribas paliek aukstas, visticamāk, sistēmā ir gaisa burbulis. Lai iegūtu vēl lielāku precizitāti, var izmantot manometra rādījumus. Ja sistēmā visi savienojumi ir perfekti, bultiņas stāvoklis paliek nemainīgs. Ja notiek kāda rādītāju kustība, visticamāk, ir noplūdes, kas ir jāatrod.
Detektori, biezi aizkari un siltināšana
Viens no aktuālākajiem drošības pasākumiem ir dūmu detektoru uzstādīšana, kas no 2020. gada būs obligāta prasība visās mājsaimniecībās. Detektori tiešā nozīmē var glābt dzīvību.
* Ziemas laikā noteikti noderēs biezi aizkari, kurus aizvilkt logiem priekšā pa nakti.
*Lai novērstu siltuma noplūšanu no radiatora uz ārsienu, aiz akumulatora var uzstādīt īpašu siltuma atstarojošu ekrānu no folijas.
* Ja nepieciešams izmantot alternatīvus apkures avotus, priekšroku var dot eļļas radiatoriem.
* Ja dzīvokļa ārsienas ir jāsiltina no iekšpuses, vislabāk siltināšanā izmantot kokšķiedras plātnes, kas tiek ražotas no sīki sasmalcinātiem koka pārstrādes atkritumiem.
