– Runājot par drošību, tomēr vajadzētu nodalīt iekšējo no ārējās. Jo iekšējās drošības gadījumā nav runa tikai par pārsimt bruņumašīnu nopirkšanu. To ir pat neērti teikt, bet vai varam runāt par iekšējo drošību, iekams nav notikusi deokupācija? 38
– Iekšējā drošība Latvijā ir ārkārtīgi slidens temats. Nesen valdība pasūtīja mazākumtautību iedzīvotāju aptauju “Piederības sajūta Latvijai”. Un bija milzīga līksmība par rezultātiem, jo vairākums cittautiešu atbildējuši, ka uzskata sevi par Latvijas patriotiem. Es neredzu iemesla līksmībai, ja atver aptaujas datus un paskatās, kas tajos ir. Tur skaidri redzams, ka piederības izjūta Latvijai mazinās. Cittautiešu jauniešiem piederības sajūta Latvijai izrādās pat mazāka nekā vecākam gadagājumam. Tā ir pilnīga integrācijas politikas izgāšanās, jo izrādās, ka cilvēki, kas Latvijā dzimuši neatkarības laikā un te skolojušies, teic, ka ir pat mazāki patrioti nekā viņu vecāki. Par to būtu jārunā, bet neviens to nav izcēlis. Es piesardzīgi raugos uz ideju, ka vietējiem medijiem vajadzētu krievu valodā vairāk popularizēt Latvijas skatījumu un tad Maskavas iedarbība tiktu neitralizēta. Īsti neredzu tos, kuri krievu valodā varētu šo iedarbību neitralizēt. Vai kāds no Latvijas krievu inteliģences, žurnālistus ieskaitot, ir nosodījis Krievijas agresiju Ukrainā? Ja vēlamies to izdaudzināto piederības sajūtu vairot, tad vairāk jāinvestē tieši latviešu medijos un televīzijā. Ja raidīsim kvalitatīvāk, tad arī krievi, kurus gribam integrēt, iekļausies procesā. Naivi iedomāties, ka varēsim krievu valodā konkurēt ar Maskavas televīzijām, kurās ieguldīti simtiem miljonu. Tas, ko varam darīt, ir nevis imitēt, bet stingri iestāties par to, kas mums svarīgs, un darīt to latviešu valodā. Tieši šāda darbība cittautiešos raisīs cieņu.
– Ja jautātu Ždanokai ar Mitrofanovu, vai viņi ir Latvijas patrioti, tad viņi tādi izrādītos vēl simtreiz vairāk, jo, viņuprāt, patriotisms nozīmē vēl vairāk sadarboties ar Krieviju. Krievu avīzes raksta, ka “krievi nepadosies”, bet vai kāds prasījis, kam tad viņi nepadosies? Viņi negribot dzīvot Krievijā un kā Krievijā, bet grib pārkrievotu Latviju. To mūsu vara, kas nevēlas atbildēt uz jautājumu, kāpēc vairāk nekā 200 tūkstoši krievisko Latvijas pilsoņu nobalsoja, lai šeit krievu valoda būtu kā valsts valoda, nespēj atzīt.
– Tā ir. Baidos, ka kaut kas mainīsies tikai tad, ja kaut kas notiks, līdzīgi kā Ukrainas notikumu gadījumā mainījās mūsu ārpolitikas kurss. Ja paskatās uz to pašu Krimu, ja nemaldos, tur ir kādas 600 skolas. No tām apmēram 590 ir krievu, bet kādas 10 ukraiņu un tatāru. Tad kurš kuru tur diskriminēja? Ukrainas gadījumā redzu skaidras paralēles ar 30. gadu Gebelsa kantora taisītajām filmām par vāciešu “apspiešanu” Polijā – raudoša vācu ģimene stāsta, kā poļi Dancigā viņiem darījuši pāri. Tas viss bija iestudēts, lai īstenotu agresiju pret Poliju.
